Saeimas zvērests izpalika, Rezultāts sliktāks par sniegumu un Neskaidrību pagarināšana. Nedēļas notikumu apskats 10
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Otrais zvērests izpalika
Tiekoties ar Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu pāris dienas pirms viņas pilnvaru beigām šajā amatā, viņa pastāstīja, ka ir izturējusi darba pārrunas, lai kļūtu par Augstākās tiesas tiesnesi civillietās.
Ar vieglu ironiju viņa sacīja, ka atkal no jauna būšot Saeimā jānodod zvērests, jo iepriekšējam dotajam zvērestam būšot beidzies termiņš. Bijusī ST priekšsēdētāja pieminēja, ka vēl jau jāiztur arī Saeimas balsojums, taču sarunā nešķita, ka viņa to uzskatītu par lielu problēmu.
Par Saeimas balsojumu, kas tomēr nav bijis viņai labvēlīgs, Osipova uzzināja, atrodoties ārpus Latvijas. Nekādus komentārus par deputātu spriedumu viņa nesniedza, taču, visticamāk, tas viņai nebija kā auksta ūdens šalts uz galvas, jo politiķu negatīvo noskaņojumu pret tiesu no Saeimas tribīnes bija dzirdējusi ne reizi vien.
Īpaši asa kritika Osipovas virzienā tika raidīta pēc ST sprieduma viendzimuma pāra pēcdzemdību pabalsta lietā (par to, ka tā sauktais “tēva atvaļinājums” pienākas arī bērna mātes partnerei), kad ST priekšsēdētājai tika uzdoti neskaitāmi jautājumi, viņa tika kritizēta un vainota pie tā, ka tiesa esot sabiedrību sašķēlusi divās daļās – tajos, kas priecājas par tiesas drosmi, un tajos, kas tiesu nosoda par šādu sabiedrībai nepieņemamu spriedumu.
Saeimas deputāti, kas viņu asi kritizēja, nebija ņēmuši vērā faktu, ka ST priekšsēdētāja spriedumam pievienojusi savas atsevišķās domas, kas nesakrita ar tiesnešu vairākuma atzinumu, un, ja noteicošā loma būtu Osipovai, tiesas lēmums, iespējams, būtu cits.
Osipova nav baidījusies paust savu viedokli ne tikai kā ST priekšsēdētāja, bet arī Latvijas pilsone, un, visticamāk, tieši šī pilsoniskā attieksme, kas kāpusi pāri tiem rāmjiem, kas uzlikti tiesnesim, tagad deputātiem dod iespēju pret viņu vērsties.
“Gads Satversmes tiesas priekšsēdētājas amatā mani ir ļoti ietekmējis, jo nekad mūžā es neesmu tā dievināta un nicināta, cienīta un pazemota kā šī gada laikā. Ja kritika ir pamatota, tad es pārvērtēju un atvainojos. Savukārt, ja redzu, ka kritika ir balstīta cilvēka nesaprašanā, tad tur nav ko apvainoties – ir jāturpina skaidrot.
Demokrātija balstās zinošā sabiedrībā. Sāpina tas, ka cilvēki negrib pat uzklausīt pretēju viedokli vai faktus, kas to pamato. Vārda brīvība bieži tiek izmantota, lai peltu un ierobežotu cita cilvēka vārda brīvību,” atzina Osipova intervijā “Latvijas Avīzei”, pirms atstāja amatu.
Darījums. Jāiztīra pārpildītais vakcīnu portfelis
Pēc tam kad bijusī veselības ministre Ilze Viņķele bija spiesta demisionēt, jo nespēja savlaikus un pienācīgā daudzumā iepirkt vakcīnas pret Covid-19, pašreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts nodrošinājis vakcīnu iepirkumu ar plašu vērienu.
Šobrīd Latvijā pieejamais vakcīnu daudzums pārsniedz pieprasījumu, un daļai vakcīnu drīz beigsies derīguma laiks. Tāpēc Veselības ministrija ir spiesta vērsties Ministru kabinetā ar priekšlikumu par vakcīnu atsavināšanas jautājumu, lai vakcīnas varētu pārdot ārvalstu valdībām. Ja nevarēs pārdot, tad būs jādāvina Āfrikas valstīm, Ukrainai, Moldovai un citām, kur to trūkst.
Taču pārdošanas darījums ar citām valstīm nav tik vienkāršs un var radīt nevajadzīgus izdevumus Latvijai, jo šis darījums paredz specifisku nosacījumu, proti, pienākumu atlīdzināt Eiropas Komisijas sākotnējās iemaksas vakcīnu ražotājam.
Pavļuts gan nekādu apdraudējumu sev kā veselības ministram nesaskata, jo Latvija iegādājās vakcīnas pret Covid-19 infekciju, pamatojoties uz valdības lēmumiem. Tātad vakcīnu portfelis vairs nav atkarīgs tikai no vienpersoniskiem ministra lēmumiem, bet visa Ministru kabineta atbildības.
Veselības ministrs pat ir gandarīts, ka Latvija vakcīnu iepirkumu ziņā atrodas viducī starp turīgajām un nabadzīgākajām valstīm – uz vienu iedzīvotāju esot iepirktas 2,4 vakcīnas, kamēr, piemēram, Maltas valdība rīkojusies ar daudz plašāku vērienu – uz iedzīvotāju iegādājusies 4,3 vakcīnas.
Pavļuts ir apņēmības pilns tagad vakcīnu portfeli iztīrīt, rezervējot tos apjomus, kas patiešām būs vajadzīgi, un cerot, ka rudenī būšot jāpērk kaut kas jauns.
Neskaidrība. Neskaidrības tiek pagarinātas līdz 1. aprīlim
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pieprasījusi valdībai un Saeimai nekavējoties atcelt noteikumus, kas prasa vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātus darba pienākumu veikšanai un kas pieļauj nevakcinētu darbinieku atlaišanu no darba.
2021. gada 9. oktobrī izsludinot valstī ārkārtējo stāvokli, valdība noteica darba devējiem pienākumu uz trim mēnešiem atstādināt no darba pienākumu pildīšanas tos darbiniekus, kuriem nav šo sertifikātu. Ja pēc trīs mēnešiem darbiniekiem šo sertifikātu nav, tad pēc Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma darba devēji var atbrīvot viņus no darba.
Uz jautājumu, kas sagaida tos darba ņēmējus, tostarp valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošos, kuriem atstādināšanas termiņš beidzas agrāk par izsludinātā ārkārtējā stāvokļa beigām, Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse skaidro, ka valdības rīkojumā par ārkārtējo stāvokli noteikts, ka par darbiniekiem, kuriem atstādināšanas termiņš no darba pienākumu pildīšanas iestājas agrāk par izsludinātā ārkārtējā stāvokļa beigām, tiesības prasīt šo sertifikātu var tikt pagarinātas līdz 2022. gada 28. februārim.
Bet Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums dod darba devējam tikai tiesības, nevis uzliek pienākumu. Tādējādi darba devējam ir iespēja izbeigt darba attiecības atbilstoši likumā ietvertajam regulējumam, ja ir iestājies maksimālais atstādināšanas termiņš vai dīkstāve darbinieka vainas dēļ bez darba samaksas saglabāšanas ir ilgusi vairāk nekā trīs mēnešus.
Ja darba devējs nevēlas izbeigt darba attiecības, tad darbiniekam tiek pagarināta dīkstāve. Savukārt, ja bija noteikta atstādināšana un tā ilgusi trīs mēnešus, tad turpmāk darba devējam jānosaka darbiniekam dīkstāve viņa vainas dēļ.
Pēc ārkārtējā stāvokļa beigām – no 1. marta – vairs nebūs nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, lai darbinieks varētu strādāt. Tomēr dažās nozarēs, kur darbs saistīts ar ciešu saskarsmi ar cilvēkiem, prasība par sertifikāta nepieciešamību būs obligāta vēl vienu mēnesi.
Līdz 1. aprīlim vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts tiks prasīts darbam izglītības iestādēs, ilgstošās sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs. Tas būs vajadzīgs arī darbiniekiem, kuri saskaras ar klientiem publiskajā sektorā un vietās, kur noteikta sertifikātu lietošana. Pārējos gadījumos sertifikāta nepieciešamību noteiks darba devējs.
Vilšanās. Rezultāts sliktāks par parādīto sniegumu
Latvijas hokeja izlase olimpisko turnīru Pekinā beidza ar nolaistiem deguniem, paliekot pirmspēdējā vietā 12 komandu konkurencē. Galarezultāts bija tālu no tā, pēc kā tiecās paši hokejisti un cerēja līdzjutēji. Harija Vītoliņa trenētā komanda zaudēja visās četrās spēlēs, apsteidzot tikai pastarīti Ķīnu, kurai līdzīga bilance.
Vēsturē paliks ieņemtā vieta, taču mūsējo parādītais sniegums nebija tik slikts, lai tagad pieprasītu treneru un spēlētāju skalpus. Izgāšanās bija pret slovākiem un trešais periods izšķirošajā mačā pret dāņiem. Tad Latvijas izlase spēlēja zem sava līmeņa, esot vien blāva atblāzma tai komandai, kas lika nervozēt zviedriem un līdz 55. minūtei spriedzē turēja nākamos olimpiskos čempionus somus.
Pret Slovākiju nebijām noskaņojušies, un tā ir treneru vaina, toties pret dāņiem pēdējās 20 minūtēs pietrūka pārliecības un līdera. Komandas kapteinis Lauris Dārziņš pirms tam bija guvis divus vārtus, taču viens nav karotājs. Ja pārējiem vārtu gūšana sagādā problēmas, tad uzvarēt nevar. Nav noslēpums, ka rezultativitāte jau daudzus gadus ir Latvijas izlases lielākais klupšanas akmens.
Tagad no izlases atvadījušies vairāki ilggadējie līderi un toņa noteicēji tieši uzbrukumā – Dārziņš, Daugaviņš, Karsums. Viņu vietā jānāk citiem. Mums ir Balcers un Bļugers no NHL, uzbrukuma līdera lomai jau tagad pieteicies 23 gadus vecais Krastenbergs, kurš Pekinā piedalījās piecos no septiņiem Latvijas izlases vārtu guvumiem.
Progress jūtams Dzierkala spēlē, Ziemeļamerikā zemākajā līgā šosezon sevi atzīstami pieteikuši Tralmaks un Egle, aizpērn NHL draftā iekļuva Ansons, kurš bija junioru izlases līderis. Lielāka loma būtu jādod tādiem hokejistiem kā Švanenbergs, Bērziņš, Ģēģeris.
Materiāls ir, galvenais, lai treneri uzticas jaunajiem un dod iespēju! Piemēram, kā slovāki, kuriem sastāvā bija divi 17 gadus veci jaunekļi, viens no tiem šī turnīra vērtīgākais spēlētājs Jurajs Slafkovskis. Slovāki mājās pārbrauca ar bronzas medaļām un pārliecību, ka viņiem ir teicama jaunā maiņa.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Zigfrīds Dzedulis, Gints Narogs
