Briedis dodas vēlēšanu ringā, “INDEXO” startē biržā, Latvijā mītošo attieksme pret karu – nedēļas notikumu apskats 22
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. No Lāčplēša par Kangaru
Bokseris Mairis Briedis lielā daļā Latvijas sabiedrības turpina zaudēt iepriekšējos gados iegūto vareno popularitāti, nu izlemjot savus spēkus izmēģināt arī politikas ringā. Briedis kandidēšot 14. Saeimas vēlēšanās no partijas “Saskaņa” saraksta, par ko partijas līderi gan pagaidām izvairās plašāk runāt.
Šodien saskaņieši Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegšot savu kandidātu sarakstu, un Brieža uzvārds tajā neizbrīnīs. Bokseris iepriekš nepārprotami paudis savu politisko nostāju Ukrainas kara un okupācijas pieminekļa jautājumā, kas ļoti saskan ar lielākās daļas Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nostāju, tātad “Saskaņas” galveno elektorātu.
Proti, Briedis paudis, ka karš kā tāds ir slikts, bet taisnība ir kaut kur pa vidu. Okupantu valsti Krieviju viņš nav nosodījis. Arī Pārdaugavas okupekli, Briežaprāt, nost jaukt nevajagot, nosaucot četrus gana apšaubāmus iemeslus, kāpēc tam jāpaliek Rīgā.
Sava publiskā tēla graušana Briedim gan sākās vēl agrāk arī vakcinācijas jautājumos, bet vislielākā mērā muļķīgajos centienos sev izkārtot cīņu ar amerikāņu amatieri Džeiku Polu, kuram par to bija ne slikts, ne auksts. Sociālajos tīklos Briedis, domājot, ka ir asprātīgs, publicēja vairākus videoierakstus, kas lika pārsteigumā saraukt uzacis.
Arī uz kājas uztetovēja sava vēlamā pretinieka vārdu, bet visam nagla bija parādīšanās boksa tiešraides laikā, ģērbtam videospēļu varoņa Mario tērpā. Boksa skatītājiem patīk sportistu izrādīšanās, bravūra, asu un parupju frāžu lietošana, bet šis bija jau pārāk liels cirks.
Lēnām, bet Trīs Zvaigžņu ordeņa III šķiras kavalieris no tautā mīlēta varoņa, pat sava veida Lāčplēša, jo tak klapēja tos melnos bruņiniekus vienu pēc otra, pārvērties par latvisko vērtību nodevēju, ko līdzīgu Kangaram. Viņš gan turpina uzsvērt, ka ir Latvijas patriots, un tā noteikti arī ir, tikai izvēlētais ceļš tāds slidens sanācis.
Mairis uzskata, ka viņa nomelnošanā vainīgi ir mediji, kuru lielākā daļa ignorēja viņa pēdējo cīņu Austrālijā. Tā vietā Briedis labāk varēja iziet cauri saviem sociālo tīklu kontiem un pārlasīt pēdējos divos gados paustos domugraudus un tad paskatīties spogulī.
Satraukums. Daugava – “Rīgas ūdens” rezerves kanalizācija
Aizvadītajā nedēļā Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” ieplūdinājis Daugavā 77 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu. “Rīgas ūdens” apgalvo, ka stipro lietusgāžu laikā nav spējis pārsūknēt šos kubikmetru tūkstošus attīrīšanas iekārtās, tāpēc bijis spiests tā rīkoties.
Daugavā ieplūdinātie esot lielākoties pārmērīgo nokrišņu radītie, tātad cilvēkiem un dabai teju nekaitīgi. Šaubas par šo apgalvojumu gan daudzos radīja neciešamā smaka Daugavas piekrastē.
Šī nav pirmā reize, kad “Rīgas ūdens” ieplūdina Daugavā neattīrītus notekūdeņus, aizbildinoties ar avāriju, ko radījis stiprais lietus, kuru uzņēmums sabiedrībai pasniedz kā vēl nepieredzētu dabas stihiju.
Kā izrādās, līdz 2020. gadam “Rīgas ūdens” ik gadu lietus vai atkušņu laikā Daugavā ieplūdināja 2 600 000 kubikmetru notekūdeņu. 2020. gadā – 1 300 000 kubikmetru, bet 2021. gadā – 280 000 kubikmetru. Un arī toreiz “Rīgas ūdens”, aizbildinādamies ar dabas stihiju, teica to pašu – sak, tik kaitīgs tas ūdens tak nemaz nav.
Kad 2020. gadā, atsaucoties sabiedrības bažām, noteica Daugavā ieplūdināto notekūdeņu sastāvu, atklājās, ka tas neatšķiras no parastās sadzīves kanalizācijas satura. Valsts vides dienests ziņoja, ka piesārņojums bijis pat 15 reižu lielāks, nekā pieļaujams.
Vai šogad ieplūdinātie notekūdeņi patiešām ir tik nekaitīgi, jāšaubās arī tāpēc, ka tūdaļ pēc “Rīgas ūdens” darbībām Veselības inspekcija un Rīgas pašvaldība aicinājusi iedzīvotājus nepeldēties Daugavā un Rīgas līča Vecāķu pludmalē. Lai pārliecinātos, ka šogad ieplūdinātie notekūdeņi nevienam patiešām nekaitē, “Rīgas ūdens” darbiniekus ar valdi priekšgalā pirmos vajadzētu uzaicināt izpeldēties Daugavā un Vecāķu jūrmalā. Vai izpeldināt.
Bažas. Vēl viens trauksmes zvans
Aizvadītajā nedēļā publicēti vēl viena pētījuma rezultāti, kas parāda Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret karu Ukrainā un Krievijas režīmu. Tabulās redzamais gan īpaši nepārsteidz, jo apmēram to pašu jau pierādījuši iepriekšējie pētījumi.
Proti, ļoti būtiski atšķiras latviešu un krievu valodā runājošo cilvēku viedokļi. Lai gan tādu krievu, kas gatavi paust nepārprotamu atbalstu Krievijas agresijai – cilvēku slepkavošanai, laupīšanām, izvarošanām, pilsētu nopostīšanām –, it kā ir mazākums, tomēr arī izvēlētā neitrālā pozīcija (to labi raksturo dažu sabiedrībā labāk zināmu cilvēku iecienītā frāze: “Es neesmu nevienā pusē”) šajā gadījumā liecina, ka viņi tomēr jūt kaut kādas simpātijas pret Krieviju un tās politiku un nevēlas atzīt faktu, ka kaimiņvalstī pašlaik izveidojies noziedzīgs režīms, kura mērķis ir pakļaut un iznīcināt citas tautas.
Lai gan diskusijās nereti politkorekti tiek piebilsts, ka Putina piekritēju netrūkst arī starp latviešiem, publicētā statistika rāda, ka tie ir drīzāk izņēmumi, kamēr starp krieviem tā ir izplatīta un vērā ņemama tendence.
Aptaujas pēc Vācijas Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma aprīļa beigās veicis pētījumu centrs SKDS. Kamēr starp latviešiem 83% pārliecinoši atbalstījuši Ukrainu, bet neizlēmīgo ir 17%, krievu vidū pozīcijas ir pavisam citādas. Te Ukrainu atbalsta vien 24,5%, un pārsvarā tie ir jaunieši. Atklāti Krievijas pusē no krieviem ir 16,5%, bet it kā neitrāli palikuši 48,6%. Var jau šos procentus staipīt, kā grib, bet, ja nebāž galvu smiltīs, tad būtu jāatzīst, ka šī sabiedrības daļa atrodas Krievijas ietekmes varā.
Tiem, kas nolēmuši detalizētāk iepazīties ar pētījumu, šo ainu palīdzēs padarīt skaidrāku vēl pāris skaitļu. Piemēram, tam, ka “Latvijā atdzimst fašisms”, piekrīt 34% no aptaujātajiem krievvalodīgajiem. Tāpat 41% no viņiem uzskata, ka Krievijai jāiejaucas, lai aizsargātu kaimiņvalstīs dzīvojošo krievu intereses, bet 14% pat pārliecināti, ka tas jādara militārā ceļā.
Ja Krievija iebruktu Latvijā, latviešu vidū paši iet aizstāvēt valsti vai citādi atbalstīt Latvijas bruņotos spēkus ir gatavi 45%, savukārt starp krieviem to gatavi darīt tikai 12%. Diez vai to visu tagad iespējams īsā laikā mainīt, taču šie skaitļi jāpatur prātā, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Darījums. Trusītis no cepures
Pagājušajā nedēļā notika tas, par ko tika runāts vairāk nekā desmit gadus – kopš “Parex” bankas sabrukuma 2008. gadā un Krājbankas likvidācijas 2011. gadā. Proti, savācot sākotnējā publiskajā piedāvājumā 7,5 miljonus eiro, uz pensiju pārvaldītāja “Indexo” bāzes ir uzsākts veidot jaunu, nacionālajā kapitālā balstītu banku.
Lai šo procesu veiksmīgi noslēgtu, bankas licences saņemšanai gan vēl nepieciešami divi soļi – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) akcepts un Eiropas Centrālās bankas piekrišana. Visticamāk, ar to lielu problēmu nebūs – šāds nodoms diez vai tiktu skaļi izziņots, ja nebūtu panākta vismaz provizoriska FKTK piekrišana. Tostarp ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” akcijas jau sākts tirgot biržā “Nasdaq Riga”.
Vajadzīgo septiņarpus miljonu savākšanai ļoti palīdzēja Igaunijas investīciju izpētes uzņēmuma “Enlight Research” spīdošais atzinums par “Indexo”, kas tika izplatīts potenciālajiem investoriem. Tajā “Indexo” tika salīdzināts ar kaimiņvalsts sekmīgāko nacionālā kapitāla banku “LHV”.
“Enlight” uzskata, ka kopš savas dibināšanas 2017. gadā “Indexo” spējusi kā burvju mākslinieks izvilkt trusīti no cepures pensiju tirgū, radot produktu, kas pilnībā maina iepriekšējo tirgu – te runa ir par zemu izmaksu pensiju pārvaldes produktiem, kuru ienākšanā Latvijas tirgū “Indexo” bija pionieris. “Enlight” uzskata, ka “Indexo” dibinātajai bankai ir līdzīgs potenciāls arī banku pakalpojumu tirgū – uzņēmumam var izdoties izvilkt trusīti no cepures arī otro reizi.
Cik šie plāni ir reālistiski, var strīdēties. Skeptiķi norādīs, ka, par spīti nenoliedzamiem panākumiem pensiju pārvaldes tirgū, pēc četru gadu aktīvas darbības “Indexo” ieguvis tikai 9% šī tirgus. Taču banku tirgū izveidojusies četru banku dominance būs cietāks rieksts.
Gan “Enlight”, gan arī daudzi vietējie uzņēmēji uzskata, ka Latvijas banku tirgū izveidojusies stagnācija. Četras lielās bankas ir sadalījušas tirgu – 98% Latvijas banku pakalpojumu lietotāji ir šo banku klienti, un četrinieks izsniedz arī 85% kredītu, vērtējot pēc apjoma.
Šādā situācijā lielās Latvijas bankas nav ieinteresētas asā cenu konkurencē savā starpā, kā rezultātā Latvijā ir vieni no dārgākajiem hipotekārajiem kredītiem Eiropā un viens no zemākajiem izsniegto kredītu apjomiem, salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu, uzskata “Enlight”. Redzēsim, vai “Indexo” bankai izdosies to mainīt.
Sagatavojuši: Gints Narogs, Olafs Zvejnieks, Māris Antonevičs, Zigfrīds Dzedulis
