Ķezberes sāga, dimanta izpletņi, alus un svētie tēvi. LA nedēļas apskats 0
Cilvēks. Ķezbere “neizslēdz iespēju”
Pārsteidzošā ziņa, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja “Dace Ķezbere atstās amatu” ātri tika nomainīta ar “Ķezbere neizslēdz iespēju atstāt amatu” un “Ķezbere domā par amata atstāšanu”. Katrā ziņā tas nenotikšot uzreiz, bet varbūt kaut kad septembrī. NEPLP vadītāja ir paturējusi sev iespēju pārdomāt.
Padomē Ķezbere strādā jau četrus gadus, bet pēdējos divus bijusi tās vadītāja. Padomes locekļus Saeima amatā ievēl uz pieciem gadiem, tā ka Ķezberes termiņš jebkurā gadījumā tuvojas beigām. NEPLP jau šobrīd ir nepilnā sastāvā, jo maijā no tās atkāpās Gunta Līdaka, atlikušajiem trim locekļiem pilnvaras beigsies 2022. gadā.
Pārskatot pēdējo gadu preses arhīvu, rodas iespaids, ka šī institūcija ir toksiska un nokļūšana tajā draud saindēt jebkuras personas reputāciju. Ap NEPLP nepārtraukti virmo kaut kādas negācijas, konflikti te ar Latvijas Televīziju, te Latvijas Radio, te komerctelevīzijām.
Tas gan nav sācies Ķezberes vadības laikā, tomēr pēdējos gados drīzāk vairojies, nevis mazinājies. Ironiski, ka, pretendējot uz amatu, D. Ķezbere klāstīja savu redzējumu par nepieciešamību medijos vairāk redzēt “labās ziņas”, ar ko vajadzētu sākt visas pārraides. Nu iznāk, ka viņa pati vairojusi sliktās ziņas.
“Redzu, ka jaunās Saeimā iekļuvušās partijas skatās uz NEPLP kā uz vienu no “cietokšņiem”, kas obligāti jāiekaro, lai paplašinātu savu ietekmes areālu. Redzu, ka tam pretī turēties laikam nebūs iespējams,” intervijā “NRA” Ķezbere skaidro savas “pārdomas” par atkāpšanos.
Viņa pati atzīst, ka amatā nokļuvusi, pateicoties Zaļo un zemnieku savienības atbalstam, un netieši liek saprast, ka aiz katra no padomes locekļiem stāv kādas politiskās intereses. Ar šādu izpratni ir grūti veidot pilnvērtīgu mediju politiku, jo ikviena darbība vienmēr būs pakļauta aizdomām.
Noslēpums. Razānu karjeras pavērsieni
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) neesot gatavs komentēt baumas, bet piekrīt, ka “laikā un telpā ir sakritušas divas taisnes”. Tā ministrs atbildēja uz jautājumu, vai akreditācijas vēstules pasniegšana Latvijas vēstniekam Beļģijā Andrim Razānam varētu būt saistīta arī ar viņa dzīvesbiedres Guntas Razānes lēmumu jūlija sākumā atkāpties no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieces amata.
Tas notika labprātīgi, un tāpēc G. Razāne un arī nu jau bijušais FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš varēja pretendēt uz kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas – G. Razānei tie bija vairāk nekā 72 000 eiro. Taču zinātāji lēš, ka amatpersonas labprātīga atteikšanās no posteņa būtu jāsaista arī ar vēstnieka amata atjaunošanu Beļģijā, kas esot papildu kompensācija.
Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs “LA” paskaidroja, ka pirmie signāli par nepieciešamību atjaunot vēstnieka amatu Beļģijā, kur ir liela Latvijas diaspora, bijuši jau pagājušā gada otrajā pusē. No vēstnieka Briselē Latvija atteicās 2015. gadā. Tas sakrita ar laiku, kad arī Beļģija slēdza vēstniecību Latvijā. Kopš tā laika vēstnieka pienākumus Beļģijā un arī Luksemburgā veica Latvijas vēstnieks Nīderlandē.
Šā gada sākumā ģenerālinspektors ir veicis pārbaudi Nīderlandes un Beļģijas vēstniecībās, savā atzinumā norādot uz nepieciešamību atjaunot vēstnieka amatu Beļģijā, kas tagad arī tika izdarīts.
Ministrs Rinkēvičs skaidro, ka A. Razānam bija pienācis laiks rotācijas kārtībā ieņemt vēstnieka amatu, jo diplomāts Ārlietu ministrijā strādā jau kopš 2016. gada. Abi notikumi ir sakrituši laikā un telpā, taču neesot patiesa informācija, ka postenis būtu atjaunots konkrētam cilvēkam.
Kāds ārlietu resoram tuvu stāvošs politiķis pieļāva, ka starp abiem notikumiem tomēr ir kāda saistība – visticamāk, nepieciešamās izmaiņas FKTK vadībā ir pasteidzinājušas arī vēstnieku rotāciju, jo, domājot par savu turpmāko darbību, bijušajai FKTK priekšsēža vietniecei bija svarīgi gūt pārliecību par dzīvesbiedra karjeras stabilitāti.
Izgāšanās. Dimanta izpletņi
Šī nedēļa ir pēdējā amatā VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un valdes loceklim Aivaram Strakšas, kuriem satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) iepriekš bija izteicis neuzticību.
Tagad abi aiziet “pēc paša vēlēšanās”, bet ar kompensāciju gada algas apmērā,
kas pirmajam pērn bija 147 000, bet otrajam – 128 000 eiro.
Kaut arī T. Linkaits “grib pāršķirt jaunu lapu”, viņš vēl lūgšot “LDz” kapitāldaļu turētāju izvērtēt kompensāciju likumību. Šie salīdzinājumā ar FKTK vadības “zelta izpletņiem” 85% apmērā no gada algas jau ir “dimanta izpletņi”. Abi gadījumi raisa šaubas par jauno tiesiskuma nesēju “atpirkšanās paņēmieniem” no itin veiksmīgi saimniekojošiem vadītājiem.
Darījums. “Arābs” Žiemelis nopērk “SmartLynx”
Apvienotajos Arābu Emirātos reģistrētā holdinga kompānija “FZE Procyone” gatavojas iegādāties Latvijā reģistrēto “Smart Aviation Holdings”, kurai pieder otra lielākā Latvijā bāzētā lidsabiedrība “SmartLynx Airlines”, kam ir struktūrvienības arī Igaunijā un Maltā.
Darījuma summa nav zināma, bet realitātē viens Lietuvas uzņēmējs – “FZE Procyone” patiesais labuma guvējs Ģedimins Žiemelis no Lietuvas – pārpirks Islandes pilsonim Sigurduram Ornam Augustsonam piederošo “Smart Aviation Holdings”.
Darījuma paziņojumā teikts, ka holdinga iegāde saistīta ar kompānijas vēlmi kopīgi attīstīt pilnībā sertificētu un labi strādājošu starptautisku aviācijas uzņēmumu.
Jāatgādina, ka pērn “SmartLynx” apgrozīja 140 miljonus eiro un nopelnīja gandrīz 20 miljonus, bet šogad plānots apgrozīt jau vairāk nekā 200 miljonus.
Darījumam gan vēl jāsaņem Konkurences padomes apstiprinājums.
Latvijas pilsoņu lidsabiedrības īpašnieku vidū nav kopš 2016. gada, kad pēdējās akcijas holdingam “Smart Aviation Holdings” pārdeva Aigars Jakovels un Jurģis Sedlenieks. Šobrīd no Latvijas pilsoņiem lidsabiedrības valdē palicis tikai Aleksandrs Gusevs. Kopumā “SmartLynx” darbība datējama ar 1992. gadu, kad četri profesionāli piloti un viens bortinženieris dibināja “LatCharter”.
2007. gadā lidsabiedrība daļēji nonāca islandiešu rokās, kad 55% daļu iegādājās Islandes aviogrupas “Icelandair Group” lidaparātu nomāšanas atzars “Loftleoir”, laika gaitā islandiešiem pārņemot visas uzņēmuma daļas. Savukārt par “SmartLynx” lidsabiedrība pārtapa vēl gadu vēlāk, atzīmējot aviokompānijas 15 gadu jubileju.
Pārsteigums. Vai te var dabūt alu?
Rīgas Doma dekāna Elija Godiņa iebildumu dēļ tika atcelts 2. augustā Doma laukumā plānotais alus dienas gadatirgus. Šis gadījums pārsteidza pat alus nedzērājus, liekot uzdot jautājumu: kam īsti pieder Doma laukums – baznīcai vai pilsētai?
Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs (“Gods kalpot Rīgai”) skaidro, ka atrodas atvaļinājumā un tāpēc atteikumu personīgi nav parakstījis. Vienlaikus viņš apstiprina, ka atļauju rīkot pasākumus Doma laukumā izsniedz izpilddirektors, prasot saskaņojumu no Doma baznīcas un Latvijas Radio.
“Cik man zināms, tika piedāvātas alternatīvas vietas centrā, tomēr organizatori vēlējās tikai un vienīgi Doma laukumu. Doma baznīca noraidīja vēlmi rīkot alus gadatirgu kā neatbilstošu Doma laukuma un baznīcas statusam, tajā skaitā arī kā kultūras piemineklim,” piebilst J. Radzevičs.
Te gan varētu iebilst, ka Latvijā baznīca un krogs vienmēr bijuši līdzās. Alus nesēju brālībai savulaik bija pašiem savs altāris Jānim Kristītājam Jēkaba baznīcā, bet Cēsu mācītājs krogā pie baznīcas tirgojis alu, par ko 1688. gadā iesūdzēts tiesā, kura atzina, ka svētajam vīram tā neklātos darīt. Jācer, ka šis gadījums tagad netiks izmantots kā precedents, lai aizliegtu arī Zāļu tirgu vai Ziemassvētku tirdziņu, jo arī tajos var dabūt alu un vīnu.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ināra Egle, Ivars Bušmanis, Raivis Šveicars, Gundega Skagale
