Straume uzvar konkursā, Profesors atstāj Pieminekļu padomi, Latvijas tirgū ienāk balts pulverītis. Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Lai Straume nes tālāk!
Konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu uzvarējis līdzšinējais iestādes vadītājs Jēkabs Straume. Īpašas konkurences gan viņam nebija, jo konkursam bija pieteicies tikai vēl viens kandidāts, kura vārds netiek atklāts.
Visticamāk, Straumem nebūs problēmu arī ar apstiprināšanu Saeimā – nav vairs tie laiki, kad ap šo amatu tika vērptas politiskas intrigas un arī attiecības KNAB iekšienē bija, maigi sakot, sarežģītas.
Te jāatgādina, ka 2017. gadā, kad Straume sāka vadīt KNAB, iestādes tēls bija diezgan katastrofāls. Iepriekšējā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces Jutas Strīķes publiskā konfliktēšana bija nodarījusi šķietami neatgriezenisku kaitējumu, un bija pat aizdomas, vai vispār izdosies atrast kādu, kas šo “Gordija mezglu” varēs atšķetināt.
Straumes kandidatūras parādīšanās tolaik tika uztverta ar cerībām – gan viņa pieredzes (ilgstošs darbs Militārās izlūkošanas un drošības dienestā) dēļ, gan nosvērtās un apdomīgās pieejas, kas bija jūtama jau no pirmajām darba dienām, dēļ.
Tik tiešām, par iekšējiem konfliktiem vai darba organizācijas problēmām KNAB kopš tā laika vairs nav dzirdēts, tajā pašā laikā arī korupcijas apkarošanā nekāds būtisks izrāviens nav vērojams.
Iespējams, skaļāka šajā periodā ir bijusi t. s. “Rīgas satiksmes” lieta, kuras ietvaros 2018. gadā tika aizturētas vairākas uzņēmuma amatpersonas, bet kratīšanas veiktas arī pie tā laika Rīgas domes vadītājiem – Nila Ušakova un Andra Amerika, tomēr līdz tiesai tā arvien nav nonākusi.
Savulaik intervijā “Latvijas Avīzei” uz piebildi, ka sabiedrība gaida ātrākus KNAB darba rezultātus, Jēkabs Straume atteica: “Protams. Bet KNAB izmeklētāji nav burvji. Mums izmeklētāju ir tik, cik viņu ir, un darbs notiek atbilstoši procedūrām.”
Tāpat pēdējā laikā bieži izskan aizdomas, ka KNAB izvairās nopietnāk pieķerties pie dažādām ar partijām un politiķiem saistītām lietām, un par iestādes firmas zīmi kļuvis paziņojums “KNAB nekonstatē pārkāpumus/nelikumības”. Visticamāk, līdz ar mandātu turpināt darbu Straume saņems arī aicinājumus uzlabot darba rezultātus.
Noslēpums. Profesora atlūgums
Daudzus pārsteidzis mākslas vēsturnieka, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesora Ojāra Spārīša lēmums atstāt Rīgas domes Pieminekļu padomi, iesniegumā institūcijas vadītājam Gvido Princim paskaidrojot, ka padomei trūkstot “konsekvences un profesionālisma” un ka tā pieņemot “populistiskus” un “politiskus” lēmumus. Minētajai padomei ir tikai konsultatīva orgāna raksturs un Spārītis bija tās ilggadējs vadītājs (līdz 2021. gadam), un dalībnieks kopš 2001. gada.
Pagājušajā nedēļā profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents ne tikai palūdza viņu atbrīvot no padomes locekļu rindām, bet arī nesaistīt viņa vārdu ar padomes 29. aprīļa sēdes lēmumiem, kad pēc ilgas spriešanas tika nolemts atbalstīt Uzvaras parkā esošā “atbrīvotāju” pieminekļa pārdēvēšanu.
Jāpiebilst, ka Spārīša kungs šajā attālinātajā sēdē nepiedalījās un, pēc visa spriežot, netika savlaicīgi par to brīdinājis arī padomes vadītāju Princi. Spārīša “atlūgumā” teikts: “Iebilstot pret konsekvences un profesionālisma trūkumu Pieminekļu padomes darbībā un pieņemtajos lēmumos, uzskatu, ka turpmāka līdzdalība pieminekļu padomē un tās lēmumu pieņemšanā nav savienojama ar manu ētisko un profesionālo pārliecību.”
Daudz laika prasot arī pamatdarbs LMA. Tikmēr neoficiāli runā, ka galvenais Spārīša kunga atlūgšanās iemesls varētu būt nevēlēšanās, ka viņa vārdu saista ar Pārdaugavas pieminekļa gāšanu.
Iepriekšējos gados profesors paudis uzskatu, ka piemineklis nevis jānojauc, bet jādod tam jauna interpretācija, izvietojot informatīvas plāksnes vai iekārtojot attiecīgu ekspozīciju plašajās, taču nolaistajās pazemes telpās zem kompleksa.
Jāteic, šī nav pirmā reize, kad Spārīša kunga rīcība citiem nav īsti izprotama. 2018. gadā viņš, tobrīd LZA prezidents, aktīvi iestājās par tagad jau aizmirstās Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas darba atjaunošanu.
Komisijas darbs bija iesaldēts Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gada vasarā dēļ. Tikmēr Spārīša vadītā LZA 2018. gadā pārņēma komisiju no Valsts prezidenta kancelejas un ieguva tiesības veidot tās jauno sastāvu. Vienlaikus tika apgalvots, ka komisijai jābūt gatavai atsākt darbu, “tiklīdz būs normalizējušās starpvalstu attiecības”. Nekas gan neizdevās, jo Latvijas vēsturnieki vienkārši vairs nevēlējās šajā pasākumā iesaistīties.
Darījums. Latvijas tirgū ienāk balts pulverītis
“Latvijas Finieris” atklājis jaunu eksperimentālu rūpnīcu “Betulin Lab”, kurā no bērzu mizas ražos baltu pulverīti – betulīnu. Pārgriežot atklāšanas lentīti, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šo projektu nosauca par viedu inovāciju. Tas nozīmē, ka bērza tāsi, kas ir saplākšņa ražošanas blakusprodukts un ko līdz šim vienkārši sadedzināja, tagad izmantos vērtīgu zāļu, kosmētikas un pārtikas produktu piedevu tapšanā.
Izrādās, ka tieši baltā bērza tāss sargā bērzu gan no saules ultravioletajiem stariem, gan slimībām, gan kaitēkļiem. Un, ja tāsi samaļ un pārstrādā, iegūst vērtīgo vielu – betulīnu, kas palīdz pret daudzām kaitēm. Fitoterapeits Artūrs Tereško to jau izmanto un ir pirmais, kurš Latvijā reģistrējis pārtikas piedevu “Betulflu”. Tereško kungs apgalvo, ka betulīns ar laiku kļūs tikpat populārs, kā savulaik bija penicilīns.
Atmosfēra rūpnīcas atklāšanas dalībnieku vidū bija tik pozitīvi uzlādēta, ka ekskursijas laikā cehā jokojoties pat izskanēja brīdinājums – tikai nemēģiniet balto pulverīti noprovēt, to šņaucot! Un ķīmiķi, kuri pie šī projekta strādājuši jau gadus desmit, prognozēja, ka tad, kad betulīna rūpnīca pārstrādās visu nolobīto bērza tāsi, peļņa no betulīna ražošanas būšot pat lielāka nekā no saplākšņa.
Tomēr akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis bija piesardzīgāks un sacīja, ka šis projekts var rezultēties ar labiem finanšu rādītājiem, bet noteikti ne pirmajos piecos gados.
Rūpnīcas “Betulin Lab” pilna jauda ir sešu tonnu betulīna saražošana gadā, taču vispirms nepieciešams atrast pietiekami lielu tirgu. Pasaulē jau ir ne viena vien rūpnīca, kas ražo bērza saplāksni un blakusproduktu – bērza tāsi – izmanto betulīna ražošanai, taču pieprasījums pēc šī produkta kāpj.
Rūpnīcas būvē ieguldīti divi miljoni eiro. Projektā investēta gan pašu ražotāju – “Latvijas Finiera” – nopelnītais, gan Eiropas Savienības atbalsts.
Prieks. Krīt pēdējie pretkovida bastioni
No 15. maija varēs brīvāk uzelpot tie, kuri brauc sabiedriskajā transportā, jo plānots, ka tur nebūs vairs obligāti jālieto medicīniskās maskas vai respiratori. Satiksmes ministrija ir iesniegusi valdībai grozījumus noteikumos, kas atļaus iztikt bez šiem aizsarglīdzekļiem, jo epidemioloģiskā situācija vairs nav kritiska.
Tomēr jāpatur prātā, ka koronavīruss nav izzudis pavisam – šis neredzamais ienaidnieks joprojām uzbrūk ap 200–300 cilvēkiem dienā, bet no tiem, kuri saslimuši ar kovidu un nokļuvuši slimnīcā, aizvadītajā nedēļā vienas diennakts laikā nomiruši pat deviņi pacienti.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts iepriekš ir norādījis, ka līdz ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanu palielinās katra cilvēka individuālā atbildība par savas veselības drošību un organizāciju, darba devēju un pakalpojumu sniedzēju loma vērtēt pašiem, kādi drošības pasākumi konkrētajās sfērās ir nepieciešami. Tātad katrs pats varēs izlemt, vai drošāk veselībai ir ar vai bez maskas.
Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, Ministru kabinets jau nolēmis no 1. jūlija atcelt izglītības nozarei noteikto prasību par darbinieku vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību. Šīs prasības dēļ daļa pedagogu šajā mācību gadā uzrakstīja atlūgumu un pameta darbu skolā, bet tagad viņiem ir dota iespēja atgriezties. Jaunais mācību gads rādīs, cik daudz būs šādu skolotāju, kas nāks atpakaļ uz savu bijušo darba vietu.
Vienlaikus ir noteiktas tiesības darba devējam izvērtēt darbinieku inficēšanās risku un noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts nav nepieciešams.
Kaut gan patlaban krīt pēdējie pretkovida bastioni, tomēr, tuvojoties vasarai, par medicīnas maskām un respiratoriem nedrīkst aizmirst pavisam, jo tie joprojām būs nepieciešami, apmeklējot ārstniecības iestādes, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes centrus. Jāņem vērā arī tas, ka prieks var būt īslaicīgs, jo neviens nezina, kas mūs sagaida rudenī…
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Anita Jaunbelzere, Māra Libeka, Viesturs Sprūde
