Rekordsumma par koncerta ierakstu. Degvielas cenas pieaug atšķirīgi. “LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Ministrijas velkonis iebrauc “Rīgas satiksmes” purvā
Jaunā gada pirmajā darbadienā kļuva zināms, ka par jauno “Rīgas satiksmes” vadītāju izraudzīta ilggadējā Satiksmes ministrijas (SM) augsta ranga ierēdne Džineta Innusa, kura pirms tam bija izturējusi konkursu 176 pieteikušos pretendentu atlasē uz šī uzņēmuma četru valdes locekļu vietām.
Innusas kundzes kompetenci un administratora spējas tamlīdzīgam amatam būtu grūti apšaubīt. Darba gaitas (SM) viņa uzsākusi jau tālajā 2010. gadā kā valsts sekretāra vietniece, salīdzinoši pavisam nesen – 2019. gada aprīlī – kļūstot par ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju.
Kā ministrijas amatpersona bijusi Rojas ostas, Salacgrīvas ostas, Rīgas Brīvostas valdes, Ventspils Brīvostas valdes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekle, pašreiz – Satiksmes ministrijas pārstāve Rīgas Brīvostas valdē.
Tāpat viņa joprojām pilda valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus valsts uzņēmumos “Starptautiskā lidosta “Rīga””, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas gaisa satiksme”, “Ceļu satiksmes drošības direkcija” un “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.
Viņai ir atbilstoša izglītība: ieguvusi Starptautisko tiesību zinātņu bakalaura grādu, jurista profesionālo kvalifikāciju Biznesa institūtā “RIMPAK Livonija” un Sociālo zinātņu maģistru tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē. Pēdējos gados papildus ieguvusi kvalifikāciju dažādās apmācību programmās.
Pirms darba gaitām Satiksmes ministrijā Innusa dažādos vadošos amatos strādājusi Ekonomikas ministrijā, Centrālajā dzīvojamo māju privatizācijas komisijā un Valsts civildienesta pārvaldē.
Par ilggadējās ierēdnes personīgo dzīvi publiski zināms nav praktiski nekas, no draudzīgiem, anonīmiem avotiem izdevies noskaidrot vien to, ka viņa nākot no senas, spēcīgas latviešu jūrnieku dzimtas. Ministrijā darbinieku vidū Innusa bijusi cienīta un augstu vērtēta, raksturota arī kā administratīvā darba “stūrmanis un velkonis”.
Korekta, simpātiska, profesionāla, pozitīva sadarbības pieredze – pamatā vienīgās atsauksmes, kas par viņu dzirdētas. Netipiski ir vienīgi tas, ka tik korekta dāma, kas augstos amatos noturējusies pie tik daudziem ministriem, izskatās, šobrīd rautin rāvās uz, jādomā, nemaz ne tik labi atalgotu amatu.
Turklāt uzņēmumā, kas sazin kādu shēmu un jau ierasti mūsu valstī nepierādāmu korupcijas skandālu dēļ iebraucis ne tikai reputācijas, bet arī finanšu pietiekamības purvā. Lai nu liek lietā savu pieredzi un daudzināto profesionalitāti, ķeras vērsim pie ragiem un kā pašvaldību ostu speciāliste ievieš kārtību sauszemes uzņēmumā!
Neskaidrība. Miljons politiskajiem manevriem
Lai gan partijas un arī atsevišķi kandidāti jau faktiski uzsākuši kampaņu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, šo procesu pavada daudz neskaidrību. Aizvadītā gada nogalē Centrālā vēlēšanu komisija izziņoja, ka no 16. janvāra līdz 14. februārim notiks parakstu vākšana par Valsts prezidenta Egila Levita apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā.
Šie likumu grozījumi ļautu nākamo Rīgas domi vēlēt nevis uz pašreizējā sasaukuma atlikušo termiņu (nepilnu gadu), bet arī pievienot tam nākamo termiņu. Valdošās koalīcijas iecerei opozīcija nolēmusi ielikt sprunguli ritenī, tāpēc savākusi nepieciešamos deputātu parakstus, prasot prezidentam to publicēšanu apturēt uz diviem mēnešiem. Ja šajā laikā izdosies savākt 154 868 vēlētāju parakstus, tad notiks referendums, ja ne, tad likums stāsies spēkā.
Taču, šķiet, rīkot referendumu par šo jautājumu nemaz nav opozīcijas mērķis. Katrā ziņā nekāda kampaņa par to nav sākusies. Drīzāk jau te vērojamas zināmas haosa pazīmes, jo paralēli notiek arī parakstu vākšana referendumam par 13. Saeimas atlaišanu. Vienā gadījumā parakstīties var tikai pie notāra, otrā – arī internetā. Ir jābūt politiski labi informētam, lai visas šīs nianses ievērotu un izprastu.
Protams, tāda ir demokrātija un likums ļauj šīs tiesības izmantot, tomēr jāatgādina arī, ka tas nav lēts prieks. Vēstulē Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam CVK aicinājusi steidzamības kārtā piešķirt finansējumu 914 870 eiro parakstu vākšanas organizēšanai. Tātad gandrīz miljonu eiro politiskām spēlītēm. Kas zina, varbūt vēl viens miljons būs jātērē, ja līdzīgā veidā tiks apturēts arī likums par Rīgas domes atlaišanu, par ko Saeima lems tuvākajā laikā.
Pārsteigums. Degvielas cenas pieaug atšķirīgi
Jaunais gads sagaidīts ne tikai strīdos par desmitgades sākuma datumu, bet arī ar augstākām degvielas cenām. Akcīze 95. markas benzīnam palielinājusies no 0,476 centiem litrā līdz 0,509 centiem, dīzelim no 0,372 centiem līdz 0,414 centiem, bet LPG no 0,244 centiem līdz 0,285 centiem litrā. Pierēķinot PVN, salīdzinot ar 31. decembri, benzīnam un dīzelim no šā gada bija jāpaliek par attiecīgi četriem centiem un 5,1 centu dārgākiem.
Taču, kā norāda “CircleK Latvia” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs, akcīze nav vienīgais uzblīdušais rādītājs. Ņemot vērā to, ka 95. markas benzīnam no 1. janvāra jāpiejauc ne mazāk kā 10% bioetanola līdzšinējo 5% vietā, tas benzīna cenu palielinājis vēl par 1,7 centiem litrā.
Dīzelim citas izmaiņas nav notikušas, bet notiks pēc 1. aprīļa, kad stāsies spēkā jaunās prasības biopiejaukuma daudzumam, kas attiecas uz vasaras perioda dīzeļdegvielu.
Ko redzam degvielas uzpildes stacijās? Degvielas tirgotāju starpā ievērojami atšķirīgas cenu izmaiņas. Piemēram, “CircleK”, salīdzinot ar 27. decembri, cenas cēlušās par sešiem un 5,4 centiem litrā attiecīgi par benzīnu un dīzeli.
Savukārt “Viada” stacijās benzīna cena pieaugusi tikai par 2,2 centiem, bet dīzeļa pat par sešiem centiem. Novembra beigās Latvijas degvielas uzpildes stacijās vidējā benzīna cena bija 1,262 eiro litrā, bet dīzeļa – 1,196 eiro litrā. Šobrīd degvielas cenas variē no 1,312 līdz 1,361 eiro litrā benzīnam, kā arī no 1,247 līdz 1,273 eiro litrā dīzeļdegvielai.
Sociālajos tīklos pavīdēja spriedumi, ka šobrīd augstāka akcīze degvielai ir tikai daudz turīgākās valstīs par Latviju. Tā nu gan nav tiesa. Jauno Latvijas akcīzi salīdzinot ar valstu pērno akcīzi degvielai, augstāka tā benzīnam ir 16 valstīs, bet dīzelim – 15 valstīs, tostarp Igaunijā, Grieķijā, Maltā, Portugālē, Slovēnijā, Horvātijā, Čehijā. Slovākijā tāda pati akcīze ir benzīnam, Rumānijā tāda pati akcīze ir dīzelim. Diez vai nosauktās valstis var uzskatīt par daudz turīgākām.
Prieks. Rekordsumma par Jaunā gada koncerta ierakstu
“Lai 2020. gads visiem atnes tikpat daudz prieka kā Andrim Nelsonam, diriģējot Vīnes Filharmoniķu Jaungada koncertu. Kāda zvaigzne!” – tā rakstīja kāds latviešu diriģenta talanta cienītājs mikroblogošanas vietnē “Twitter”. Citus sajūsmināja epizode, kurā diriģents pārtapa trompetistā, un kopējā komentāru noskaņa bija īsti svētku garā – sajūsmināta un labvēlīga.
Kaut gan ar Vīnes filharmoniķiem Andrim Nelsonam ir sena un laba sadarbība, šī bija pirmā reize, kad 40 gadus vecais diriģents vadīja tradicionālo Jaungada koncertu. Piedāvājums vēlreiz apliecina Andra Nelsona augsto stāvokli akadēmiskās mūzikas pasaulē, jo to vadīt uzaicina tikai pašus spožākos un, neslēpsim, pazīstamākos diriģentus.
Koncerts notiek jau kopš 1939. gada un ir neticami populārs – šogad tas tika tiešraidē demonstrēts 90 valstīs, un tiek lēsts, ka koncertam bijuši 40 miljoni skatītāju. Klausītāju skaits vēl papildinās, jo daudzviet pasaulē televīzijas rāda koncerta atkārtojumus vai to iespējams noskatīties ierakstā.
Drīz pēc koncerta – šogad tas būs 10. janvāris – tiek izdots tā ieraksts, kas vienmēr ierindojas gada pieprasītāko albumu kategorijā un esot vienīgais klasiskās mūzikas ieraksts, ar kuru iespējams iekārdināt Āzijas publiku.
Mūzikas portālam “Slipped Disc” vārdā neminēti avoti Vīnes filharmonijā atklājuši, ka “Sony Classical” par šī gada koncerta ierakstu piedāvājuši rekordsummu – runā, ka tam ir tiešs sakars ar Andra Nelsona neseno Bēthovena simfoniju ierakstu kopā ar Vīnes filharmoniķiem konkurējošā ierakstu studijā “Deutsche Grammophon”.
Iekļūt Jaungada koncertā ir tīrā laimes spēle, turklāt vārda tiešā nozīmē. Proti, ja ir vēlēšanās klātienē redzēt 2021. gada koncertu, jāgatavojas jau tagad: Vīnes filharmoniķu mājas lapā ir īpaša sadaļa, kurā no 1. līdz 29. februārim iespējams reģistrēties, norādot, vai vēlaties apmeklēt koncertu Jaungada dienā (35–1200 eiro), Vecgada vakarā (25–860 eiro) vai ģenerālmēģinājumu (20–495 eiro). Laimīgie biļešu ieguvēji tiek izlozēti, bet programma visos trīs koncertos ir identiska.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ilmārs Randers, Linda Kusiņa-Šulce, Raivis Šveicars
