Kaimiņš no zvaigznēm uz ērkšķiem; šaubīgās pārtikas piegādes armijai; dzērāju auto tiks Ukrainai. Nedēļas notikumu apskats 25
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. No zvaigznēm uz ērkšķiem
Ne tik sen Artuss Kaimiņš vadīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un no Valsts prezidenta Egila Levita rokām saņēma īpašu medaļu kā viens no politiķiem, kuri “paveikuši nozīmīgu darbu Latvijas valsts attīstībā, īstenojot visai sabiedrībai būtiskas reformas” (tādu apbalvojumu bez Kaimiņa saņēmis vēl tikai Juris Pūce, Jānis Bordāns un Artis Pabriks).
Taču drīz varbūt Artusam Kaimiņam 280 stundas būs jāslauka ielas vai jāveic kāds cits sabiedriskais darbs, jo tādu sodu viņam aizvadītajā nedēļā par grāmatvedības dokumentu viltošanu piespriedusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Spriedums gan vēl nav stājies spēkā un A. Kaimiņš to pārsūdzēšot.
Lieta patiesībā ir diezgan veca un saistīta ar posmu, kad Kaimiņš vēl tikko bija iesaistījies politikā un pirmo reizi kļuvis par Saeimas deputātu no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Iepriekš ieguvis plašu atpazīstamību kā kašķīga interneta raidījuma “Suņu būda” vadītājs, viņš solīja, ka arī parlamentā turpinās darboties tajā pašā stilā – visur staigās ar videokameru, filmēs un rādīs sabiedrībai. Lai visi zina, kas patiesībā tajā Saeimā notiek! Tieši ar Kaimiņam piederošo SIA “Suņu būda”, kurai izrakstīti viltoti SIA “Al de Media” rēķini par 2014., 2015. un 2016. gadā it kā veiktiem, bet patiesībā nenotikušiem pakalpojumiem arī bija izvirzītas apsūdzības. Summas, kas parādās lietā, gan nav lielas – 700 eiro un tamlīdzīgi. Varētu teikt – sīka, taču ilgstoša blēdīšanās.
Taču kā lai neatceras, ka tas nav vienīgais gadījums, kad pār Kaimiņu kritušas aizdomas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viņu aizturēja 2018. gada jūnijā saistībā ar kriminālprocesu par iespējamu nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu, kā arī par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Vēlāk KNAB šo kriminālprocesu izbeidza. Vienlaikus Kaimiņam un viņa tā laika politiskajam sabiedrotajam Aldim Gobzemam notikušais labi noderēja politiskajā kampaņā, lai pasniegtu visu kā varas mēģinājumu apturēt jaunā politiskā spēka nokļūšanu pie varas. 13. Saeimas vēlēšanās “KPV LV” ieguva 16 deputātu vietas un otru lielāko balsu skaitu aiz “Saskaņas”, bet pēc tam izjuka, un uz 14. Saeimu Kaimiņš vairs nekandidēja.
Aizdomas. Šaubas par iepirkumu
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece uzdevusi pārbaudīt 2021. gada 18. oktobrī Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra izsludināto iepirkumu pārtikas piegādei Latvijas bruņotajiem spēkiem 220 miljonu eiro apmērā, kurā uzvarēja uzņēmums “Zītari LZ”.
Šaubām par iepirkuma konkursu un tā uzvarētāju ir vairāki iemesli. Nav saprotams, kā mazs, Talsu novada Rojā oficiāli reģistrēts uzņēmums ar nepilnu 600 tūkstošu eiro gada apgrozījumu spējis uzvarēt konkursā par miljonus vērtu iepirkumu, apņemoties apgādāt ar pārtiku nevis atsevišķu militāru vienību, bet visus bruņotos spēkus.
Pagājušā gada decembrī noslēgtajā līgumā lasāms, ka šis mazais uzņēmums turpmāko piecu gadu laikā apņemas nodrošināt, pirmkārt, ikdienas pārtikas piegādi bruņotajiem spēkiem. Otrkārt, atsevišķu pārtikas produktu uzglabāšanu noliktavā un to piegādi bruņotajiem spēkiem kara, ārkārtas, izņēmuma un mobilizācijas izsludināšanas gadījumos…
Vienā līguma punktā turklāt paredzēts, ka pārtikas piegādēm paredzēto summu pasūtītājs var palielināt par 50%, sasniedzot 330 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Aizdomīgi šķiet arī tas, ka viens no “Zītaru LZ” līdzīpašniekiem – zvērināts advokāts Modris Supe – aizvadītajos divos gados ziedojis ap 4500 eiro partijai “Attīstībai/Par”, kuras pārstāvis Artis Pabriks vadīja Aizsardzības ministriju tajā laikā, kad tika izsludināts šis iepirkums. Aizsardzības ministrijā tagad sola, ka nedēļas laikā izvērtēšot, vai “Zītari LZ” vispār spēšot izpildīt tam pielīgtās prasības.
Pagājušā gada rudenī ar iepirkuma procedūru saistītos dokumentus Aizsardzības ministrija bija nosūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
LTV ziņu raidījumam “Panorāma” uzņēmuma projektu vadītājs Artūrs Rācenis taisnojas, ka “Zītari LZ” būšot tikai starpnieks starp armiju un pārtikas piegādātājiem. Ziņas par to, cik maksā armijai piegādātā maize, piens un kartupeļi, būšot publiski pieejamas ikvienam pārtikas ražotājam. Ja kāds spēs piedāvāt pārtiku lētāk, tad viņa piedāvājums tikšot pieņemts.
Pēc “Firmas.lv” datiem, SIA “Zītari LZ”, kuras faktiskā adrese ir Ventspilī, Tirgus ielā 11, darbības lauks ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi un viesu izmitināšana viesu mājās un citās īslaicīgas apmešanās vietās. Uzņēmums pieder Laurai Zeltiņai (80,20%) un Modrim Supem (19,80%). Bet patiesā labuma guvēja ir Laura Zeltiņa. 2021. gadā uzņēmumā strādājis 31 darbinieks, uzņēmuma apgrozījums bijis 560 000 eiro, peļņa – 140 000 eiro.
Bažas. Atskaites vietā atlūgums
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs šo gadu uzsāka enerģiski un apņēmīgi, jau 3. janvārī tiekoties ar “Rail Baltica” – šajā gadsimtā apjomīgākā transporta infrastruktūras projekta reģionā – ieviesējiem. Pēc tikšanās ministrs norādīja, ka bažas par situācijas nopietnību projekta realizācijas termiņos esot apstiprinājušās, tādēļ atbildīgajiem uzdeva divu nedēļu laikā sagatavot atskaiti un rīcības plānu problēmu novēršanai.
Drīz vien ministra darba kārtībā viens pēc otra parādījās jau citi steidzami jautājumi, bažas par “Rail Baltica” problēmām vai nu neapstiprinājās, vai arī nebija tik lielas, lai par tām līdz pat februāra vidum Satiksmes ministrija kaut ko ziņotu. Pēkšņi pagājušajā otrdienā uzzinājām, ka ilggadējais “RB Rail” vadības komandas dalībnieks Agris Driksna, kurš pēdējos četrus gadus bija arī kopuzņēmuma valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors, iesniedzis atlūgumu un atkāpies no amata.
“RB Rail” padomes priekšsēdētāja Ligita Austrupe, kura ir arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietniece, norādījusi, ka Driksna esot sniedzis būtisku ieguldījumu “Rail Baltica” projekta attīstībā. Bet atlūgums pieņemts uzreiz. Aizdomīgi līdzīgs gadījums kā ar nesen atlaisto VAS “Latvijas dzelzceļš” priekšnieku Māri Kleinbergu, kur arī vaina šķita meklējama ne tik daudz konkrētajā personā, bet kaut kur dziļāk.
Kopuzņēmums “RB Rail” ir “Rail Baltica” projekta centrālais koordinators. Baltijas valstis savas intereses kopuzņēmumā īsteno caur uzņēmumiem, kas vienlaikus ir arī “RB Rail” akcionāri (“Eiropas Dzelzceļa līnijas” no Latvijas, “Rail Baltica Statyba” no Lietuvas un “Rail Baltic Estonia” no Igaunijas). Akcionāri “RB Rail” padomē ieceļ savus pārstāvjus, kuri attiecīgi uzrauga kopuzņēmuma valdi. Daļas kopuzņēmumā ir līdzīgās daļās un katra valsts cenšoties situāciju izmantot, realizējot savas specifiskās, nevis projekta kopējās intereses.
Šādā veidā projekta pārvaldībā jau sākotnēji iekapsulētais interešu konflikts tad arī esot galvenais iesaistīto pušu darbības vai bezdarbības iemesls – par to diezgan daudz runāja Driksnas priekšgājēja Baiba Rubesa, kura “RB Rail” vadībā sabija ilgāk, taču īsi pirms vadošo amatu termiņa beigām 2018. gadā arī tāpat kā tagad Agris Driksna atkāpās pati.
Tiesa gan, tolaik projekta “briedums” bijis pavisam citā stadijā – vairāk dokumentu, stratēģiju un plānu līmenī. Tagad “Rail Baltica” projektā jau notiek reāla būvniecība, padarītais vai kļūdas kļuvušas daudz reālāk izmērāmas. Zinātāji teic, ka būvniecības darbi pašlaik notiekot vienīgi nacionālo ieviesēju atbildībā nodotajos objektos, bet buksējot tieši tur, kur darbu pasūtītājs ir “RB Rail”. Kopuzņēmuma padome ar to neesot bijusi mierā jau kādu laiku, un iespējams, ka janvāra sākumā ministra Vitenberga pieprasītā atskaite esot bijis piemērots brīdis, lai kopuzņēmumam “RB Rail” būtu arī formāls iemesls sākt meklēt citu vadītāju.
Prieks. Iedzer un ziedo auto Ukrainai
Latvijas vara lēmusi, ka dzērājšoferiem atņemtos automobiļus sūtīs uz fronti Ukrainā. Tas ir labi. Ceļu satiksmes drošības direkcija varbūt varēs izveidot jaunu informatīvo kampaņu: “Dzer, brauc un ziedo auto Ukrainai!”
Tā sauktā tviterkonvoja puiši (brīvprātīgie, kas Latvijā gādā automašīnas un ved uz Ukrainu) smej: jāsūta izlūki uz krogiem, kuri vēro, kas dzer un pēc tam sēžas pie stūres, lai ziņotu policijai. Būs automobiļi Ukrainai un mazāk avāriju Latvijā. Tie ir tādi skarbi joki.
Tviterkonvoja vadītāji Reinis Pozņaks un Mārtiņš Dzenītis atbalsta, ka dzērājšoferu mašīnas nodos Ukrainai, un vienbalsīgi noliedz publiski izskanējušo, ka šie automobiļi varētu būt par sliktiem, rūsainiem un nepiemērotiem Ukrainai.
“Patiesībā rūsa ir mūsu labākais draugs. Daudzi automobiļi Latvijā ir labi uzturēti, tikai tā sarūsējuši, ka nevar iziet tehnisko apskati, tikai tāpēc tie nonāk pie mums. Rūsai karā nav nozīmes, galvenais, lai dzinējs un ritošā daļa ir kārtībā! Turklāt Ukrainā nav tehnisko apskašu,” zina teikt R. Pozņaks.
“Protams, frontē vislabākie ir džipi un ietilpīgi automobiļi, bet pielietojums ir arī maziem braucamajiem, kurus izmanto tālāk no karadarbības zonām. Nesmādējam nevienu. Galvenais, lai automobilis ir tādā tehniskā kārtībā, ka visu laiku nav jāremontē,” piebilst M. Dzenītis.
Tviterkonvojs jau saņēmis pirmo dzērājšoferu automobiļu sarakstu, un R. Pozņaks ir patīkami pārsteigts, ka nav hlamu un šrotu: ļoti normāli vidējas klases Latvijā lietoti automobiļi.
Saeimas pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz iespēju valstij piekritīgos transportlīdzekļus bez atlīdzības nodot Ukrainas valdības īpašumā. Noteikts, ka lēmumu katrā konkrētā gadījumā pieņems Ministru kabinets. Transportlīdzekļu nodošanas procesu plānots organizēt ar biedrības starpniecību, kura sadarbojas ar Ukrainas valdību un ir saņēmusi konkrētus lūgumus palīdzības sniegšanai, pausts likuma anotācijā.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Zigfrīds Dzedulis, Artis Drēziņš, Ilmārs Randers
