Mērs satracina diktatoru, pratinās ministrus, Latvijas pirmais vienradzis. Nedēļas notikumu apskats 31
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Mērs satracina diktatoru
Pirms Rīgas domes vēlēšanām daudz reklamētais Mārtiņš Staķis (attēlā) pēc kļūšanas par galvaspilsētas mēru bija nedaudz it kā ieslīdējis ēnā. Pandēmijas dēļ ierobežotās aktivitātes, retas intervijas, taisnošanās par Rīgas problēmām – tas viss, protams, tēlu nespilgtina. Tomēr aizvadītajā nedēļā Staķis atkal bija uzmanības centrā, turklāt gūstot starptautisku slavu.
Iemesls tam ir reakcija uz notikumiem Baltkrievijas debesīs, kur vietējais diktators Aleksandrs Lukašenko ar varu un viltu bija nolēmis nolaupīt lidmašīnu, lai savāktu no tās pāris sev netīkamus cilvēkus.
Staķis kopā ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču jau pirmdien izšķīrās par spēcīgu publisku soli, pasaules hokeja čempionātam veltītajās dekorācijās nomainot Lukašenko režīma postsovjetisko sarkanzaļo karogu (vienīgā atšķirība no Baltkrievijas PSRS karoga – nav sirpja un āmura) pret vēsturisko neatkarīgās Baltkrievijas karogu (pirmo reizi kā valsts simbols apstiprināts 1918. gadā, kā arī no 1991. līdz 1995. gadam, pirms Lukašenko nākšanas pie varas).
Šāda rīcība izraisīja ļoti lielu atbalstu demokrātijas atbalstītāju rindās un attiecīgi ļoti agresīvu reakciju no Lukašenko puses, kuram pret baltsarkano krāsu salikumu ir kaut kāda fobija.
Karoga mainīšana novedusi pie Latvijas vēstnieka un citu diplomātu izraidīšanas no Minskas un Baltkrievijas ģenerālprokurora ierosinātu krimināllietu pret Staķi un Rinkēviču.
Esam arī beidzot uzzinājuši, kas ir Baltkrievijas režīma propaganda – dažos aspektos tās darboņi pārspļauj pat Kremļa kolēģus, apgalvojot, ka Rīgā karogus mainot “nacisti” un “geji”.
Minskā tika spontāni organizēti nelieli protesta mītiņi. Vēl bija mēģinājums ietekmēt situāciju ar pakalpīgā Starptautiskās hokeja federācijas vadītāja palīdzību, kuram pieklājīgi tika atteikts, ka Rīgas pilsētas noformējums uz viņu neattiecas.
Intervijā “Belsat TV”, kas ir baltkrievu opozīcijai simpatizējošs televīzijas kanāls un raida no Polijas, Staķis sacījis: “Katram ir jāizvēlas sava puse – brīvību alkstoša tauta vai asiņains, nekontrolējams diktators.
Es savu izvēli esmu izdarījis, un tā ir mana galvenā motivācija. (..) Es neesmu varonis, neriskēju ar to, ka kāds mani iesēdinās cietumā vai būs kādas sankcijas. Īstie varoņi ir Baltkrievijas opozīcija.”
Aizdomas. Ministrus pratinās
Prokuratūra atcēlusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, un prokuratūra ir sākusi kriminālprocesu par iespējamo amatpersonu bezdarbību saistībā ar šo iepirkumu. Ģenerālprokurors Juris Stukāns šo jaunumu paziņoja aizvadītās nedēļas valdības sēdē. M
inistru prezidents Krišjānis Kariņš un ministri nepatīkamo ziņo noklausījās vēsā mierā, sak, tas skar demisionējušo Ilzi Viņķeli, nevis mūs.
Lieta ir nodota Valsts policijai, un kriminālprocesa gaitā, visticamāk, tiks nopratināta ne tikai Viņķele, bet arī valdības vadītājs Kariņš, kurš ir galvenais atbildīgais par Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajā iepirkumā, līdz 2020. gada 19. novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 “Pfizer” vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 vakcīnu devu iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000.
Ja mēs saņemtu visas valstij pienākošās devas, šodien nebūtu atpalikuši vakcinācijas jomā par mēnesi no pārējām Eiropas Savienības valstīm un no kovida mirušo senioru skaits, iespējams, būtu krietni mazāks.
Lieta atkārtoti celta gaismā, pateicoties Stukānam, kurš, izmantojot savas ģenerālprokurora pilnvaras, martā lika Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroram Gintam Bērziņam veikt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu un izvērtēt KNAB lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu.Krimināllikums noteic, ka par bezdarbību vainīgo var sodīt ne tikai ar piespiedu darbu un naudas sodu, bet pat ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Līdz šim viena no skaļākajām lietām, kur vērtēta valsts amatpersonu atbildība, bijusi sagrieztā Zviedrijas kuģa lieta, kur apjomīgi naudas sodi tika piespriesti bijušajai Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktora vietniecei Lailai Medinai un valdības pārstāvei starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnei Maļinovskai.
Darījums. Pirmais vienradzis
Parasti, runājot par vienradzi, saprotam baltu, zirgam līdzīgu mītisku būtni ar vienu ragu pierē.
Jaunuzņēmumu vidē par vienradzi sauc uzņēmumu, kura vērtība pārsniegusi miljardu dolāru.
Pirmo reizi šo terminu jaunuzņēmumu vidē 2013. gadā lietoja Kalifornijā bāzētā “CowboyVC” riska kapitāla fonda pārstāvis Eilens Lī. Bet tas nav tik svarīgi. Svarīgi ir tas, ka pagājušajā nedēļā par šādu vienradzi kļuva pašmāju drukas un šūšanas ārpakalpojumu uzņēmums “Printful”.
No “Draugiem grupas” izaugušais uzņēmums ir pirmais Latvijas jaunuzņēmums, kas sasniedzis šo maģisko robežu, kas savulaik izdevās “Airbnb”, “SpaceX” un “Uber”. “Printful”, kas darbību sāka mazā istabiņā Losandželosā, bet tagad ir ar lielām ražotnēm ASV, Meksikā, Spānijā un Latvijā un apgroza vairāk nekā 200 miljonus dolāru, ir viens no vairāk nekā 600 vienradžiem pasaulē.
Notikums ir tiešām vēsturisks un ļoti nozīmīgs ne tikai jaunuzņēmumu nozarei, bet potenciāli visai Latvijas ekonomikai.
Tikai divu Latvijas uzņēmumu vērtība pārsniedz miljardu – “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” – un tie abi ir valstij piederoši ar vēsturiskām saknēm. Bet te runa ir par jaunuzņēmumu.
Patiesībā šo notikumu ikviens šajā nozarē strādājošais gaidīja jau gadiem – kurš būs pirmais un kad? Tagad potenciālie investori redzēs, ka ne tikai Igaunijā dzimst tik unikāli uzņēmumi, kuros ir vērts investēt vairāk nekā 100 miljonus, bet arī Latvijā.
Tas nozīmē, ka ievērojami palielināsies ārvalstu investoru interese par mūsu jaunuzņēmumiem un katras miljonu investīcijas palīdzēs augt mūsu ekonomikai, kura jau ilgstoši cer, ka novecojušo nozaru vietā stāsies jaunuzņēmumi, kuri nākotnē uz saviem pleciem nesīs pārticību.
Savukārt no šiem veiksmes stāstiem radīsies nākamie uzņēmēji – miljonāri, kuru domāšana būs atšķirīga no pašreizējiem.
Nešaubāmies, ka no “Printful” nāks nākamie investori, kuri nopelnīto investēs jaunās inovatīvās idejās, kas būtībā simbolizē to jaunuzņēmumu vidi un pasauli.
Bažas. Par mata tiesu no plūdiem
Pēc tam kad pagājušajā nedēļā teju ik dienu gāza kā ar spaiņiem, daļā Latvijas lauku atklājās pabēdīga aina – lāmas pusdīķa lielumā un ūdens peļķes knapi uzdīgušo kartupeļu vagās tā vien rosināja uz pārdomām par neražu un kārtējās dabas stihijas nodarīto kārtējo postu zemniekiem.
Nav tik traki, bet vēl dažas tikpat lietainas dienas un nepatikšanas būtu klāt, teic nozares zinātāji.
“Vidzemes un Latgales pusē tīrumi ir stipri mitri, arī Zemgale piemirkusi, lai gan viss labi iesūcas zemē. Ziemāji ir izturīgi, tiem lietavas kaitē vismazāk, taču vasarāji ir jutīgāki, tiem pēc trīs četru dienu stāvēšanas ūdenī sākas problēmas.
Tāpat arī kartupeļiem, kur vagās daudzviet ūdens. Tomēr, tā kā bumbuļi vēl tikai dīgšanas stadijā, lietus tos vēl nesapūdēs. Mazdārziņos gan varētu būt cits stāsts, kā nu kuram palaimējies atkarībā no atrašanās vietas.
Iepriekš daudzus gadus lūdzāmies, lai pavasaris nebūtu tik sauss, nu tagad uzlijis pamatīgi, lauki var atdzerties un izmantot ūdeni nākamajai ražai.
Vismaz desmit dienas būs saulainas, tā ka lauki izmantos ūdeni ražai un kopējai sezonai tas būs ieguvums,” situāciju raksturo Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas agronoms Oskars Balodis.
Arī kooperatīvā “Latraps” apliecināja, ka situācija Latvijas reģionos ir atšķirīga – ir saimniecības (pamatā Latgales pusē), kas nav spējušas apsēt plānoto apjomu pārmitro augsnes apstākļu dēļ pavasarī, citviet kartupeļi mirkst ūdenī, bet kopumā reģionos situācija ir apmierinoša.
Mitruma un temperatūras mijiedarbības rezultātā pienācīgi koptie sējumi, kas pārmērīgi necieta no sniega pelējuma pavasarī, šobrīd norāda uz augstu ražas potenciālu. Lielākie izaicinājumi ir tiem saimniekiem, kas kāda iemesla dēļ nav paspējuši veikt nezāļu ierobežošanu, jo tagad slapjās augsnes dēļ braukšana pa laukiem būs apgrūtināta.
Lielākie riska faktori šobrīd varētu būt baltās puves attīstība rapša sējumos un graudaugu slimību kontrole, kā arī nezāļu kontrole tajos ziemāju tīrumos, kur to vēl nebija paspēts veikt līdz šim.
Vai zemnieki jau klauvē pie apdrošinātāju durvīm? Jā, bet tikai dažviet, kur sasniegts attiecīgais plūdu riska indekss. Tātad – Ērgļu, Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Lielvārdes, Ogres un Vecpiebalgas novados.
Līdz ar to lauksaimnieki, kas “Latrapā” apdrošinājusies pret ilgstošām lietavām šajos reģionos, šobrīd var pieteikt zaudējumus un saņemt atlīdzības. Apsekojums netiek veikts, šī ir klasiska indeksu apdrošināšana – nostrādāja indekss – par visām platībām, kas atrodas attiecīgajos novados tiek izmaksāta kompensācija.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Raivis Šveicars, Ingrīda Mičāne, Māra Libeka
