Pārsteigums tradicionāli orientētiem, neizdevies joks un mediķi reģionos. Nedēļas notikumu apskats 4
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Neizdevies joks
“Kas ir mūsu panākumu pamatā. Es gribētu teikt, ka es!” nesen notikušajā partijas “Latvijas attīstībai” kongresā pajokoja partijas priekšsēdētājs Juris Pūce, tūlīt gan pielabojot, ka patiesībā jau sasniegtais esot visu kopējais panākums.
Tomēr viena lieta ir bravūrīgi jokot ar partijas biedriem, cita – mēģināt kā joku pasniegt acīmredzami neētisku rīcību, kas galu galā pārvēršas vienkāršā melošanā. Pūcem tas beidzies ar ministra amata zaudēšanu.
Pēc tam kad Rīgas domnieks Māris Mičerevskis paziņoja par izstāšanos no “Latvijas attīstībai” un sāka dalīties ar kompromitējošu informāciju, partijas un arī kopējais apvienības “Attīstībai/Par” tēls sācis šķobīties.
Citas politbiznesa shēmas vēl var mēģināt noliegt, bet publiskotu saraksti, kas rāda, ka ministrs mēģinājis aplinkus iegūt “Rīgas satiksmes” stāvvietu atļaujas, padarīt par nebijušu ir grūti.
Te gan jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad Pūce nokļuvis līdzīgā situācijā. 2013. gada novembrī viņš atkāpās no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata pēc tam, kad atklātībā parādījās informācija par vairāku ministrijas pārraudzībā esošu nozaru uzņēmumu ziedojumiem biedrībai “Ascendum”, kuru vadīja politiķa dzīvesbiedre Zaiga Pūce.
Interesanti, ka tolaik ekonomikas ministrs bija pašreizējais Pūces politiskais sabiedrotais – Daniels Pavļuts, kuram tolaik ar valsts sekretāru bija sarežģītas attiecības. Abi gan tad pārstāvēja citus politiskos spēkus nekā pašlaik. Pūce, kas iepriekš bija aktīvs studentu pašpārvaldē, politikā iesaistījās caur “Vienotību”.
Jāatzīst, ka pēdējie gadi šai partijai un arī Pūcem personīgi bija kā nepārtraukts ceļš augšup. Labs starts 13. Saeimas vēlēšanās kopā ar partneriem no “Kustība Par”, līdzdalība valdošajā koalīcijā, vairāki nozīmīgi ministru amati.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pavadīto Pūce izmantoja ļoti sparīgi – gan panākot Rīgas domes atlaišanu, gan ātri “izdzenot cauri” valdībai un Saeimai novadu reformu.
Tas viss ir stiprinājis apvienības “Attīstībai/Par” pozīcijas, un nav pārsteigums, ka bija parādījušās ambīcijas arī uz premjera amatu, ar mājienu, ka tas pienāktos tieši Pūcem. Skaidrs, ka tagad tas jāatliek, tomēr nevar aizmirst, ka Pūce spēj prasmīgi palidot malā un nogaidīt, kamēr viss norimst un aizmirstas.
Pārsteigums. Tiesas spriedums raisa diskusijas
Satversmes tiesas (ST) spriedums atzīt viendzimuma pāra tiesības uz bērna dzimšanas atvaļinājumu daudziem tradicionāli orientētiem cilvēkiem bija pārsteigums, jo Satversmē ir nostiprināts, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp sievieti un vīrieti, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības. Kam gan citam, ja ne ST šo vērtību stiprināt!
Taču tiesa, vērtējot Evitas Gošas sūdzību par to, ka viņas partnere nevarot saņemt Darba likumā noteikto desmit dienu atvaļinājumu, kāds pienākas bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu, lēma par labu sūdzības iesniedzējai.
Tiesa norādīja, ka Satversmē ietvertais valsts pienākums aizsargāt un atbalstīt ģimeni neattiecas tikai un vienīgi uz laulības ceļā izveidotu ģimeni, ka viena cilvēka cieņai nevar būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai. Ka sabiedrībā pastāvoši stereotipi nevarot būt par konstitucionāli attaisnojamu pamatu noteiktas personas vai personu grupas pamattiesību liegšanai vai ierobežošanai demokrātiskā tiesiskā valstī.
Līdz 2022. gada jūnijam likumdevējam būs jānodrošina viendzimuma partneru ģimenes juridiskā aizsardzība. Tātad būs jāizlemj, vai pietiks vien ar Darba likuma grozījumiem, vai būs nepieciešami daudz plašāki tiesību aktu labojumi.
Skaidrs, ka diskusija nebūs viegla, jo droši vien tiesa būs pavērusi ceļu, lai no atvilktnes atkal tiktu vilkts ārā “Attīstībai/Par” uzstājīgi virzītais, bet citu partiju noraidītais Dzīvesbiedru likums, kas ļautu reģistrēt kopdzīvi viena dzimuma cilvēkiem.
Ja runā par ST lemto, var rasties jautājums – ja jau tiesa ir pateikusi, ka tiesības uz bērna 10 dienu kopšanas atvaļinājumu ir viendzimuma partnerim, tad kāpēc tādas nevarētu būt arī, piemēram, jaunās māmiņas kādam no tuvākajiem radiniekiem? Vispirms tā varētu būt vecmāmiņa, kas parasti vistiešāk ir iesaistīta mazuļa aprūpēšanā. Vēl jo vairāk tad, ja bioloģiskais tēvs šīs rūpes atsacījies uzņemties.
Kad Saeimā sāksies diskusija par ST sprieduma izpildi, tā, visticamāk, sapratīs, ka te nav runa tikai par seksuālajām minoritātēm. No sprieduma izriet ne tikai mazais 10 atvaļinājuma dienu jautājums, bet arī daudz plašāka mēroga skatījums – par ģimenes formātiem un to aizsardzību, uzskata Saeimas deputāts, jurists Andrejs Judins. Nekādas steigas gan ar šiem likumiem nebūšot, jo patlaban galvenais ir pieņemt nākamā gada valsts budžeta likumu.
Atgādinājums. Pieminēšanas vērti ir arī reģionu mediķi
Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņa kapituls šogad pirms Latvijas valsts proklamēšanas 102. gadadienas piešķīruši augstākos valsts apbalvojumus negaidīti lielam personu lokam – 115 personām. Patīkami pārsteigti par šo novērtējuma bija mediķi, jo 24 no viņiem ir apbalvoti ar Atzinības krustu par sevišķiem nopelniem Latvijas labā, augsti profesionāli, īpaši pašaizliedzīgi un drosmīgi veicot amata pienākumus Covid-19 pandēmijas laikā.
Ar Atzinības krustu apbalvots un par lielvirsnieku iecelts gan infektologs Uga Dumpis, gan epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, gan Slimību profilakses un kontroles centra direktore Iveta Gavare, arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis. Ir Atzinības krusta komandieri un kavalieri.
Apbalvoto vidū galvenokārt ieraugāmi vadības līmeņa cilvēki, taču nav aizmirsts arī par tiem, kuri vistiešāk bijuši saistīti ar kovida slimnieku ārstēšanu. Piemēram, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārste stažiere Daina Kalniņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas māsa Inese Larionova, ārsta palīgs Rafaels Ciekurs un vēl trīs mediķi.
Ir patīkami, ka šajā sarežģītajā laikā tiem, kas strādā pirmajās frontes līnijās, tiek pievērsta uzmanība šādā veidā, ne tikai ar piemaksām pie atalgojuma. Taču tikpat pašaizliedzīgi kā Rīgas mediķi, strādājuši arī viņu kolēģi reģionos, un arī viņi būtu pieminēšanas vērti Rīgas pilī. Cerams, ka Valsts prezidents un Ordeņa kapituls turpinās šo patīkamo mediķu apbalvošanas tradīciju un nākamreiz atcerēsies arī tos, kas uz spēka izsīkuma robežas strādā Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un citur.
Darījums. Valsts glābjošā roka
Pagājušajā nedēļā valdībai bija iespēja nodemonstrēt, ko tā mācījusies no pavasarī pieļautajām kļūdām, veidojot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbībai Covid-19 krīzes otrā viļņa laikā. Kāds rezultāts?
Par būtiskāko atšķirību jāatzīst tas, ka valdība atzinusi par kļūdu prasību pilnībā apturēt uzņēmuma darbu, ja tiek saņemti dīkstāves pabalsti. Tā bija neelastīga un grūti kontrolējama prasība un tika asi kritizēta jau pavasarī, jo liedza uzņēmējiem ataicināt darbinieku pastrādāt kaut stundu, ja krīzes laikā radusies kāda jauna biznesa iespēja.
Valsts mērķis taču ir ļaut uzņēmējiem strādāt, ja tāda iespēja ir, nevis piespiedu kārtā likt sēdēt pie televizora. Jaunā pieeja ar dīkstāves pabalstiem un algu subsīdijām ir daudz elastīgāka – tā ļauj gan pilnībā apturēt uzņēmuma darbu, kā tas notiek krīzes smagāk skartajās nozarēs kā viesmīlībā un tūrismā, sabiedriskajā ēdināšanā, skaistumkopšanā, gan arī apturēt to tikai daļēji – abos gadījumos ir iespējams saņemt valsts atbalstu.
Otra atšķirība – valdība atzinusi savu kļūdu, piešķirot dīkstāves pabalstus saskaņā ar pavasarī noteiktajiem kritērijiem. Jāatgādina, ka toreiz pabalstus izmaksāja, ja uzņēmumam bija ieņēmumu samazinājums par 30% vai samazinājums tikai par 20%, bet tad bija jāizpilda kāds no trim papildu kritērijiem – noteikts eksporta apjoms, algu apjoms vai ieguldījumu pamatlīdzekļos apmērs.
Šie papildu kritēriji būtiski ierobežoja dīkstāves pabalsta saņēmēju loku. Valdības jaunā pieeja ir maksāt visiem, kas pieprasa, ja vien uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 20%, bez jebkādiem papildu kritērijiem.
Vēl viena uzņēmēju pozitīvi uztverta iezīme ir dīkstāves pabalsta augšējās robežas paplašināšana līdz 1000 eiro, šādi radot mazāku motivāciju augsti apmaksātajiem darbiniekiem izvēlēties bezdarbnieka pabalstu.
Kopumā valsts pieeja atbalstam krīzes otrajā vilnī ir daudz elastīgāka un vairāk glābjoša, mazāk orientējoties uz kontroli un pārbaudēm, tādēļ jādomā, ka nebūs kā pavasarī, kad atbalstam tika piešķirti 100 miljoni eiro, taču uzņēmumi un darbinieki dažādo ierobežojumu dēļ spēja saņemt tikai 53 miljonus. Skatīsimies, kā veiksies šoreiz.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks
