Nedēļas nospiedumi – no obeliska drupināšanas līdz protestētāju izraidīšanai, kā arī krievu valodas izskaušana valsts pārvaldē 23
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Labi padarīts darbs!
Vēl tikai pirms deviņiem gadiem toreizējais Rīgas mērs un partijas “Saskaņa” līderis Nils Ušakovs tos, kas rosināja nojaukt okupācijas pieminekli Pārdaugavā, solīja salikt krātiņos zooloģiskajā dārzā.
“Mēs tirgosim biļetes un iekasēto naudu varēsim tērēt sociālajām programmām,” medijiem tolaik stāstīja Ušakovs, kurš pats bija izdarījis ļoti daudz, lai šo pieminekli padarītu par ideoloģisku kulta vietu. Iespējams, ja pašlaik Uškovam būtu teikšana, viens no tiem, kas atrastos zoodārza krātiņā, būtu arī pašreizējais Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange.
Pār viņa galvu iepriekš bira pārmetumi par to, ka Rīgas dome šopavasar atsūtījusi traktoru novākt 9. maija svinētāju saliktos ziedus, tomēr prokrievisko spēku mēģinājums no šīs epizodes taisīt politiku un provocēt nemierus atvēra slūžas lielākiem procesiem un veicināja pieminekļa nojaukšanu, kuras pirmais posms noslēdzās 25. augustā ar 79 metrus augstā obeliska elegantu kritienu.
Jāņa Langes atbildība visā šajā vēsturiskajā notikumā bijusi nozīmīga – sadarbībā ar dažādiem dienestiem visu procesu noorganizēt tā, lai viss notiktu tehniski nevainojami un droši. Ņemot vērā dažādas iesaistītās puses, koordinācija bija ļoti svarīga, un jebkurš misēklis vai aizķeršanās varētu tikt izmantots situācijas saasināšanai.
Atbilstoši ieņemamajam amatam izpilddirektors atturējies no politiskiem paziņojumiem, tāpēc priekšplānā nereti bijušas citas Rīgas domes amatpersonas, taču galvenais jau ir nevis runas, bet darbi.
Mācība. Atsakās no krievu valodas
“Sekojot līdzi, cik sensitīvs līdz ar Krievijas karu Ukrainā Latvijas sabiedrībā kļūst jautājums par valsts pārvaldes komunikāciju krievu valodā, pieņemts lēmums turpmāk sniegt informāciju starptautiskajai auditorijai tikai angļu valodā,” tā Valsts prezidenta kanceleja pamatojusi lēmumu, ka turpmāk Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē “president.lv” informācija tiks sniegta tikai latviešu un angļu valodā.
Līdz 24. augustam tīmekļvietnes “president.lv” saturs bija pieejams arī krievu valodā. Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas (1999–2007) laikā tika izmantota arī franču un vācu valoda.
Ja nebūtu kara Ukrainā, visticamāk, VP kanceleja nenāktu klajā ar šādu paziņojumu. Tas mulsina, jo pats Valsts prezidents Egils Levits jau pērn – 2021. gada 26. aprīlī – izplatīja paziņojumu “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu”.
Jāatgādina arī tas, ka pēc Valsts prezidenta ierosinājuma 15. oktobrī tiek svinēta Valsts valodas diena. Levits ir norādījis, ka “krievu valodas zināšanas joprojām tiek pieprasītas nevietā un nepamatoti”. Vai tas visu šo laiku līdz šim neattiecās arī uz VP kanceleju?
Arī Ekonomikas ministrijai karš ir bijis stimuls, lai pārvērtētu valodu politiku – ministrija nupat paziņojusi, ka no šā gada 1. septembra EM, kā arī ministrijas padotības iestādes nodrošinās informāciju un ar klientiem komunicēs tikai valsts valodā.
“Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijā valsts iestādēm un to pārstāvjiem saziņā ar vietējiem iedzīvotājiem un vietējiem medijiem ir jāizmanto tikai valsts valoda.
Pretējā gadījumā valsts ne tikai akceptē krievu valodai īpašāku statusu pār citām mazākumtautību valodām, bet arī veicina divvalodības nostiprināšanu. Ir laiks to mainīt,” teikusi ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Ministres rīkojums, pamatojoties uz Valsts valodas likuma 10. pantu, paredz Latvijas Investīciju attīstības aģentūrai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, valsts aģentūrai “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs”, Būvniecības valsts kontroles birojam un Centrālai statistikas pārvaldei no šā gada 1. septembra nodrošināt informāciju un komunikāciju ar klientiem, t. sk. paziņojumus klientiem, sociālajos tīklos un intervijas Latvijas medijiem, sniegt tikai valsts valodā, līdz ar to arī nepieprasot no darbiniekiem krievu valodas zināšanas darba sludinājumos vai darba pienākumu veikšanā.
Līdzīgu aicinājumu ministre esot nosūtījusi AS “Latvenergo”, AS “Sadales tīkls”.
Noslēpums. Pieminekļa nojaukšanas noslēpumi
Aizvadītajā nedēļā no Rīgas panorāmas beidzot pazuda piemineklis, kura pakājē arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas ilgus gadus 9. maijā pulcējās okupantu idejiskie pēcteči, savukārt latviešu sabiedrībai šis piemineklis vienmēr simbolizējis tikai vienu – Latvijas atkārtotu okupāciju.
Pieminekļa obelisks vēl nebija ar blīkšķi iegāzies blakus esošajā baseinā, kad tā nojaukšanas process sāka apaugt ar noslēpumiem un leģendām. Pirmā – kas ir tie būvnieki, kas demontē?
Rīgas dome joprojām uzņēmuma nosaukumu neatklāj, atsaucoties uz drošības apsvērumiem, zināms tikai, ka firma izraudzīta slēgtā aptaujas procedūrā.
Tas netraucē žurnālistiem publicēt versijas, piemēram, “rus.lsm.lv” dienā, kad būvnieki ieradās laukumā, rakstīja, ka “strādniekus atveda mikroautobuss ar Lietuvas numuriem, brigādes vadītājs runā krieviski ar lietuviešu akcentu, pārējie strādnieki – ar ukraiņu akcentu”.
Lai kā arī būtu – tā cilvēka vārds, kurš obeliska brucināšanas fināla fāzē darbojās viens pats, operējot ar diviem demontāžas ekskavatoriem, – vārds tiek turēts noslēpumā, kas ir pilnīgi pareizi.
Nojaukšanas process atklājis arī vienu otru padomju laika blēdību. Proti, pieminekļa figūru atliešanā, kā tagad atklājies, notikusi padomju laikiem raksturīgā zagšana – bronzas, šī vērtīgā sakausējuma, kārta bijusi krietni plānāka.
Arī pieminekļa būvē izmantotā betona kvalitāte izrādījusies zemāka, nekā gaidīts. Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange teicis, ka bija domāts, ka skulptūrās bronza būs vismaz trīs centimetru biezumā, bet izrādījies, ka tā tur ir “labi, ja viens centimetrs”. Viss materiāls no pieminekļa ir otrreizēji izmantojams un atbilstoši līgumam paliekot būvnieka rīcībā.
Taču vismaz vienas baumas kliedēt ir iespējams – proti, to, ka obeliska nojaukšanai it kā neesot izraudzīts īstais paņēmiens.
Būvinženieris, AS “Sakret Holdings” valdes loceklis un Būvmateriālu ražotāju asociācijas dibinātājs Juris Grīnvalds saka, ka, noraugoties, kā notika obeliska nojaukšana, viņam ne mirkli neesot radušās šaubas par izvēlētā paņēmiena – pakāpeniskas būvkonstrukciju pamatnes drupināšanas – pareizību.
Obelisku saspridzinot, eksplozijas radītais triecienvilnis izsistu apkārtnes ēku logus.
Šaubas. Cik lietderīga bija valdības sēde Ludzā?
Var uzdot diezgan daudz jautājumu par to, cik tiešām lietderīga bija Ministru kabineta izbraukuma sēde Ludzā un cik tā pildīja priekšvēlēšanu reklāmas lomu.
It kā jau valdības izbraukuma sēžu ideja ir pilnīgi pareiza – tā ļauj valdībai izrauties no Rīgas perspektīvas un tuvāk iepazīt to, par ko lauza galvu reģionos. Taču tā tas notiek tikai tad, ja paši reģionu pārstāvji uzdod pareizo toni sarunai.
Šoreiz abi Latgales reģiona pārstāvji – Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs un Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs – ievadrunās vairāk uzsvēra pēdējo gadu panākumus reģionu attīstībā.
Valdība priecīgi atsaucās Latgales pārstāvju uzdotajam tonim un visa tālākā saruna noritēja izteikti pozitīvā gaisotnē – tika uzvaroši ziņots par to, cik veiksmīgi izpildīts 2017. gadā pieņemtais Rīcības plāns 2018.–2021. gada periodam Latgales reģiona attīstīšanai, tam sekoja visu ministru dziedājumi par to, kā viņu vadītās ministrijas veiksmīgi īsteno visdažādākos pasākumus Latgales attīstīšanai.
Patiesību sakot, neliela iedziļināšanās Rīcības plānā un demonstrētajās prezentācijās liecina, ka galvenās naudas plūsmas, kas pēdējos gados sasniegušas Latgali, ir saistītas nevis ar šo plānu, bet gan ar kovida radītās krīzes atbalsta pasākumiem, ES struktūrfondiem un citiem avotiem, kam ar valdības plānu nav nekāda sakara.
Un pavisam mulsinoši bija tas, ka valdība uz šo sēdi ieradās bez plāna, ko tad darīs tālāk, jo Latgales atpalicības problēma nebūt nav pārvarēta. Izskanēja tik solījums, ka tiks domāts un plānots.
Tāpat gandrīz nekāda uzmanība netika veltīta tādam nepatīkamam jautājumam kā atsevišķu Latgales pašvaldību, iedzīvotāju un uzņēmēju draudzīgā attieksme pret Saeimas par agresorvalsti un terorisma atbalstītāju pasludināto Krieviju un jautājumam, kā to pārvarēt, kaut gan skanēja solījumi atbalstīt Latgales medijus.
Cerība. Aizvainotajiem iespēja braukt uz Krieviju
“Krievijas Federācijas vēstniecība Rīgā ir sākusi izsniegt vīzas tiem, kas aizturēti protestu laikā pie pieminekļa, lai viņi varētu izbraukt no Latvijas,” tā intervijā savas valsts televīzijas kanālam “Rossija 24” sacījis Krievijas vēstnieks Latvijā Mihails Vaņins.
Tā, protams, ir laba ziņa, jo tagad visiem, kam tik ļoti nepatīk, ka no Latvijas galvaspilsētas ainavas tiek aizvākti “krievu pasaules” simboli, tiek piedāvāta izvēles iespēja – austrumu kaimiņzemē šādu ideoloģisko ceremoniju kulta vietu netrūkst un arī kopējais sabiedrības noskaņojums impēriskajām dvēselēm būs daudz valdzinošāks.
Nekad nav bijis saprotams, kāpēc jāturpina uzturēties vietā, kas tev šķiet sveša un aizvainojoša.
Tomēr jāpatur prātā arī tas, ka Krievijas propaganda pašlaik cenšas pasniegt, it kā Rīgā pret okupācijas pieminekļa nojaukšanu notiktu milzu protesti. Patiesībā līdz šim bijušas tikai sīkas provokācijas. Zināms, ka aizvadītajā nedēļā Uzvaras parka apkārtnē aizturētas kopumā apmēram 30 personas.
Jau iepriekš pēc 9. maija intervijā Krievijas propagandista Vladimira Solovjova kanālam vēstnieks M. Vaņins bija izteicies: “To Latvijas pilsoņu iesniegumu skaits, kuri vēlas iegūt Krievijas pilsonību un no Latvijas pārcelties uz mūsu valsti, pieaug. Cilvēki nevar dzīvot valstī, kur pret viņiem tā izturas.”
Viņš gan nepateica tieši, cik daudz ir šādu cilvēku.
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aizvadītajā nedēļā tviterī ierakstīja: “Ja kāds ārvalstnieks (neatkarīgi no valstspiederības) tiks pieķerts pretlikumīgās un nesankcionētās darbībās pieminekļa Uzvaras parkā demontāžas laikā, viņš/a tiks iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā un izraidīts no valsts.”
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks, Zigfrīds Dzedulis
