Kauns. Bēdīgi slavenā slepenā istaba 3
Paradoksālā kārtā par vispopulārāko objektu Latvijā pagājušonedēļ kļuva istaba, kuras veidotāji to bija iecerējuši paturēt visdziļākajā slepenībā – Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) jaunā apspriežu telpa, kas ierīkota nesen renovētās parlamenta ēkas Jēkaba ielā 6/8 cokolstāvā.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pagājušā gada nogalē esot atteicies piešķirt šai telpai attiecīgu akreditāciju, kas ļautu tur noturēt slēgtās sēdes, glabāt ierobežotas pieejamības informāciju un apspriest valsts noslēpumu saturošu informāciju. Izrādās, ka telpu remontējušas un aprīkojušas būvfirmas bez SAB izsniegta industriālās drošības sertifikāta (tas ir īpašs dokuments, kas apliecina komersanta tiesības veikt darbu, kas satur valsts noslēpumu, starptautisko organizāciju vai ārvalstu klasificētu informāciju un komersanta spēju nodrošināt šāda veida informācijas aizsardzību). Kā ikviens var pārliecināties būvdarbu konkursa nolikumā – Saeima pretendentiem pie prasībām nemaz nebija izvirzījusi šāda sertifikāta nepieciešamību. Nolikumā nav arī minēts, ka uz šo būvobjektu attiecināmas īpašas drošības prasības. Par notikušo ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 319. panta par valsts amatpersonu bezdarbību.
Lai vai kā, bet Saeimā šis SAB lēmums izraisījis līdzīgu paniku kā skudru pūznī iemests akmens. Jautājumi Saeimas darbiniekiem, vai attiecīgais kabinets slepeno sēžu rīkošanai vispār vairs nav piemērojams, piemēram, pēc īpašas pārbaudes, paliek bez atbildes, jo “jautājumi, kas saistīti ar minēto telpu, ir klasificēti, un šāda informācija nevar tik izpausta”.
NDK priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pagājušonedēļ nāca klajā ar apgalvojumu, ka daži vēlējušies šo lietu “paslaucīt zem tepiķa”. Viņa arī atzinusi, ka par remontu uzraugošā iestāde ir Saeimas Prezidijs un parlamenta priekšsēdētāja. Šeit gan vietā atgādināt, ka konkurss par Saeimas jaunās ēkas rekonstrukciju noslēdzās 2014. gada maijā, kad Saeimas priekšsēdētājas amatu pildīja pati Āboltiņa.
Jauno ēku parlaments iegādājās par 2,5 miljoniem, bet rekonstrukcija izmaksāja ap pieciem miljoniem eiro. Projekta autori bija “Arhis Arhitekti”, būvnieks “Velve”. Apakšuzņēmēji – SIA “RE&RE”, elektrību un vājstrāvas ievilka “Moduls”, par mehāniskajām sistēmām atbildēja “Lafivents”, bet stiklotās konstrukcijas lika “Alumax group”. No nosauktajiem industriālās drošības sertifikāts ir tikai diviem uzņēmumiem – “Re&Re” un “Lafiventam”. Tātad par pārējiem uzņēmumiem nav pārliecības, ka tie parlamenta ēkas sienās, piemēram, neiemontē noklausāmās ierīces…
