Priekšniecei nevar ticēt. Izgāšanās un pārsteigums. “LA” nedēļas apskats 1
Cilvēks. Konkurences “knīpstanga”
Nominējot Skaidrīti Ābramu nedēļas cilvēka godā, “LA” atļaujas nosaukt viņu par konkurences “knīpstangu” – līdzīgi kā EK konkurences uzraugu Margrētu Vestageri. Dēļ lielajiem sodiem IT milžiem ASV prezidents Tramps viņu nosaucis par “nodokļu lēdiju”, kura “nīst ASV”.
Tomēr izskatās, ka viņa amatā varētu pārdzīvot Trampu. Arī Skaidrīte Ābrama arvien vairāk ietekmē biznesa vidi Latvijā, atbrīvojot vietu konkurencei. Aiz viņas paliek izjaukti karteļi, sodīti uzņēmumi. Un arī – arvien vairāk un lielāki pretinieki.
Rīgas mērs Oļegs Burovs sola pārsūdzēt tiesā apturēto atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar “Tīrīgu”. (Lai sūdz, pērn tiesa atstājusi spēkā pilnīgi visus KP nolēmumus.)
Arī būvnieki, kuru karteļu shēmas sākusi pētīt Konkurences padome, jau sāk runāt par nozares reputācijai izdarīto lielo kaitējumu un visas valsts ekonomikas bremzēšanu. It kā nekaitīgo būvnieku sarunāšanu, kurš kurā iepirkumā piedalīsies, un atkritumu monopola izveidi Skaidrīte Ābrama LTV raidījumā “1:1” novērtēja īsi un skaidri: “Tā ir sabiedrības apzagšana!”
Šie divi skandalozie jaunumi liek pievērst uzmanību Konkurences padomei, kura 44 cilvēku komandā ar vismazāko budžetu ir starp 37 aktīvākajām un kompetentākajām konkurences iestādēm pasaulē (no 140). Pēdējo trīs gadu laikā KP piemērojusi sodus 11 karteļa lietās, kas ir trešais augstākais rādītājs starp EEZ valstīm.
Ik pa laikam kāds speciālists mazas algas dēļ pamet šo amatu, šomēnes arī pāris, bet konkurences uzraugs ik pa laikam nāk klajā ar saviem novērojumiem. Piemēram, vēl pirms būvniekiem KP izteica aizdomas par aizliegtu vienošanos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, biroja tehnikas izplatīšanas pārstāvju un nožogojuma montāžas veicēju starpā.
Skaidrītei Ābramai izdevies saliedēt mazo kolektīvu komandā, kam ir kopīgas vērtības. Vai citādi iepriekšējo sestdienu un svētdienu visi būtu strādājuši, lai pirmdien KP varētu apturēt atkritumu monopolu. Bet šajā sestdienā un svētdienā Skaidrīte, visticamāk, izvēdinājusi galvu, pastaigājoties gar jūru kaut kur Saulkrastu apkaimē.
Mācība. Politiskā neitralitāte “uz papīra”
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) teju vienīgais no valdības it visur padomēs un kapitālsabiedrību vadītāju amatos centās izvirzīt labākos profesionāļus, bet nu… iekrita.
Jo konkursā uz valsts sekretāra amatu uzvarēja Andulis Židkovs, bijušais AS “Pasažieru vilciens” vadītājs, Autotransporta direkcijas valdes loceklis un arī šīs ministrijas kādreizējais ierēdnis, bet tagad Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektors.
Atzīstot kandidāta profesionālās īpašības, satiksmes ministrs viņu šonedēļ noraidīja politiskās piederības dēļ. Patiesi, Andulis Židkovs Saeimas vēlēšanās startēja no “Attīstībai/Par” saraksta un tika ievēlēts partijas “Par!” valdē.
Židkovs saka, ka nedrīkst diskriminēt politiskās piederības dēļ un, ja neizdosies ar ministru vienoties, sola sūdzēt tiesā. Valsts pārvaldes iekārtas likums gan paredz, ka vecākajam valsts civildienesta ierēdnim ir jābūt politiski neitrālam. Šāda tiesas prāva būtu nozīmīgs precedents, ja spētu noteikt, ko saprast ar politisku neitralitāti.
Pat ja pretendents apturējis darbību partijā vai izstājies no partijas pirms dalības konkursā, maz ticams, ka tāpēc mainītu savu rīcības programmu vai pārliecību, iesēžoties citā krēslā. Mācība: konkursa komisijai ar kandidatūras izvēli bija jāspēj nodrošināt politisko neitralitāti, lai augstākais ierēdnis nemainītos ikreiz, kad mainās ministri. Pašlaik, skaļi aizstāvot savas tiesības uz politisko piederību, Andulis Židkovs pats norāda uz savas kandidatūras neatbilstību likumam.
Izgāšanās. Priekšniecei nevar ticēt
Kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere augusta sākumā paziņoja par amata atstāšanu, “Latvijas Avīze” jau vērsa uzmanību, ka tas ir pateikts tādā formā, kas liek apšaubīt, vai tas tiešām notiks. Un, lūk, tagad Ķezbere esot “pārdomājusi”.
Iemesls – nevarot pamest NEPLP situācijā, kad pašlaik viens no padomes pārstāvjiem ir komandējumā, cits tuvākajā laikā dosies komandējumā, un tad vēl kādam jādodas atvaļinājumā. Un vēl budžets ar visām to pavadošajām diskusijām, kas skar arī elektroniskos medijus… Lai gan patiesībā nav svarīgi, jo iznāk, ka priekšniecei ticēt nevar – intervijas un publiskus paziņojumus viņa acīmredzot uztver kā seansus pie psihologa, kuru laikā dalīties ar savu noskaņojumu un sajūtām.
Skaidrs ir tikai viens – stīvēšanās ap NEPLP turpināsies. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”) jau solījis, ka rosinās Ķezberes atbrīvošanu. Viņam ir arī sabiedrotie citās partijās, bet, protams, atlaišanai ar savstarpēju nepatiku vai politisku gribu ir par maz, vajadzīgs juridiski pamatots iemesls. Tāpēc ļoti ticams, ka Ķezbere amatā paliks līdz sava pilnvaru termiņa beigām – 2020. gada jūnijā.
Prieks. Izķer četrās minūtēs
Pagājšnedēļ prieks tika divarpus tūkstošiem teātra mīļotāju, arī Jaunais Rīgas teātris (JRT) un režisors Alvis Hermanis var priecāties par skatītāju dāvāto uzticību – līdz pirmizrādei vairāk nekā divi mēneši, izrāde “Baltais helikopters” vēl tikai top, bet 30–60 eiro vērtās biļetes jau izķertas.
To, ka teātra publikai pasaulslavenais baletdejotājs Mihails Barišņikovs ir kārots kumosiņš, gan varēja paredzēt. Kā ziņojis JRT, visas kopā pieejamās 2500 biļetes uz pirmajām desmit izrādēm “Baltais helikopters” pirmdien no rīta, kad sākās tirdzniecība internetā, izpirktas četru minūšu laikā. Lapā vienlaikus varējuši tikt 1500 lietotāju.
Tāpat kā pērnvasar ap kārotāko Dziesmu un deju svētku koncertu biļešu tirdzniecību, arī tagad virtuālajā vidē birst jautājumi – ja biļetes izpirktas četru minūšu laikā, kāpēc dažs tās esot varējis iegādāties stundu vēlāk… JRT pārstāvji teic, ka ap pulksten vienpadsmitiem tiešām varēja tikt pie nedaudzajām biļetēm, kas atbrīvojās sistēmā, jo par dažām maksājumi internetbankā netika veikti līdz galam.
Izrādē stāsts ir par katoļu baznīcas pāvesta Benedikta XVI jeb Jozefa Racingera noslēpumaino atkāpšanos no amata. Racingeru spēlēs Mihails Barišņikovs, izrādē abās pārējās lomās – Kaspars Znotiņš un Guna Zariņa. Pirmizrāde paredzēta 21. novembrī, būs desmit izrādes līdz decembra sākumam. Kad būs nākamās izrādes, precīzi vēl neesot zināms.
Pārsteigums. Krītošā zvaigzne – spoži zaļa un ar asti
Pirmdien ap plkst. 20.57 daudzviet Latvijā debesīs redzēta spoža zaļganas nokrāsas krītošā zvaigzne, kas lēnām virzījās dienvidaustrumu virzienā. Tas bija neliela izmēra bolīds, kas veidojas, Zemes atmosfērā ienākot lielāka izmēra asteroīdam.
Astronoms Ilgonis Vilks apkopojis kartē vietas, kur bolīds Latvijā redzēts. Ziņojumi par krītošo zvaigzni pienākuši lielākoties no Rīgas un tās apkaimes, bet arī no Madonas, Cēsīm, Līvāniem, Pļaviņām, Jelgavas, Saldus, Talsiem, Zvārdes u. c. vietām.
“Zaļš, daži min baltu, sārtu, zilganu nokrāsu. Bez skaņas, bez izteiktas paliekošas astes. Visdrīzāk sadega gaisā,” secina pētnieks. Latvijas Televīzija, analizējot savu tiešraižu kameru ierakstus, secināja, ka debesis izgaismoja nevis viens, bet divi spilgti bolīdi.
Saules sistēmas mazie ķermeņi, kas atrodas starpplanētu telpā, iekļūstot Zemes atmosfērā, uzliesmo kā krītošas zvaigznes jeb meteori vai arī sasniedz Zemi kā meteorīti. Ja krītošā zvaigzne ir ļoti spoža, to dēvē par bolīdu. Bolīdi lielākoties sadalās atmosfērā, un tikai retumis kāds fragments sasniedz virsmu, kļūstot par meteorītu. Vairākumā gadījumu Zemi sasniegušie meteorīti ir no asteroīdu joslas, kas atrodas starp Marsu un Jupiteru.
Latvijā zināmi četri nokrituši meteorīti; tie visi atrasti 19. gadsimtā – Līksnā, Biržos, Neretā un Baldonē. Šobrīd divi ļoti mazi Baldones meteorīta gabaliņi – 25,5 g un 10,9 g smagi – apskatāmi Latvijas Universitātes muzejā Rīgā.
Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs, Vita Krauja, Gundega Skagale
