Drosmīgais Kossovičs, Ūdeļu cena un Kapteinis pamet stūri. Nedēļas notikumu apskats 5
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Korupcijas tārpam neļauj ielīst
Rīgas domes (RD) tēls pēdējā laikā nav bijis tas labākais – nesaimnieciskums, nemākulīga komunikācija un citas kaites to arvien biežāk liek salīdzināt ar Nila Ušakova laika valdīšanu.
Pašreiz valdošie politiskie spēki taču bija apņēmības pilni to visu mainīt, bet nu izrādās, ka slīd pa to pašu taku, tikai pielāgojot “progresīvās” politikas vadlīnijām. Uz šo nelāgo līdzību fona skaļais skandāls ar “Par/Progresīvie” frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam piedāvāto 2,1 miljonu eiro kukuli nāk īstajā laikā, jo ļauj RD vadībai parādīt, ka vismaz šajā ziņā tā no priekšgājējiem atšķiras. Korupcijas tārps to nav sagrauzis, tieši pretēji – tam dots stingrs pretspars, un nu blēdīgie korumpanti varēs turpināt kārtot lietas ar KNAB.
Tas, protams, apsveicami, tomēr nevar arī nepamanīt, cik ļoti “Par/Progresīvie” no šī notikuma cenšas uztaisīt politisku kampaņu – gan rīkojot īpašu preses konferenci, kas tika noslēgta ar skaļiem aplausiem, gan veltot slavinošus vārdus Kossovičam un pat apmaksājot ierakstus soctīklos, lai ziņa sasniegtu iespējami plašāku auditoriju.
“Rīgas domes vadības līmenī ir nulles tolerance pret korupciju. Tiem, kuri piedāvā kukuļus, ir dots skaidrs signāls, ka sods būs neizbēgams. Savukārt deputātiem jābūt tik drosmīgiem kā mūsu frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs,” tviterī ierakstījis Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Tiesa, informācijas, kas tad noticis, pagaidām nav daudz. Pats Kossovičs sacījis, ka viņš izmeklēšanas interesēs neko nevar izpaust, arī KNAB pagaidām plašāk nekomentē. Medijos parādījusies informācija, ka šajā lietā apsūdzība, iespējams, tiks izvirzīta akciju sabiedrības “Rīgas namu apsaimniekotājs” valdes priekšsēdētājam Igoram Trubko un tas varētu būt saistīts ar vēlmi pārņemt daļu no pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekotajām mājām.
Ir gan izskanējušas arī šaubas, vai tiešām tas ir tik vērtīgs kumoss, lai piedāvātu tik lielu kukuli. Arī tas, kāpēc šajā jautājumā uzrunāts tieši Kossovičs, kurš domē ir drīzāk politiska amatpersona, nevis saimniecisko jautājumu kārtotājs, pagaidām paliek noslēpums.
Šaubas. Riska cena
Lai arī zinātnieki iepriekš pauda bažas par Covid-19 izplatību un mutāciju veidošanos “Baltic Devon Mink” ūdeļu fermā, Operatīvās vadības grupā (OVG) ceturtdienas vakarā netika pieņemts lēmums par dzīvnieku likvidāciju. Tā vietā tiks gatavotas vēl stingrākas epidemioloģiskās prasības un tiks veikta stingrāka kontrole, “Latvijas Avīzei” sacīja Zemkopības ministrijas atbildīgā pārstāve Dagnija Muceniece.
Jau pavasarī, kad tika konstatēta ūdeļu saslimšana ar bīstamo vīrusu, PVD pastiprināti uzraudzījis dzīvniekus “Baltic Devon Mink” novietnē un regulāri veicis laboratoriskos izmeklējumus. Pavisam izmeklēti 559 dzīvnieki, no tiem 272 bija pozitīvi. Vīruss konstatēts gan vasarā, gan rudenī, taču dzīvniekiem nav novērotas Covid-19 saslimšanas pazīmes, ne arī paaugstināti mirstības radītāji. Secināts, ka ūdeļu novietnē slimība nonākusi no inficēta darbinieka.
Vīrusa izcelsme norādījusi uz ciešu līdzību ar šī gada sākumā Latvijā cilvēku vidū cirkulējošo alfas variantu, un pašlaik dominējošais deltas variants līdz šim novietnē nav konstatēts. Tomēr sākotnēji ienestajam vīrusa alfas variantam konstatētas vairākas mutācijas. Ja šī gada maijā SPKC savā riska novērtējumā atzinis, ka cilvēku inficēšanās risks ir zems, tad jau novembrī SPKC rekomendējis apsvērt konkrētā ūdeļu infekcijas perēkļa likvidēšanu, ņemot vērā vīrusa mutācijas varbūtību un cilvēku inficēšanās iespējamību.
OVG lēmusi to nedarīt, kāda būs šī riska cena, būs redzams pēc laika. Tikmēr novietnē situācija uzlabojas un decembrī konstatēts tikai viens saslimšanas gadījums. Taču vislielāko sabiedrības neizpratni izraisīja iespējamās kompensācijas novietnes likvidēšanas gadījumā – nule kā ZM publiskotie 20 miljoni eiro pret 1,14 miljoniem eiro, par ko liecina tās pašas ministrijas oktobrī veiktie aprēķini. Kurš ir kļūdījies aprēķinos, un cik liela ir riska cena?
Pārsteigums. Krūmiņa strādās pašvaldībā
Gandrīz pēc gada klusuma, kopš valsts kontroliere Elita Krūmiņa atstāja amatu, aizvadītajā nedēļā uzzinājām, ka Krūmiņa, visticamāk, vadīs Jelgavas sociālo lietu pārvaldi. Vai nonākšana pašvaldības iestādē pēc valsts augstākās revīzijas iestādes vadīšanas nav tāds kā kritiens pa karjeras kāpnēm? Krūmiņa tā neuzskata, jo Jelgava ir viņas dzimtā pilsēta, un sociālo lietu pārvaldes vadītājs ir ļoti atbildīgs amats.
“Izejot no tām iespējām, kas ir Jelgavā, izlēmu pieteikties izsludinātajā konkursā, jo man ir ilgstoša pieredze sociālajā darbā,” sacīja Krūmiņa. Viņa Finanšu ministrijā ir vadījusi labklājības sfēras finansēšanas nodaļu, bijusi valdības puses pārstāve Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sociālajā apakškomisijā. Arī Valsts kontrolē viņa sāka ar to, ka vadīja revīzijas departamentu, kas veica auditus tieši labklājības jomā.
“Tas ir ļoti nopietns, riktīgs darbs, kur kārtīgi jāstrādā. Tur variantu nav,” uzskata Krūmiņa.
Krūmiņu par piemērotāko šim amatam triju pretendentu vidū jau atzinušas divas Jelgavas pilsētas pašvaldības komisijas, bet par viņas apstiprināšanu amatā 22. decembrī lems Jelgavas dome.
Krūmiņai darba iespējas radās tādēļ, ka ilggadējā Jelgavas sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne pārtrauca darba attiecības. Šobrīd pārvaldē strādā 121 darbinieks, un tajā ir septiņas struktūrvienības.
Darījums. Kapteinis pamet stūri
Ziņa par graudkopības kooperatīva “Latraps” dibinātāja un vadītāja Edgara Ružas pēkšņo aiziešanu no amata lauksaimnieku saimi pāršalca kā auksta duša. Ruža bija ne tikai kooperatīva valdes priekšsēdētājs, bet arī tā līderis no pirmās dienas – tieši viņa vadībā Latvijas zemnieki, visādi citādi ļoti kūtri uz kooperēšanos, pirms 20 gadiem apvienojās, izveidojot kooperatīvu – paraugu citām nozarēm.
Patlaban “Latraps” apvieno 1135 biedrus, ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, kā arī neatsverams atbalsts garantētā un labi apmaksātā produkcijas noietā, no iepirktajiem graudiem un rapša 70% eksportējot uz 30 pasaules valstīm.
Turklāt kooperatīvs izceļas ar iesaisti dažādos vērienīgos projektos. Savulaik, nopērkot akciju kontrolpaketi, no bankrota tika glābta zemniekiem piederošā rūpnīca “Latvijas piens”, bet pērn kooperatīva biedri ar slēgto emisiju obligācijām piecu miljonu eiro apmērā nopirka 50% daļu terminālī “Alpha Osta”, līdz ar to iegūstot pašiem savu ostu. Savukārt šogad kooperatīvs kopā ar stratēģiskajiem partneriem iesaistījies 70 miljonu vērtā zirņu pārstrādes rūpnīcas būvniecībā Jelgavā.
Tādēļ aiziet brīdī, kad “Latraps” sasniedzis ziedu laikus kā viens no Latvijas privātā kapitāla pirmā trijnieka uzņēmumiem ar 239 miljonu gada apgrozījumu un ambicioziem attīstības projektiem, kuru idejas autors un “dzinējmotors” vienmēr bijis tieši Ruža, ir vairāk nekā pārsteidzoši.
Jautāts, kāpēc tāds lēmums, viņš atteic – neesot gluži tā, ka Ruža un “Latraps” ir nesaraujami jēdzieni, tomēr dažkārt no vadības maiņas varot tikai iegūt, un arī jaunas perspektīvas nekad neesot par sliktu. Turklāt sadarbība ar kooperatīvu turpināsies padomnieka statusā. “Es šobrīd neesmu darba meklējumos. “Latraps” savā darbībā ir stabils. Palieku kā stratēģiskais padomnieks vairākos projektos, no kuriem nozīmīgākais ir dzelteno zirņu olbaltumvielu ražotne.”
Savulaik vaicāts, ko viņam nozīmē kooperatīva ģenerāldirektora amats, Ruža teica: “Tas ir vairāk nekā darbs – tā ir dzīve.” Būtībā Ruža, šajos gados kā meistarīgs kapteinis vadot kooperatīva kuģi cauri neskaitāmām pasaules tirgus cenu krīzēm, neražas gadiem un mūžīgajām dabas apstākļu likstām, kļuvis par “Latrapa” simbolu, kuram nebūs viegli atrast aizstājēju. Tiesa, jaunais vadītājs jau esot noskatīts un uzrunāts, par to kooperatīva padome paziņos šodien vai tuvākajās dienās. Kā izteicies, Gunvaldis Sproģis, “būšot rokāde”. Mums Ruža pagaidām atzina vien to, ka tas esot “lauksaimniecībai pietuvināts cilvēks, kurš labi izprot nozari.”
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ingrīda Mičāne, Sandra Dieziņa
