Saulīte nenobijās; Krištopans ar Šleseru vērtēs bankas; Avena porcelāns Ogres muzejā. Nedēļas notikumu apskats 14
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Nenobijās no negaidītā izaicinājuma
Tas, ka bijusī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulīte bija vienīgā kandidāte Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja amatam, liecina, ka šī nav tā iestāde, kura daudzus vilina.
Uzsāktais kriminālprocess iepriekšējās priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas laikā, mūžīgais naudas trūkums un digitalizācijas problēmas liek nojaust, ka CVK vadītājas darba lauks nebūs rozēm kaisīts.
Visticamāk, ka Kristīne Saulīte pati nekandidētu uz šo amatu, ja vien viņu nebūtu pamanījis Valsts prezidents Egils Levits un rosinājis koalīcijas partijas aicināt Kristīni kļūt par šīs visnotaļ svarīgās valsts iestādes vadītāju. To, ka viņas vārds ir izskanējis Rīgas pilī, K. Saulīte uzzināja no masu medijiem, bet vēlāk, kad amats tika piedāvāts tiešā veidā, neatteica, kaut valsts pārvaldē nav strādājusi. Kristīne bija pārliecināta, ka šis negaidītais izaicinājums nav jānoraida – kā nekā valsts pārvalde ir iepazīta, esot PBLA priekšsēdētājas amatā.
PBLA izpilddirektors Raits Eglītis stāsta, ka Kristīne ļoti diplomātiski spējusi sadarboties gan ar politiķiem, gan valsts iestādēm, zinājusi, kad pateikt: nespēlējiet ar PBLA politisko futbolu! Vai otrādi: jums ir laba ideja, un mēs vēlamies sadarboties. R. Eglītis: “Kristīne ir līdere ar iedvesmojošām un aizraujošām spējām, ko viņa apliecināja, būdama PBLA vadītāja, īpaši tolaik, kad vadīja Pasaules latviešu ekonomikas inovāciju foruma rīcības komiteju. Viņai ir vīzija un mērķis, kā jārīkojas, un beigās viss izdodas.”
Eglītis ir pārliecināts, ka jaunā PBLA priekšsēde tiks galā arī ar CVK naudas problēmām, jo K. Saulītei esot biznesa ķēriens uz naudas lietām, kas droši vien nākot līdzi no Austrālijas pieredzes. “Viņa spēs pārliecināt Finanšu ministriju, viņai šajā ziņā ir talants,” pārliecināts bijušais kolēģis.
Diemžēl šī gada valsts budžetā nav ieplānoti 1,3 miljoni eiro, ko bija pieprasījusi CVK, un K. Saulītei būs jāpārliecina valdība un Saeima, ka bez naudas nevarēs sagatavoties un noorganizēt nākamgad gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Kristīne Saulīte, būdama pavisam jauna, deviņpadsmit gadu vecumā, aizbrauca uz Melburnu Austrālijā, kur apprecējās ar Pēteri Saulīti – savulaik Melburnas latviešu sabiedrībā ļoti iecienītās mācītājas Māras Saulītes dēlu. Kristīne ir ļoti pateicīga savai vīramātei par morālo atbalstu, ko viņa saņēmusi, kad teju sāka iepazīt kontinentu.
K. Saulīte ir beigusi Hārvarda Biznesa skolas Sidnejas nodaļas Biznesa vadības programmu, kā arī Melburnas biznesa skolu, kur apguvusi cilvēkresursu biznesa vadību, un šajā jomā arī strādājusi. Patlaban viņa studē tiesību zinības Rīgas Juridiskajā koledžā.
Pirms Kristīne kļuva par PBLA priekšsēdi, viņa vadīja Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu apvienību, viņa veiksmīgi spējusi sadarboties ar visām diasporas latviešu organizācijām, ieskaitot Malaizijas, Singapūras, Indonēzijas un pat Karību jūras salu organizācijas.
“Kristīne vienmēr ir veikusi tādu darbu, kur ir jāsakārto procesi, tāpēc viņai šis būs pareizais izaicinājums – tikt galā ar CVK problēmām,” secina Raits Eglītis.
Darījums. Banku tēma kā Latvijas parlamentārās izmeklēšanas klasika
Tikai trīs mēnešus pēc 14. Saeimas darba sākuma tajā jau izveidota pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisija. Atšķirībā no dažām citām reizēm, kad parlamentāro izmeklēšanu ievada emocionāls fons un zināma viļņošanās sabiedrībā (kā, piemēram, Zolitūdes traģēdija, Covid-19 pandēmija vai – kurš to vēl atceras – 90. gadu beigu “melnā PR” paraugstunda, tā sauktais pedofilijas skandāls), šoreiz tā īsti nav. Taču tēmai dramatiskāku skanējumu aizrautīgi mēģina piešķirt idejas autors – partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers un viņa kolēģis Vilis Krištopans. Pēdējais arī mērķējot kļūt par komisijas vadītāju.
Ko tad kungi vēlas izmeklēt? Iecerētā tēma – finanšu sektora “kapitālā remonta” negatīvās sekas valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmā. Tā ietvaros īpaša uzmanība tikšot pievērsta trīs bankām – “PNB” (plašākai publikai tās darbība saistās ar krievu uzņēmēja Grigorija Guseļņikova vārdu), “ABLV” (Ernests Bernis un Oļegs Fiļs) un “BIB” (Valērijs Belokoņs). Katra no tām šajā laikā saskārusies ar grūtībām un faktiski pārtraukusi darbību.
Interesanti, ka tieši banku tēma dažādos laikos ir bijusi tā, kas visvairāk piesaistījusi Saeimas deputātu interesi – to varētu saukt par Latvijas parlamentārās izmeklēšanas klasiku. Piemēram, 1995. gadā darbojusies Banku krīzes izmeklēšanas komisija, 1996. gadā – “Bankas Baltija” izmeklēšanas komisija, 1997. gadā – Unibankas un Krājbankas privatizācijas izmeklēšanas komisija, 2011. gadā – “Parex” bankas izmeklēšanas komisija un vēlāk arī Krājbankas bankrota izmeklēšanas komisija, 2014. gadā – Bankas “Citadele” izmeklēšanas komisija. Daļēji ar banku darbību saistīta arī slavenā Trīs miljonu lietas izmeklēšanas komisija 1997. gadā un Einara Repšes finansiālo darbību izmeklēšanas komisija 2004. gadā.
Ja arī kādam agrāk varbūt ir bijušas ilūzijas, ka šāda veida komisijas var atklāt satriecošus noslēpumus vai palīdzēt saukt pie atbildības vainīgos, tad jau sen bija jāsaprot, ka tā tas nedarbojas. Tas vienkārši ir viens no parlamentārisma elementiem, ko pārsvarā izmanto opozīcija, lai atgādinātu par sevi un pabakstītu pie varas esošos.
Mācība. Mērs pret muzeju
Plašu rezonansi pagājšnedēļ raisīja Ogres novada pašvaldības iecerētā, bet nenotikusī izstāde “Rīgas mākslas porcelāns. 1925–1940”, kas ietilpst rietumvalstu sankcijām pakļautā Latvijas pilsoņa, Putinam pietuvinātā krievu oligarha Pjotra Avena kolekcijā. Pēc Latvijas Muzeju biedrības, Ogres Vēstures un mākslas muzeja protesta un publiski saceltās ažiotāžas izstāde atcelta.
“Pašreizējās politiskās situācijas kontekstā muzeja kolektīvs uzskata, ka šis nav īstais laiks izstādes veidošanai un nav ētiski šobrīd eksponēt kolekciju, kas pieder Pjotram Avenam, Eiropas Savienības sankcijām pakļautai personai. Laikā, kad notiek nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā, muzejam nav pieņemams aicinājums mākslu nejaukt ar politiku,” atklātā vēstulē paudis Ogres Vēstures un mākslas muzejs.
Negaidītā ideja tieši tagad, kad Krievija turpina nežēlīgo iebrukumu Ukrainā, izstādīt Ogres muzejā Avena īpašumā esošos Latvijas porcelāna mākslas meistardarbus bija ienākusi prātā Ogres pašvaldības vadītājam Egilam Helmanim (Nacionālā apvienība). Izstāde Ogres mēram bijusi vajadzīga tik ļoti, ka viņš pat lūdzis muzeja vadību mainīt izstāžu plānu. “Pats iesaistījos komunikācijā, uzrunāju [Avena] fondu. Man likās, ka Ogres novada iedzīvotājiem ir vēlams redzēt šo izstādi,” Latvijas Televīzijai skaidroja E. Helmanis. Interesants ir arī jautājums par to, cik vienas pašvaldības vadītājs ietekmē tās pakļautībā esošu mākslas institūciju, šajā gadījumā – muzeja, saturu. “Ogres novada pašvaldības aicinājums steigā mainīt plānotās izstādes liek domāt par pašvaldības iejaukšanos muzeja darbā un tā satura ietekmēšanu, apšaubot muzeja speciālistu profesionalitāti un kompetenci,” pausts Latvijas Muzeju biedrības atklātā vēstulē.
Tikmēr E. Helmanis viņam raksturīgajā autoritatīvajā vadības stilā ne tikai nav atzinis, ka varētu būt kļūdījies, bet arī iecirtīgi turpina aizstāvēt izstādes ideju. Šobrīd mērs publiski vērsies pret muzeja darbiniekiem pašvaldības medijā – Ogres novada “Facebook” profilā –, izsakot tur viņiem dažādus pārmetumus.
Šķiet, mērs mācību no notikušā tā arī nav guvis, jo E. Helmaņa publicētajā lasām: “Mēs šo izstādi noteikti noorganizēsim, kad būs nosēdušies politisko pārpratumu putekļi.”
Prieks. Divpadsmit miljoni paliek valsts kabatā
Beigusies gadiem ilgā tiesāšanās starp valsti, kuru pārstāvēja Kultūras ministrija, un Nacionālo būvkompāniju apvienību, kuras biedri bija lielākie Latvijas celtniecības uzņēmumi – AS “RBSSKALS”, SIA “Re&Re” un SIA “Skonto būve”. Stājies spēkā valstij un nodokļu maksātājiem labvēlīgs spriedums, noraidot prasību piedzīt no valsts pēc 195,6 miljonu eiro saņemšanas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvi vēl papildus 12,1 miljonu eiro kā parādu, līgumsodu un nokavējuma procentus.
Lietas būtība bija strīdā par to, kā pasūtītājs valsts personā kompensēs būvniekiem celtniecības periodā radušās izmaksu izmaiņas inflācijas un deflācijas dēļ. Nacionālā būvkompāniju apvienība vēlējās, lai šim mērķim tiek izmantoti trīs Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātie indeksi – darbaspēka izmaksu indekss būvniecības nozarē, būvniecības izmaksu indekss materiāliem birojiem un būvniecības izmaksu indekss mehānismiem birojiem. Nelaime tikai tā, ka LNB celtniecības līguma noslēgšanas brīdī 2008. gadā CSP šādus indeksus vēl neaprēķināja un nepublicēja. Attiecīgi tie arī nav norādīti līgumā. Inflācijas un deflācijas radīto izmaksu starpības kompensēšanai tajā ir norādīta tikai atsauce uz būvniecības izmaksu indeksiem resursu grupām, kādi tolaik pastāvēja.
Ļoti iespējams, ka būvnieku pārstāvji līguma noteikumu apspriešanas un līguma slēgšanas periodā tiešām pieļāva kļūdu, pietiekami nepārdomājot šo jautājumu, un noslēdza, kā paši apgalvoja tiesā, jau sākotnēji neizdevīgu līgumu, kas radījis zaudējumus. Katrā ziņā jautājums par inflācijas un deflācijas radīto izmaksu izmaiņu kompensāciju virmoja gaisā visu LNB celtniecības laiku, būvniekiem sarunās ar valsti neatlaidīgi cenšoties panākt noslēgtā līguma izmaiņas šajā jautājumā. Kad tas neizdevās, tika iesniegta prasība tiesā. Tomēr tiesa šajā jautājumā nostājās atbildētājas pusē, norādot, ka Nacionālo būvkompāniju apvienības sastāvā ietilpstošie celtniecības uzņēmumi ir starp Latvijas lielākajiem būvniecības uzņēmumiem ar ilgu un plašu pieredzi dažādu objektu celtniecībā un tās finansēšanā. Šā iemesla dēļ tiesa atzina, ka prasītājai, balstoties uz savu pieredzi un zināšanām, bija jāzina un jāsaprot, ka lielu objektu būvniecība vairāku gadu garumā ietver riskus, tostarp arī finanšu. Līdz ar to būvniekiem, līgumu noslēdzot, vajadzēja paredzēt visus iespējamos riskus, tostarp arī tos, kas saistīti ar būvniecības izmaksu izmaiņām. Ja tas netika izdarīts, tad vainīgie jāmeklē starp celtnieku vadītājiem, nevis jāmēģina piedzīt kompensācijas no valsts.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Aija Kaukule
