No televizora uz Saeimu, traģēdija Siguldā, labas ziņas no Madrides. Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. No televizora uz Saeimu
Vēl pirms pieciem mēnešiem atvaļinātā pulkveža Igora Rajeva (attēlā) vārds bija zināms drīzāk šaurās militāristu aprindās, nevis plašākai sabiedrībai.
Lai gan bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Izlūkdesanta bataljona komandieris, Sauszemes spēku komandieris un Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks arī savas profesionālās karjeras laikā labprāt komunicēja ar presi un ik pa laikam bija redzams televizora ekrānā, tomēr tas pat tuvu nestāv tai publicitātei, kādu viņš ir ieguvis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, komentējot notikumus frontē.
Nepārspīlējot – Rajevs televīzijā bijis redzams gandrīz katru vakaru, visbiežāk “TV24” kanālā, bet dažreiz paralēli arī LTV, dzirdams radio un arī dažādos interneta medijos.
Līdz ar kara sākumu no medijiem faktiski pazuda pandēmijas laika ekrānu varoņi – infektologs Uga Dumpis un epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, un parādījās citi, bet, šķiet, ka viens pats Rajevs mierīgi aizpilda to laiku, ko agrāk visi vīrusu eksperti kopā.
Par atvaļinātā pulkveža ekspertīzes kvalitāti dzirdēti dažādi viedokļi – gan uzslavas, gan kritiskas piezīmes, kas šādās situācijās ir pilnīgi normāli, tomēr jau drīz parādījās aizdomas, ka tā nav tikai nesavtīga vēlme dalīties ar savu militāro pieredzi un redzējumu, bet daudz tālejošāki nodomi.
Vai tikai Rajevs neplāno kandidēt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās? Viņš pats par to runāja izvairīgi – it kā esot bijusi interese no vairākām partijām, bet “pagaidām es neredzu, ko es iegūstu, pievienojoties šīm partijām” un “tikt ievēlētam Saeimā un četrus gadus deldēt bikses, protams, mani neinteresē”. Tā viņš ziņu aģentūrai LETA stāstīja vēl jūnijā, bet pagājšnedēļ jau paziņojis, ka piedalīsies vēlēšanās no uzņēmēja Ulda Pīlēna veidotā apvienotā saraksta.
Vienlaikus medijos tiek atgādināts par to, cik negaidīti un noslēpumaini savulaik aprāvās Rajeva karjera NBS, kad viņam tika atteikta pirmās pakāpes pielaide valsts noslēpumam (un līdz ar to arī ar NATO saistītiem dokumentiem), pēc kā viņš zaudēja Sauszemes spēku komandiera amatu, bet drīz pēc tam – 2010. gadā atvaļinājās no dienesta. Kāpēc tas noticis, publiski, protams, netika skaidrots.
Pagātnes ēnas diez vai ietekmēs Rajeva izredzes vēlēšanās, taču var apgrūtināt viņa izredzes nākotnē ieņemt, piemēram, aizsardzības ministra vai kādu citu politisku amatu, bet pašlaik par to pāragri runāt.
Mācība. Pietiek ar pāris neuzmanības minūtēm
Siguldiešiem Ingai un Ričardam un viņu bērniem aizvadītā nedēļa bija traģiska, jo pēc trīs dienu meklēšanas no Gaujas dzelmes glābēji izvilka piecgadīgās meitiņas Evitas līķi. Mamma sarunā ar portāla “Apollo” žurnālisti stāstījusi, ka Evita esot pazudusi pāris minūšu laikā, kamēr viņa ar jaunāko meitu pagājusi tālāk no ūdens.
Diemžēl Latvijā bērni noslīkst katru gadu, un, kā rāda Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā statistika, šim skaitam ir tendence pieaugt. Nelaimes notiek dīķos, grāvjos, ezeros, upēs…
Tāpēc katru gadu izskan brīdinājumi vecākiem, ka no bērna, kas plunčājas ūdenī vai spēlējas pie ūdens, ne sekundi nedrīkst nolaist acis.
Katru gadu peldsezonas laikā atkal un atkal tiek runāts par Latvijā noslīkušo skaitu, kas ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Lai mazinātu šo melno statistiku, sabiedrībā, bet it īpaši bērnos, ir jāvairo izpratne par drošību pie ūdens, tajā skaitā vecāku atbildība par saviem bērniem, un peldētprasme – šādas norādes publiskajā telpā izskan ik gadu. Jo biežāk izskan, jo ātrāk pierod pie informācijas, un rodas sajūta, ka ar “manu bērnu jau nekas nevar notikt”.
Taču Siguldas traģēdija rāda, ka pietiek tikai ar pāris neuzmanības minūtēm melnās statistikas vairošanai. Latvijā jau ir pierasts pie tā, ka rīcība seko tad, kad notiek kaut kas stipri nelāgs.
Bērna nāve bija iemesls tam, lai Siguldas novada pašvaldība pieņemtu lēmumu oficiālajā peldvietā pie Gaujas iegādāties koplietošanas peldēšanas vestes, kuras tagad varēs saņemt ikviens, lai tajās ietērptu bērnus.
Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas – noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību, kurā attiecīgi arī tiks skaidroti visi notikušā apstākļi. Visticamāk, ka tiks vērtēta arī Evitas vecāku atbildība.
Pārsteigums. Gudrīši vēsturē un bioloģijā
Pirmie centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti liecina, ka šā mācību gada nogalē skolu absolventi tos kārtojuši nedaudz veiksmīgāk nekā iepriekš. Tiesa, pārsvarā eksāmenu rezultāts uzlabojies vien par dažiem procentiem, kamēr vēsturē kāpums ir tiešām ievērojams: par gandrīz 20 procentiem.
Rīgas Teikas vidusskolas vēstures skolotājs Valdis Klišāns, kurš pats veidojis vienu no šīm eksāmena daļām, gan uzskata, ka sajūsmai par skolēnu vēstures zināšanām nav pamata. Eksāmenu kārtojuši ļoti maz skolēnu – tikai 220.
“No maniem skolēniem kārtoja tikai viens, viņš ir īsts ģēnijs vēsturē, varētu citiem mācīt,” saka skolotājs. Tikmēr 2019./2020. mācību gadā vēstures eksāmenu kārtoja 4182 absolventi.
Iepriekš vidusskolu absolventiem bija jākārto četri eksāmeni: trīs obligātie – matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā –, kā arī viens pēc izvēles. Tad vēsturi izvēlējās daudz tādu, kam vēsture nebūt nav mīļākais priekšmets, bet šķiet vieglāks par, piemēram, fiziku.
Tagad pandēmijas dēļ izvēles eksāmens vairs nav obligāts un vēsturi kārto tikai vēstures fani.
Tiesa, pērn arī varēja iztikt tikai ar obligātajiem eksāmeniem, bet tad vēsturē vidēji eksaminējamie nopelnīja 46 procentus, kamēr šogad – 65 procentus.
Otrs lielākais uzlabojums ir bioloģijā, kur pērn vidējais rezultāts bija 53,1%, bet šogad jau 66,1%. Šo eksāmenu gan kārtojuši salīdzinoši daudz absolventu – 1077. Tas varētu būt saistīts ar to, ka aizvien pieprasītākas kļūst medicīnas, fizioterapijas un farmācijas studijas, bet, tajās iestājoties, jābūt nokārtotam CE bioloģijā.
Taču kāpēc rezultāti kopumā ir pieauguši? Viens no skaidrojumiem varētu būt tāds, ka iepriekšējais mācību gads pēdējo trīs mācību gadu laikā bija vismazāk kovida skartais. Kaut pandēmija turpināja plosīties, skolas lielākoties bija atvērtas.
Jāsaka gan: kovida dēļ eksāmenos atkal bija mazāk uzdevumu, nekā tas bija pirms globālās pandēmijas. Valsts izglītības satura centrā gan apgalvo, ka tas eksāmenus vieglākus neesot padarījis.
Prieks. Pirmais elektrovilciena sastāvs klāt
Ar divām apsargātām automašīnām 30. jūnijā Rīgā nogādāti atlikušie divi no četriem jaunā “Škoda Vagonka” elektrovilciena vagoniem. Līdz ar to Latvijā no ražotāja rūpnīcas Čehijas pilsētā Ostravā saņemts pirmais jaunā un tik ilgi gaidītā elektrovilciena sastāvs, ko čehu speciālisti tagad montē privātā depo Rīgā, lai augustā sāktu elektrovilciena testēšanu uz Latvijas dzelzceļa infrastruktūras.
Pavisam pārvadātājs “Pasažieru vilciens” no “Škodas” līdz 2023. gada beigām saņems 32 elektrovilcienus. Visi jaunie elektrovilcieni sastāvēs no četriem vagoniem. Viena vilciena garums būs 109 metri, un katrā būs sēdvietas 436 pasažieriem.
Patlaban jaunākajam ekspluatācijā esošajam elektrovilcienam, ar ko operē “Pasažieru vilciens”, esot 32 gadi. Skaidrs, ka ikviens jaunais vilciens būs milzīgs progress pārvadājumu kvalitātes uzlabošanā.
Tomēr Latvijā jaunos vilcienus esam gaidījuši ļoti ilgi, un daudziem pa šo laiku varētu būt radušās arī nepamatoti augstas cerības.
Patiesībā jaunais vilciens būs samērā vienkāršs. Vagonu grīda ir divlīmeņu – ar trim pakāpieniem. Pārvietojoties pa vagoniem, vietām ejas ir ļoti šauras. Pasažieriem būs jāpierod, jo pirmā asociācija, iekāpjot tādā braucamajā – liels pilsētas tramvajs, nevis līdz šim ierastais plašais, viena līmeņa vagons vecajā, lai arī grabošajā un klabošajā “RVR” “električkā”.
Pēc jauno elektrovilcienu piegādes “Pasažieru vilciens” sola ieviest intervāla grafikus visos elektrovilcienu maršrutos – darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēšot ik pēc 15 – 20 minūtēm. Bet tas viss būs nākamgad un tikai elektrificētajos maršrutos Aizkraukles, Tukuma, Skultes un Jelgavas virzienā.
Cerība. Labas ziņas no Madrides
Igaunijas valdības vadītājas Kajas Kallasas nesenie izteikumi, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā Baltijas valstis gaidot bēdīgs liktenis, jo pašreizējie NATO Baltijas valstu aizsardzības plāni paredz to sākotnēju ieņemšanu un pēc tam pakāpenisku atbrīvošanu 180 dienu laikā (bet to, kas notiek ar krievu ieņemtajām teritorijām, visi tagad labi zina no Bučas piemēra Ukrainā), radīja zināmu spriedzi Baltijas politiķu komunikācijā NATO Madrides sammita priekšvakarā.
Tika izteikta versija, ka Igaunijas premjere, visticamāk, cenšas pievērt uzmanību, lai panāktu baltiešiem labvēlīgāku lēmumu pieņemšanu Madrides sanāksmē. Kāds tad mums ir rezultāts?
Pirmkārt, NATO jaunajā doktrīnā Krievija ir pasludināta par “nozīmīgāko un tiešāko draudu”. Paredzēts stiprināt Austrumeiropas aizsardzību un palielināt NATO Ātrās reaģēšanas spēkus no 40 000 līdz vismaz 300 000 karavīru.
Ne mazāk svarīgi Baltijas valstīm ir arī tas, ka Turcija vairs nepretosies Somijas un Zviedrijas līdzdalībai NATO, kas nozīmē, ka tās jau drīzumā pievienosies aliansei. Tā ir ļoti būtiska pievienotā vērtība mūsu drošībai. Kā pašu Baltijas valstu ieguldījums savā aizsardzībā jāpiemin arī Latvijas un Igaunijas kopīgo ieceri par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi – abu valstu aizsardzības ministri nodomu vēstuli par to parakstīja tieši Madridē.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ilmārs Randers, Ilze Kuzmina
