Pēc potes pa ceļam uz pikniku, nepareizi saprastais un pēdējais brīdinājums. Nedēļas notikumu apskats 20
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Nepareizi saprastais, no konteksta izrautais…
Tikai pirms divām nedēļām – 3. jūnijā – Saeimā apstiprināja amatā četrus ministrus, tomēr neviens cits no viņiem šajā īsajā laikā nav tik bieži nonācis krustugunīs kā jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis no Jaunās konservatīvās partijas.
Turklāt katru reizi vēlāk sekojuši skaidrojumi, ka politiķis esot nepareizi saprasts, teiktais “izrauts no konteksta” vai notikusi komunikācijas kļūme.
Aizvadītajā nedēļā LTV raidījumā “1:1” G. Eglītis izteicās, ka rosināšot kādu daļu iemaksu pensiju 2. līmenī pārdalīt par labu pašlaik izmaksājamo pensiju fondam jeb pensiju 1. līmenim.
“To varētu piedāvāt jau uz 2022. gada budžetu,” sacīja ministrs. Par šiem plāniem gan nekavējoties ļoti kritiski izteicās dažādi eksperti, norādot, ka tam būšot nopietnas sekas nākotnē.
Piemēram, pret to iebildusi Latvijas Banka, kuras prezidents Mārtiņš Kazāks atgādināja, ka 2. līmeņa iemaksas garantē iedzīvotāju sociālo drošību vecumdienās, turklāt lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām ir salīdzinoši zemi uzkrājumi.
Pats Eglītis steidza precizēt, ka viņa teiktais ir izrauts no konteksta, jo par šo jautājumu koalīcijā diskusijas nav notikušas un lēmumi nav pieņemti.
Tas varbūt nebūtu nekas dramatisks, ja vien šādi gadījumi, kad ministra teiktajam vēlāk nepieciešams precizējums, nesāktu kļūt par ieradumu.
Iepriekš lielu politisku troksni radīja Eglīša tvitera ieraksts pašvaldību vēlēšanu vakarā, kurā viņš ieteica opozīcijas partijām “pārāk nesapriecāties” par panākumiem, jo, dalot fondu naudu, koalīcijas partijas “primāri rūpēsies par savām pašvaldībām”.
Daži politiskie spēki uzskatīja, ka tas ir pietiekami nopietns iemesls, lai prasītu tikko apstiprinātā labklājības ministra demisiju, bet viņš pats skandalozo ierakstu izdzēsa un medijiem stāstīja, ka doma bijusi cita.
Viņš esot gribējis teikt, ka tāda prakse – dalīt naudu “savām” pašvaldībām – bijusi līdz šim un tā raksturīga Zaļo un zemnieku savienībai, bet tagad tā vairs nebūšot.
Vēl viens dīvains gadījums saistīts ar ministra komandas veidošanu. Medijos bija parādījusies ziņa, ka Eglīša padomniece komunikācijas jautājumos būs aktrise Dārta Daneviča.
Daži izteica aizdomas, ka “darījums” noticis ne bez JKP draudzīgā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa ziņas, jo Daneviča ir viņa bērna māte. Tomēr pati aktrise steidza noliegt izskanējušo informāciju, jo darba līgumu neesot parakstījusi, vien aizgājusi uz vienu tikšanos ministrijā.
JKP politiskie pretinieki berzē rokas cerībā, ka šīs nav vienīgās kļūmes, tikmēr Eglītis, šķiet, uzskata, ka viņam ir labas izredzes turpināt kāpt pa karjeras kāpnēm un labklājības ministra amats šajā ceļā nebūt nav augstākais punkts.
Izgāšanās. Pēdējais brīdinājums “Rietumu bankai”
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemērojusi Latvijas piektajai lielākajai bankai – “Rietumu bankai” – 5,85 miljonu eiro soda naudu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem. Tas ir līdz šim lielākais sods, kādu FKTK uzlikusi kādai Latvijas bankai.
Milzīgais sods ir sekas pārbaudēm, kas bankā veiktas 2019. un 2020. gadā. FKTK saskatījusi būtiskus pārkāpumus vairākos klientu izpētes un darījumu uzraudzības procesos, kuros nav noskaidrota klientu līdzekļu izcelsmes likumība, nav atbilstoši dokumentēta klientu padziļinātā izpēte un patiesā labuma guvēji, nav pietiekami uzraudzīta šo klientu darbība un nav savlaicīgi sniegti ziņojumi par šo klientu darbību Finanšu izlūkošanas dienestam.
Banka pati paziņojusi, ka “mēs esam ļoti pārsteigti par noteiktā soda apmēru”, jo trūkumi, par kuriem ir runa regulatora paziņojumā, esot “nelieli, tehniski un formāli” un “neviens no tiem neizraisīja būtiskas sekas vai zaudējumus – ne morālus, ne materiālus”.
Piespriestā soda lielums tiek noteikts procentuāli, ņemot vērā bankas gada apgrozījumu.
2020. gadā banka guvusi vairāk nekā 18 miljonu eiro peļņu. Būtiski ir tas, ka šoreiz ar banku nav noslēgts administratīvais līgums par atklāto trūkumu novēršanu, kas parasti bankām ļauj samazināt soda apmēru.
Pašreizējos apstākļos to varētu traktēt kā “pēdējo brīdinājuma šāvienu” pirms bankas licences atņemšanas.
Līdz šim lielākais sods bankai bija 2016. gadā bankai “ABLV Bank” piemērotais 3,167 miljonu eiro sods, un šī banka 2018. gadā pēc ASV Valsts kases “FinCEN” struktūrvienības lēmuma par naudas atmazgāšanu lielos apmēros zaudēja iespējas turpmākai darbībai.
Iepriekšējie rekordi – 2018. gadā 2,2 miljonu eiro sodu saņēma “LPB Bank”, 2015. gadā “PrivatBank” – 2,017 miljoni eiro, bet 2016. gadā “Swedbank” – 1,4 miljoni eiro.
Neskaidrība. Divdomīgās komandas
Restorānu un kafejnīcu saimnieki ir neizpratnē par prasībām savas darbības atsākšanai iekštelpās un daži uzņēmēji jau norādījuši, ka negrib būt policistu lomā.
“Ja ir pilnas iekštelpas ar vakcinētajiem, ko darīt, lai nevakcinēts klients varētu ienākt un paņemt preci līdzņemšanai?” šis ir tikai viens neskaidrais jautājums alus darbnīcas “Labietis” līdzīpašniekam Reinim Pļaviņam.
Tāpat nav skaidrs, ko darīt, lai nevakcinēts klients var saņemt pakalpojumu, ja viņam nepieciešami 25 m2, bet 50 m2 telpā atrodas 50 pilnībā vakcinēti cilvēki. Tas ir papildu slogs uzņēmējiem, šīs valdības komandas ir divdomīgas, secina uzņēmējs.
Vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji jau izvēlējušies neatsākt darbu iekštelpās, jo ne tikai nevēlas šķirot apmeklētājus pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos, bet pastāv grūtības īstenot atsevišķas prasības, ko noteikusi valdība.
Pēc maltītēm ierodas gan vakcinētie, gan nevakcinētie klienti un mazās telpās grūti nodrošināt, lai to ceļi nepārklātos. Tāpat nepieciešami papildu darbinieki, lai varētu nodrošināt visas prasības.
Diemžēl nereti ēdinātāji sastopas ar gadījumiem, ko uzraugošās iestādes katra interpretē citādāk. Uzņēmēji vēlas skaidrus un saprotamus darbības nosacījumus bez interpretācijas iespējām, kas ļautu droši atsākt darbu iekštelpās.
Lai nav tā kā tagad, kad jāmeklē radoši risinājumi, lai varētu izpildīt divdomīgās komandas un apkalpot visus klientus vai izvēlēties iekštelpas neatvērt.
Šaubas. Pēc potes pa ceļam uz pikniku
Veselības ministrs Daniels Pavļuts izlēmis, ka vakcinācijas plānam nepieciešamas korekcijas – vakcīnas pret Covid-19 jāved pie cilvēkiem cerībā, ka tas paātrinās vakcinācijas gaitu.
Aizvadītās nedēļas nogalē tika uzsākta vakcinācija trijos Rīgas tirdzniecības centros: “Galleria Riga”, “Galerija Centrs” un “Domina”.
Šonedēļ vakcinācijas punktus, kurus veselības ministrs dēvē par “pop-up” punktiem, atvēršot vēl citās tirdzniecības vietās gan Rīgā, gan ārpus tās – pavisam plānotas 25 šādas potēšanās vietas visā Latvijā.
Tas, ka vakcinācijas punkts atrodas lielveikalā, vēl neko nenozīmē, ja nav izstrādāta taktika, kā cilvēkus mudināt, lai viņi tajos iegrieztos. Pagaidām vakcinētāji tādu nepiedāvā.
Cilvēki lielveikalos primāri ierodas ne jau lai potētos, bet gan lai nopirktu sev nepieciešamās lietas, īpaši nedēļas nogalē, kad daudzi pilsētnieki dodas uz piknikiem.
Zinot, ka no vakcīnām var sagaidīt arī blaknes, daļai cilvēku diezin vai pa ceļam kājas nesīsies doties uz potēšanās vietu. Ja nu vienīgi pie lielveikalu ieejas stāvēs ministrijas norīkoti pārliecinātāji, ka šodien ir īstā diena, lai saņemtu poti.
Potēšana tirdzniecības vietās sevi varētu attaisnot lauku reģionos, jo turp nedēļas nogalēs mēdz ierasties cilvēki no attālākām lauku vietām, kur nav bijusi izbraukuma vakcinācija un kur ģimenes ārsts nav ar roku aizsniedzams.
Mēģinājumi jau ir – sestdien arī gadatirgos Aizkrauklē, Gulbenē, Talsos, Vecumniekos notika vakcinēšana, turklāt ar “Janssen” vakcīnu, kurai nepieciešama tikai vienas devas ievade.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka līdz pagājušās nedēļas nogalei vakcinācijas procesu Latvijā noslēguši 25,18% iedzīvotāju. Līdz šim vismaz vienreiz pret Covid-19 Latvijā ir potēti 580 tūkstoši cilvēku, savukārt vakcinācijas procesu noslēguši 475 tūkstoši cilvēku.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Sandra Dieziņa, Māra Libeka
