Okupantu gaidītāju pulciņš, Kučinskis meklē izeju, negadījums vai sabotāža? Nedēļas notikumu apskats 19
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Oficiālie iemesli un baumas
Aizvadītās nedēļas sākumā televīzijā izskanēja neoficiāla ziņa, ka esot sašķobījies VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) valdes priekšsēdētāja Māra Kleinberga krēsls. Vai nu mazums medijos baumu… Taču pagāja vien pāris dienu, un jau oficiālie avoti informēja: atlaists!
Ar interesi gaidījām koncerna padomes vadītāju skaidrojumu, kādos grēkos Kleinbergs pieķerts. Uzskaitījums nepārliecinošs – atšķirīgs redzējums par tālāko, kaut kādi savārstījumi par stratēģiju un plānu neizpildi, ko šajā ekonomisko krīžu kaskādes laikā var piesiet pilnīgi visiem kaut cik vērā ņemamiem uzņēmumu vadītājiem.
Mainījusies valdība, iepriekšējie patroni Satiksmes ministrijā – tas skaidrs, bet tik un tā tik straujas darbības “nelīmējas” kopā, kaut ko padome tomēr slēpj.
Neoficiālajos avotos atklājas pavisam nesmukas lietas – ne tik daudz par Kleinbergu, bet par atlaidējiem. Viena no “baumām” ir tāda, ka, runājot pēc būtības, jāatlaiž bija padome pati, jo tieši tā esot atbildīga par tagad smago finanšu stāvokli uzņēmumā.
Attiecībā uz padomes locekļu kompetenci – saņemot tur ļoti labu algu, viņiem tomēr kaut vienu reizi vajadzējis izlasīt Dzelzceļa likumu. Lielākā daļa pārmetumu, par ko tagad Kleinbergu atlaiž, nemaz nav “LDz”, bet valdības pārziņā.
Likums paredzot, ka dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāni jāizstrādā Satiksmes ministrijai un jāapstiprina valdībai. “LDz” valdei un padomei šie plāni jāpilda vai jāiet prom – abiem.
Tomēr kādas citas baumas tik pēkšņo atlaišanu, iespējams, izskaidro vēl ticamāk. Kleinbergs esot rupji pasūtījis “trīs mājas tālāk” kādu no padomes locekļiem, augstajai amatpersonai radot neizturamas morālas ciešanas. Sadzīvot vairs nevarējuši, kāds bija jāatlaiž, un nolemts, ka tas būs Kleinbergs.
Mēļo gan, ka konflikts neesot bijis ar padomes priekšsēdētāju Jāni Langi. To pašu Jāni Langi, kurš jau labu laiku ir arī Rīgas domes izpilddirektors. Kā ilggadējs augstu un ienesīgu amatu apvienotājs, viņš savās darbībās izskatās daudz piesardzīgāks, lai gan arī varētu būt pārrēķinājies.
Tomēr rīdzinieki tagad varētu attapties un paprasīt – klausies, Jāni Lange, vai tad Rīgā ar stratēģiju un plānu izpildi viss jau ir kārtībā?
Kamēr bija amatā, aizvadīto četru gadu laikā Māris Kleinbergs tā arī neatnāca uz interviju, lai mūsu lasītājiem paskaidrotu, kas notiek joprojām vienā no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Vairāk darītājs nekā runātājs?
Tagad bez jelkādām baumām – pāris reižu viņu gadījās satikt neformālos apstākļos. Atstāja patīkama, komunikabla cilvēka iespaidu, absolūti racionāls. Noteikti ir kādas konkrētas kompānijas dvēsele, taču tie neesam mēs – plašāka sabiedrība.
Izgāšanās. Kučinskis meklē izeju
Māris Kučinskis, būdams 13. Saeimas deputāts, aizvadītā gada septembrī, balsojot par steidzamajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas skar 25 tūkstošus Krievijas pilsoņu Latvijā, nevarēja iedomāties, ka, tēlaini izsakoties, pats iešāvis sev kājā.
Tagad, esot iekšlietu ministra amatā, viņam kopā ar savu pārraudzības iestādi – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) – jāizkuļas no situācijas, kad likuma īstenošanai trūkst naudas.
Lai varētu izpildīt likuma prasības līdz 1. septembrim, un gandrīz 18 tūkstoši Krievijas pilsoņu vecumā no 15 līdz 75 gadiem varētu nokārtot latviešu valodas eksāmenu viselementārākajā līmenī un viņiem netiktu anulēta Latvijas pastāvīgā uzturēšanās atļauja, PMLP ir nepieciešami vairāk nekā 40 speciālistu ar juridiskām zināšanām.
Katrā ziņā PMLP vadītāja Maira Roze ir pārliecināta, ka neesot daudz tādu juristu, kuri būtu ar mieru saņemt 885 eiro algu mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Tad nu aizvadītajā nedēļā iekšlietu ministrs nāca klajā ar priekšlikumu aicināt Saeimu mīkstināt Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus Latvijā un atteikties no 1. septembra termiņa, tā vietā ļaujot valodas pārbaudes kārtot pakāpeniski.
Atbilstoši ministra iecerei, dokuments, kas apliecina latviešu valodas zināšanas, būtu jāiesniedz tikai tad, kad pienāks laiks pārreģistrēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA) jau paziņojis, ka apspriežams varot būt tikai tas, cik mēnešu laikā pēc 1. septembra Latvija jāpamet Krievijas pilsoņiem bez latviešu valodas zināšanām.
Atturīgi pret Kučinska priekšlikumu ir arī ZZS, bet koalīcijas partijas vēl diskutēšot. Šādos apstākļos ministram var nākties zemoties un meklēt atbalstu arī pie Rosļikova, Grevcovas un pārējiem “Stabilitātei” deputātiem, kuri to vien gaida.
Turklāt klapatas ar uzturēšanās atļauju īpašniekiem nav vienīgā PMLP problēma, ar ko tā netiek galā. Arī ar personas apliecību izsniegšanu pārvaldei nu jau vismaz pāris gadus iet kā pa celmiem – cilvēki stāv garās un ilgās rindās, lai varētu saņemt dokumentus, kuru nepieciešamību valsts viņiem uzlikusi par obligātu pienākumu.
Lai atvieglotu situāciju arī šai jomā, Saeima gatavojas pieņemt priekšlikumu izmaiņām Personu apliecinošu dokumentu likumā, paredzot atteikties no 1. maija kā datuma personas apliecības obligātai saņemšanai.
Bažas. Okupantu gaidītāju pulciņš
Valsts drošības dienests aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka aizturējis “vienu no tā sauktajiem Baltijas antifašistiem”, bet drīz pēc tam medijos parādījās arī personas vārds – Tatjana Andrijeca.
Dažāda mēroga prokremlisko aktīvistu izsenis izmantotajam pašapzīmējumam “antifašisti” šajā gadījumā nav pilnīgi nekādas nozīmes.
Runa ir par atklātu Baltijas valstu neatkarības pretinieku pulciņu, kas cer un pat ir pārliecināti, ka Krievijai izdosies uzvarēt Ukrainā, bet pēc tam noteikti sekos Baltijas valstis. Senākos laikos šādi pagrīdnieki būtu pulcējušies kādā pustumšā pagrabā, bet tagad modernās tehnoloģijas dod jaunas iespējas un tikšanās notiek virtuāli – īpaši šim mērķim izveidotā grupā interneta saziņas vietnē “Telegram”.
Aktīvisti ne pārāk apcer, kā tieši notiks Latvijas okupācija, bet vairāk sapņo par jauno kārtību, kur viens no pirmajiem soļiem pēc varas pārņemšanas būšot okupācijas pieminekļu atjaunošana un izrēķināšanās ar visiem saviem idejiskajiem pretiniekiem, kuru loks ir diezgan plašs, – tajā ir politiķi, žurnālisti, cilvēki, kas sniedz palīdzību Ukrainai vai vienkārši aktīvi izsakās soctīklos, un, protams, brīvprātīgie, kas devušies karot ukraiņu pusē, un vēl daudzi citi.
Turklāt nereti solījumiem izrēķināties ar šiem cilvēkiem bija pievienota arī viņu dzīvesvietas un darba adrese, soctīklu konti, tālruņa numuri un cita personiska informācija; ja šāda informācija nebija pieejama, kanālā tika apspriesta iespēja viņu izsekot.
Pārsvarā aktīvisti solījuši, ka tas viss tikšot nodots “izmeklēšanai” Krievijas iestādēm, tomēr atsevišķos gadījumos parādījās arī aicinājumi nevilkt garumā un izrēķināties jau pašlaik.
Tiesa, vienlaikus sarunās dominēja noskaņojums, ka dzīve Latvijā pašlaik krieviem kļuvusi pavisam neciešama un vienīgā iespēja esot aizbraukt.
Lai gan grupai bija izdevies piesaistīt uzmanību un tās dalībnieki priecājās par iegūto publicitāti, tās aktīvo dalībnieku skaits nebija īpaši liels. Turklāt, kā noprotams, kodolu tieši veido vairākas no Latvijas uz Krieviju vai Baltkrieviju aizbraukušas personas, tajā skaitā kanāla administrators Sergejs Vasiļjevs.
Arī 2000. gadā dzimusī T. Andrijeca, kas ir Latvijas Krievu savienības biedre un pat kādu laiku strādājusi Rīgas domē, kopš augusta esot uzturējusies Krievijā, bet tagad atbraukusi uz Latviju. Zīmīgi, ka aizdomas par viņas līdzdalību “Baltijas antifašistu” grupā nebija traucēklis, lai viņa oktobrī no LKS saraksta kandidētu 14. Saeimas vēlēšanās.
Noslēpums. Negadījums vai sabotāža?
Otrdien sociālos medijus pārpildīja foto un video materiāli ar degošu ražotni Mārupes novadā. Izrādījās, ka uzņēmums ir “Edge Autonomy” (pirms tam “UAV Factory”), kas ražo bezpilota lidaparātus un ar tiem saistītās sistēmas gan armijas, gan komerciālām vajadzībām.
Uzņēmums sadarbojas arī ar Latvijas armiju.
Degšana bija ar milzīgu liesmu, beigās nopostot apmēram 600 kvadrātmetrus ražošanas platības un 20 kvadrātmetrus blakus novietotās produkcijas.
Ņemot vērā notikumus Ukrainā, “Edge Autonomy” aktīvo iesaisti bruņoto spēku nodrošināšanā un arī neseno gāzesvada sprādzienu Lietuvā (kura iemesls gan pēc gāzesvada operatora “Amber Grid” teiktā bija metinājuma šuves atvēršanās), nekad nevar izslēgt iespējamo ārvalstu dienestu iejaukšanos, ražotni sabotējot.
Pagaidām gan nekas par to neliecinot. Tā norāda gan uzņēmuma vadība, gan policija, gan Valsts drošības dienests (VDD). Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks piektdien sacīja, ka, visticamāk, ugunsgrēks izcēlies darba drošības noteikumu pārkāpumu dēļ, taču joprojām tiekot pārbaudīta versija arī par ļaunprātīgu dedzināšanu.
Arī VDD “Latvijas Avīzei” norādīja, ka tā rīcībā esošā informācija neliecina, ka ugunsgrēks būtu ārvalstu specdienestu organizēta diversija vai sabotāžas akts.
VDD neatbildēja, kāds kopumā šobrīd Latvijā ir potenciālais diversiju risks, tomēr jācer, ka drošības dienesti rūpīgi uzmana notiekošo un gan ir, gan būs gatavi jebkādām provokācijām un sabotāžām.
Sagatavojuši: Ilmārs Randers, Māris Antonevičs, Raivis Šveicars, Māra Libeka
