Levits izvēlas draugu Teikmani, “rezervistu” soliņš gatavojas iznācienam. LA nedēļas apskats 2
Cilvēks. Levits izvēlas draugu Teikmani
Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis augustā beigs savu dienestu diplomātijā, kur viņš pēc dažām nedēļām būs aizvadījis 25 gadus, un pārcelsies uz Rīgu, lai sāktu strādāt citā dienestā – pie Valsts prezidenta Egila Levita par kancelejas vadītāju.
“Esmu gandarīts par šo piedāvājumu un esmu piekritis augusta sākumā stāties Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatā.
Ar Egilu Levitu iepazinos Pasaules latviešu jaunatnes kongresā, un visus šos gadus esam draugi – nu jau 30 gadu garumā.
Cilvēkiem ir lielas gaidas un cerības no valsts augstākās amatpersonas, tāpēc Valsts prezidenta kancelejas kopīgs uzdevums ir palīdzēt prezidentam pildīt savus pienākumus tā, lai šīs cerības piepildītos. Es labi apzinos, ka tas nebūs viegli,” atzīst Teikmanis.
Pēc ievēlēšanas Levits paziņoja, ka viņš personīgi veidos savu komandu, un Teikmaņa izvēle sabiedrībā tiek pozitīvi vērtēta. Viņam vēl ir palicis gads, līdz beigtos viņa pilnvaru termiņš kā Latvijas vēstniekam ASV, un patlaban viņš gatavojas uzņemt valdības vadītāju Krišjāni Kariņu, kurš jūlijā dosies vizītē uz Ameriku.
“Man ir godam jāpaveic šis pienākums, pēc tam jānokārto visas birokrātiskās lietas, lai varētu nolikt savas vēstnieka pilnvaras. Tāpēc tā nu ir iznācis, ka nepiedalīšos Valsts prezidenta inaugurācijas ceremonijā jūlija sākumā,” pastāstīja nākamais kancelejas vadītājs.
VP kancelejas vadītājs jau nav tikai prezidenta darba kārtības organizētājs, viņam ir daudz plašāki uzdevumi.
Piemēram, pārstāvēt kanceleju valsts un pašvaldību institūcijās, tiesu iestādēs, kā arī attiecībās ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, komersantiem… Teikmanis kā bijušais vēstnieks Amerikā izmantošot iespēju arī stiprināt Latvijas un ASV attiecības.
Diplomātijā Teikmanis darbojas kopš 1994. gada – bijis vēstnieks arī Lielbritānijā, Austrijā, Jaunzēlandē, Krievijā, Vācijā, Eiropas Padomē. Iepriekš bijis arī Rīgas domes priekšsēdētājs, bet vēl senākos laikos pēc jurista diploma iegūšanas strādājis par policistu un tiesnesi.
Darījums. “Delfi” pārdos biļetes visā Baltijā
Vai tas būs ziņu portāls “Delfi”, kas Dziesmu svētku apmeklētājiem atmaksās “Biļešu paradīzes” pērn nepamatoti iekasēto komisijas naudu – kopumā vairāk nekā 76 500 eiro? Ja tiesa 20. septembrī lems par labu Kultūras ministrijai, tad iespējams.
Pagājušajā nedēļā otrdien parakstīts līgums par to, ka “Delfi” meitasuzņēmums SIA “Delfi Ticket Service” un tai piederošā kompānija SIA “Delfi Tickets” iegādāsies 100% “Biļešu paradīzes”. Kā parasti, darījuma summu līdzēji vienojušies neizpaust.
Korporatīvo finanšu uzņēmums “Prudentia” neesot veicis šī darījuma izpēti, bet, palūkojoties tikai uz pircēja un pārdevēja finanšu rādītājiem, “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis lēš, ka tā varētu būt starp 8 un 12 miljoniem eiro, visticamāk, nedaudz pāri 10 miljoniem.
Patiesībā “Biļešu paradīzei” pašai ir gana līdzekļu, lai pēc tiesas spētu norēķināties ar klientiem.
Pērn “Biļešu paradīze” strādājusi ar teju divu miljonu apgrozījumu un 250 tūkstošiem eiro peļņu. Tiesa, kompānija pasteigusies izmaksāt ārkārtas dividendes 630 000 eiro apmērā, droši vien saistībā ar šo darījumu. Ne jau no Dziesmu svētku biļešu tirgošanas peļņa (par to saņēma vien 50 tūkstošus), bet no kopā ar “Biļešu paradīzi” sadalītā, faktiski bezkonkurentu tirgus. “Bezrindas.lv” un “eKase” šai sarunātajā tirgū nespēj ienākt.
Iespējams, spēja “sarunāt peļņu” ir galvenais iemesls, kāpēc uzņēmuma līdzdibinātāji Ēriks Naļivaiko un Jānis Daube tiek paturēti uzņēmuma vadīšanā. Pērn “Biļešu paradīze” pārdeva biļetes uz 7000 pasākumu.
Tā kā “Delfi” māteskompānijas Igaunijas “Ekspress Grupp” valdes priekšsēdētāja Mari Līsa Rītsalu atklājusi mērķi pārdot biļetes visās trīs Baltijas valstīs, ieguldījumi ir gan nepieciešami, gan Baltijas mērogā – arī atmaksāsies. Pēc viņas izteiktās vēlmes “izmantot sinerģiju ar mediju biznesu” varam sagaidīt, ka “Delfi” reklamēs pasākumus, paši pārdos biļetes un pēc tam publicēs recenzijas.
Dīvainība. Galvām jāripo. Un naudas pavadībā
Finanšu ministrs Jānis Reirs pagājušajā nedēļā nāca klajā ar inovāciju valsts pārvaldes jomā – piedāvāt lielu naudu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadībai, ja tie labprātīgi atkāpjas no amata pirms termiņa.
Biznesa pasaulē šo pieeju sauc par “zelta izpletni”, taču valsts iestādēs tas ir kas neredzēts.
Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus likumā – ja FKTK padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amata līdz šā gada 1. augustam, viņiem izmaksātu vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas. Patlaban likums paredz, ka P. Putniņa mandāts beidzas tikai 2022. gada februārī, viņa vietniecei – 2022. gada oktobrī. Putniņš 2017. gadā FKTK ir nopelnījis nepilnus 104 tūkstošus eiro, tātad viņa kompensācija varētu būt aptuveni 83 tūkstoši eiro, viņa vietniecei – aptuveni 70 tūkstoši.
Šis valdības piedāvājums ir ļoti dīvains. Pirmkārt, jau valsts finanšu tirgus uzraudzības institūcijas – FKTK – budžetā naudas šādām kompensācijām gandrīz noteikti nav. Jā, šīs iestādes budžets veidojas nevis no nodokļiem kā valsts budžets, bet gan no tirgus dalībnieku – banku, apdrošinātāju un citu – iemaksām, bet tas vēl nenozīmē, ka tas ir no gumijas.
Otrkārt, kāpēc vispār jāpiedāvā nauda un kāpēc tieši līdz 1. augustam? Tāpēc, ka augustā gaidāma kārtējā “Moneyval” ekspertu vizīte Latvijā.
Lai gan, spriežot pēc drudžainās rosības un viegli histēriskā toņa, kādā valdība runā par “Moneyval”, darbi notiek, tomēr pār daudzajiem sīkajiem darbiem naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmas sakārtošanā un valsts finanšu reputācijas glābšanā dominē trīs lielas ēnas – Rimšēviča lieta, “ABLV Bank” likvidācija un, spriežot pēc visa, minētās bankas likvidācijas procesa izraisīta ASV puses neapmierinātība ar FKTK. Par pēdējo arī liecina Ministru prezidenta parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas teiktais Saeimas komisijas sēdē – Latvijas sadarbības partneri vairākkārt esot izteikuši viedokli, ka Latvijā patlaban nav (!) banku uzrauga, un “Latvijā ir nepieciešams banku uzraugs, ar kuru partneriem nav problēmu sadarboties”.
Valdība bailēs no Latvijas nonākšanas “pelēkajā sektorā” ir pamatīgās sprukās. Tāpēc galvām jāripo… “Interesants ir jautājums – vai šādas metodes ar kompensāciju publisku piedāvāšanu amatpersonām, kuru mandāts ir spēkā, ir pieņemamas demokrātiskā un tiesiskā Eiropas Savienības valstī?” retoriski vaicā FKTK komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.
Spriežot pēc Saeimas koalīcijas politiķu atbalsta šim priekšlikumam, viņiem šāda atpirkšanās šķiet eiropeiska… “Ja “Moneyval” rekomendācijas netiek ieviestas Latvijā pēc būtības, Latvija var nonākt finanšu jomā Pakistānas līmenī,” teicis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs.
Noslēpums. “Rezervistu” soliņš gatavojas iznācienam
Viena no pagājušās nedēļas intrigām nemainīgi ir šī – kurš no Eiropas Parlamentā ievēlētās kultūras ministres Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) pārņems grūti vadāmā kultūras kuģa kapteiņa lomu. Starp iespējamajiem kandidātiem līdz šim neoficiāli izskanējis, piemēram, Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītāja Zigmara Liepiņa vārds.
Viņš pats gan intervijā LTV Kultūras ziņām teica skaidri: “Tā ir folklora, kas var nozīmēt, ka ir galīgs rezervistu trūkums.”
“Rezervistu” rindā līdz šim ļaužu runās (bet no partijas NA) izskanējuši arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores Signes Pujātes, nu jau NA pametušās Saeimas deputātes Ingunas Rībenas, KM parlamentārās sekretāres Marikas Zeimules u. c. vārdi. Kā viens no pēdējiem – pašreizējais Rīgas domes deputāts un operdziedātājs Nauris Puntulis, kurš pats gan LETA kautrīgi bilda, ka ir “viens no 200 pretendentiem”. Vēl viena neoficiāli izskanējusi kandidatūra – simtgades Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Arī pašai ministrei varētu būt liela teikšana pēcteča izraudzīšanā. Intervijā LTV viņa sacīja: ir ļoti svarīgi, lai cilvēks, kas ieņem kultūras ministra amatu, ir kompetents kultūras jautājumos, lai iekarotu autoritāti kultūras kopienā. D. Melbārde atzina, ka esot arī cilvēki, kuri paši piesakās ministra amatam.
Nacionālās apvienības priekšā ir izšķiršanās par to, kam dot priekšroku – politiskam ministra kandidātam, kuram realitātē var gan nebūt dziļas izpratnes par nozari, vai arī kultūras vai citas nozares profesionālim, kuru pierunāt varētu nākties grūti.
Pašreizējā ministre intervijā “LA” 2018. gada nogalē atzina: “Baidos, ka laikmets ir tāds, ka labie līderi vienkārši paliks savos darbos, un tādas lielas personības, kas gribēs uzņemties šo darbu, vismaz tuvākajā laikā neredzēsim.” Vai šis paredzējums piepildīsies, iespējams, uzzināsim jau šonedēļ, jo mēneša beigās Dace Melbārde jau pošas uz Briseli.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Ivars Bušmanis, Olafs Zvejnieks, Anita Bormane
