Viltvārdis apmāna LTV “Panorāmu”, neveiksmīgi tulkotā vakcinēšanās reklāma un Vitenberga “staigāšana”. Nedēļas nospiedumi 1
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Ministrs sajutis latvisko dzīvesziņu
Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga pāriešana no “KPV LV” uz Nacionālo apvienību, protams, neatbilst koalīcijas līgumam. Tomēr arī tas grupējums (vai vairāki grupējumi), kas šobrīd darbojas zem burtu savienojuma “KPV LV”, neatbilst tam, kas šo līgumu savulaik parakstīja 2019. gada janvārī, – tur vairs nav ne partijas “tēva” Artusa Kaimiņa, ne viņa tuvāko līdzgaitnieku, kas piedalījās koalīcijas veidošanas sarunās – Alda Gobzema un Didža Šmita.
Visi izklīduši pa malu malām, un arī atlikušie sāk pamazām raudzīties pēc jauna patvēruma, protams, ja vien ir vēlme turpināt darboties politikā. Latvijā tas nav nekas jauns, jo savulaik šādu procesu izgāja, piemēram, Zatlera Reformu partija, kuras ministri eleganti pārslīdēja uz “Vienotības” sarakstu.
Par spīti tam, ka Jāņa Vitenberga kompetence ekonomikas ministra amatā sākotnēji tika apšaubīta viņa izglītības un darba pieredzes dēļ, turpinājumā kritika tomēr nav bijusi tik asa. Un arī tagad no uzņēmēju puses neskan paziņojumi, ka Vitenbergam vajadzētu atkāpties. Piemēram, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss tviterī raksta: “Nav saprātīgi šobrīd mainīt iestrādājušos un uz valdības fona pat ļoti sekmīgi strādājošu ekonomikas ministru.”
Jānis Vitenbergs ieguvis izglītību Latvijas Kultūras koledžā kā tūrisma gids, viņam ir arī bakalaura grāds tūrisma vadībā, kas iegūts Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Darba pieredze: SIA “LIETAS MD” pārdošanas vadītājs – uzņēmums nodarbojas ar augļu tirdzniecību.
Ministra amatā viņš nokļuva pagājušā gada aprīlī, jo no amata nācās atkāpties Ralfam Nemiro, kurš zaudēja pielaidi valsts noslēpumam, bet Vitenbergs jau bija iestrādājies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja amatā, tāpēc varēja viegli “ielēkt” tēmā. Covid-19 krīzes laikā viņš ir centies būt uzņēmēju interešu pārstāvis, nepārtraukti mēģinot panākt valdības noteikto ierobežojumu mīkstināšanu.
Vienlaikus ministra amatā iegūtā atpazīstamība jau ir pietiekami vērtīgs resurss, lai piedāvātu sevi politiskajā tirgū. Aizkulisēs runā, ka interese par viņu bijusi ne tikai nacionāļiem, bet arī “Jaunajai Vienotībai”. Argumentācija, kāpēc izvēlēta tieši Nacionālā apvienība, protams, ietērpta skaistos vārdos: “Nacionālā apvienība, manā skatījumā, ir kas vairāk nekā politiska organizācija, jo redzu, ka šīs organizācijas vērtības sakņojas cilvēkos, kuri ar lielu degsmi aizstāv Latviju kā nacionālu valsti, sākot no lielpilsētām un beidzot ar maziem ciematiem, no kāda esmu nācis arī es pats. Man ļoti tuvas ir Nacionālās apvienības ģimeniskās vērtības, jo mūsu ģimenē aug trīs meitas, kurām vēlamies ieaudzināt latvisko dzīvesziņu.”
Izgāšanās. Viltvārdis apmāna LTV “Panorāmu”
“Mums izdevās ekskluzīvi sazināties ar vienu no tiešām tuvākajiem Navaļnija līdzgaitniekiem Leonīdu Volkovu, un viņš mums paziņoja informāciju, kas nav nevienā citā pasaules medijā, tikai Latvijas Televīzijā,” trešdienas vakarā pacilātā balsī raidījumā “Panorāma” stāstīja žurnāliste Ina Strazdiņa.
Pavēstītā sensācija par jauno Krievijas opozīcijas līderi, kas aizvietos cietumā esošo Navaļniju, gan izrādījās viltus ziņa, bet cilvēks, kas to paziņojis, – viltvārdis, kas tikai izliekas par Volkovu. Tas kļuva zināms pēc tam, kad LTV šo ziņu ievietoja sociālajos tīklos un tur īstais Navaļnija līdzgaitnieks apjautājās, ar ko tad Latvijas žurnālisti īsti runājuši, jo viņš gan tas neesot.
“Panorāma” jau atvainojusies par kļūdu, izvērsti izstāstot, kas tad notika. Izrādās, viltvārža kontaktus sabiedriskais medijs ieguvis no Saeimas, kur viltus Volkovs jau bija kārtīgi padarbojies, piedaloties attālinātā Ārlietu komisijas sēdē.
Tiesa, tur viņš neko sensacionālu vai aizdomīgu neesot stāstījis, turklāt, kā apgalvo komisijas vadītājs Rihards Kols, ekrānā redzamais cilvēks tiešām bijis ļoti līdzīgs Volkovam. Tas liek uzdot jautājumu – vai izmantotas kādas īpašas datortehnoloģijas (tā sauktais “deep fake”) vai arī piesaistīts kāds vizuāli līdzīgs cilvēks. Tāpat viņš sazinājies arī ar Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un vēl citu valstu parlamentāriešiem.
Pats Volkovs uzskata, ka aiz tā visa stāv cilvēki, kas sevi dēvē par “prankeriem” (no angļu vārda “prank” — “palaidnība, nerātnība”) un izmanto segvārdus “Vovans” un “Leksus”. Viņi ar mēģinājumiem apmuļķot politiķus un dažādas slavenības nodarbojas jau gadiem. Dažreiz tas izdodas, dažreiz ne, taču zīmīgi, ka par šiem “varoņdarbiem” ar lielu gandarījumu ziņo Krievijas valsts televīzijas kanāli.
No Latvijas politiķiem un amatpersonām viņi iepriekš zvanījuši Nacionālās apvienības deputātam Jānim Dombravam un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētājai Rutai Pazderei, bet bijušā aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa vārdā zvanīts Spānijas aizsardzības ministrei, lai mēģinātu piemānīt, ka Krievija Katalonijā gatavojot “Ukrainas scenāriju”.
Kas attiecas uz LTV, tad viltvāržu plāns būtu izgāzies, ja žurnālistiem rastos aizdomas – kāpēc gan šis sensacionālais jaunums par jauno opozīcijas līderi nav pat mājienu līmenī parādījies Krievijas avotos, jo opozīcija ir ļoti aktīva dažādās interneta platformās, vai arī pavēstīts kādā starptautiskā medijā, bet vispirms to nez kāpēc nolemts izstāstīt latviešiem. Šoreiz instinkts ņēma virsroku pār saprātu un labo praksi pārbaudīt informāciju, taču vienlaikus ir arī laba mācība nākotnei.
Mācība. Pazuduši valodā
Tiem, kas gādā par vakcinācijas pret Covid-19 informatīvo kampaņu, pagājšnedēļ “aizķērās kāja” aiz valodas problēmas. Vieni nodemonstrēja sliktas zināšanas krievu valodā, citi uztraucās par latviešu valodas nepratējiem.
Valsts finansētajā kampaņā “2 miljoni iemeslu vakcinēties” pazīstamas personas reklāmās stāsta, kādēļ viņi vakcinēšoties. Misēklis iznāca ar bijušā futbolista Kaspara Gorkša vēstījumu. Viņa sacītais teikums “Es vakcinēšos, jo gribu satikt savus vecvecākus” krievu valodā tika izplatīts ar tekstu “Es vakcinēšos, jo gribu satikties ar vecvecmāmiņu un vecvectētiņu”, kas krieviski saprotams arī citā nozīmē, proti, ar vecvecāku satikšanu aizsaulē…
Reklāmas aģentūra “Nord DDB Riga” dedzīgi visiem atvainojās un plakātus esot izlabojuši un nomainījuši. Pats Gorkšs daudz nav ņēmis ļaunā, vien piebildis: “Man ir svarīgi, lai visā šajā jezgā nepazūd kampaņas virsmērķis – aicinājums vakcinēties katram Latvijas iedzīvotājam pareizā, viņam tuvā un saprotamā valodā.”
Jezga ap valodu pagājšnedēļ turpinājās arī saistībā ar vakcinācijas avīzi. Šis informatīvais materiāls nonāks visās iedzīvotāju pastkastītēs, bet tas būs tikai latviešu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) atgādināja, ka tā izplatīšana svešvalodā būtu pretrunā ar Valsts valodas likumu.
“Ja valsts iestāde vēlas informatīvo materiālu izdot krievu valodā, to var darīt, bet to nedrīkst mest pilnīgi visiem pastkastē apmēram pēc principa – šis cilvēks varētu būt krievs,” sacījis VVC direktors Māris Baltiņš. Daļa politiķu un tvitersabiedrības ļoti uztraucās – kā krievi Latvijā uzzināšot par vakcināciju.
Uz to citi aizrādīja, ka ir arī citādi iegūstama informācija krievu valodā, vai – ka 30 gadu laikā, kopš Latvija atguvusi neatkarību, tās iedzīvotājiem jau nu vajadzēja iemācīties valsts valodu.
Un citstarp tviterlietotāja Elīna Kursīte raksta: “Bet kuri ir tie cilvēki, kuri vēl joprojām nesaprot latviski? Es nekur tādus neesmu satikusi (pat visdziļākajās pierobežās, kur skatās tikai “Batķu tv”). Ir daudzi, kas nerunā, bet saprot visi.” Bet Kristīne, apšaubot izdevuma satura lietderību, piebilda: “Kāda gan starpība, kādā valodā to avīzi nelasa?”
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Linda Rasa
