Karognesējs Daugavpilī, Saeima palielina spiedienu, Latvija palīdzēs notiesāt Putinu? Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Karognesējs Daugavpilī
Teju nedēļu Daugavpilī pie Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas plīvo Ukrainas karogs, taču, atšķirībā no citām Latvijas pilsētām, tā pacelšana nenotika pašsaprotami.
Daugavpils mūzikas vidusskolas direktora, diriģenta Aivara Broka (attēlā pa kreisās) iniciatīva pacelt Ukrainas karogu pie skolas līdzās diviem citiem – Latvijas un Eiropas Savienības – karogiem pilsētas karoga vietā bija kā dadzis acīs vietējiem Putina atbalstītājiem, arī saskaņietis Daugavpils mērs Aivars Elksniņš publiski kritizēja karoga uzvilkšanu. Elksniņš medijiem vēlāk vēstīja, ka piedāvājis uzlikt papildu mastu Ukrainas karogam, bet A. Broks esot atteicies.
“Nevis atteicos, bet sacīju, ka viens papildu masts labajā pusē būs slikts dizaina ziņā, un, lai veidotos pieņemams skolas priekšpuses izskats, lūdzu pašvaldību uzstādīt divus papildu mastus kreisajā pusē, bet pašvaldība atteica,” “Latvijas Avīzei” vakar skaidroja Aivars Broks.
Šobrīd zināms, ka divu papildu mastu uzstādīšanu finansēs Kultūras ministrija, un mūzikas vidusskolas un Daugavpils karogi tajos varētu tikt pacelti piektdien.
Aivars Broks, leģendāro Latvijas kordiriģentu Staņislava Broka un Terēzijas Brokas dēls, pēc paveiktā saņēmis daudz atbalsta vārdu. Viņš stāsta – pienākuši jau ap četriem simtiem apsveikumu (tajā skaitā e-pastā), tie arvien turpinot pienākt.
Tomēr diriģents uzskata – nekādu varoņdarbu neesot veicis. “Tā bija tikai normāla rīcība. Es kā Latvijas pilsonis un patriots, kā uz Eiropas un Eiropas Savienības vērtībām virzīts cilvēks, sapratu, ka Ukrainai ir bēda un viņi ir jāatbalsta, kā vien varam. Kāds to dara, palīdzot ar naudu, kāds – paceļot karogu. Būtu izdarījis to nedēļu agrāk, taču lielā Ukrainas karogu pieprasījuma dēļ pie karoga tikām vēlāk.
Otra lieta – redzēju, ka pilsētā nav karogu, un nodomāju – ja reiz esam tādi, maigi izsakoties, “jocīgi”, tad uzskatīju, ka karogs jāuzvelk, lai reabilitētu Daugavpili šajā ziņā, jo Daugavpils pašvaldības mācību iestādēm no pilsētas pašvaldības tika pateikts, lai nekādu karogu nebūtu. Rakstiska rīkojuma par to nebija, taču tāda vēsts bija,” atklāj A. Broks.
Jāpiebilst, ka Daugavpils mērs Elksniņš arvien nav paudis skaidru nostāju attiecībā pret Krievijas agresiju Ukrainā, nosodot Putina īstenoto karu.
“To mūsu mēram vajadzētu skaidri pateikt, bet viņš lokās, kā māk. Man kā kādreizējam Daugavpils deputātam nav nekādu ilūziju par viņa pārstāvēto “Saskaņu” un Krievu savienību. Pēc notikušā cilvēki ne tikai Daugavpilī un visā Latvijā nu saprot, ka diez ko labi mums te Daugavpilī un vispār Latgalē ar integrāciju nav gājis, un kaut kas ir jāmaina,” aicina Aivars Broks.
Neziņa. Ukraina gaida, Rietumi briest
Latvijas Saeima pieņēmusi paziņojumu, aicinot ANO dalībvalstis nekavējoties veikt pasākumus, lai izveidotu lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas un pasargātu cilvēku dzīvības. To izmisīgi jau kopš kara sākuma aicina darīt arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Nupat, tiešsaistē uzstājoties ASV Kongresā, viņš pirms tam parādīja amerikāņu politiķiem nelielu video, kurā redzama Ukrainas pilsētu dzīve pirms kara un pašlaik, kad Krievijas armijas katru dienu apšauda tās ar raķetēm un veic aviācijas uzlidojumus, kā rezultātā iet bojā civiliedzīvotāji un tiek sagrautas ēkas. Lielu daļu no tā varētu novērst, ja krievu okupantiem vairs nebūtu iespējas uzbrukt no gaisa.
Bet ko dod šāds Saeimas lēmums? Tas palielina spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem, kas pieaug ne tikai Baltijā, kur līdzīgs balsojums bijis arī Igaunijas un Lietuvas parlamentos, bet arī citās valstīs. Tomēr skaidrs, ka vienkāršāk par šo jautājumu ir runāt lēmējvaras līmenī, jau sarežģītāk izpildvaras līmenī, bet jo īpaši NATO.
Saeima savā paziņojumā vēršas pie ANO, un ir skaidrs, ka tur šī ierosme arī apstātos, jo to ar savu balsi Drošības padomē nobloķētu Krievija. Tāpēc mūsu parlamentāriešu solis ir drīzāk simbolisks, nevis praktisks. Savukārt, ja lidojumu aizlieguma zonu pasludinātu NATO (bez ANO mandāta), tā pati arī apņemtos to nodrošināt. Te galavārds acīmredzot būs ASV.
Amerika līdz šim nav atbalstījusi šo pozīciju, vairāk paļaujoties uz to, ka, piegādājot ukraiņiem pretgaisa aizsardzības sistēmas, viņi paši tiks galā ar šo uzdevumu. NATO iesaistīšanos Putins varētu uztvert kā signālu jau lielāka konflikta sākumam, un tas nozīmētu kodolkara risku. Acīmredzot līdzīgu apsvērumu dēļ tika nobremzēta arī kara lidmašīnu piegāde Ukrainai, ko arī bija lūdzis Zelenskis.
Vienlaikus ASV sabiedrībā lidojuma aizlieguma zonas noteikšanu virs Ukrainas atbalsta 74%, kas ir ļoti daudz, un demokrātijas apstākļos to nevar ignorēt. Ja viss turpināsies kā līdz šim, arī Rietumiem var nākties pārskatīt savu piesardzīgo pieeju.
Aizdomas. Pseidoukraiņu organizācijas?
“Uzmanību! Pseidoukraiņu organizāciju aizsegā Latvijā darbojas Kremļa aģenti!” ar šādu paziņojumu pagājšnedēļ klajā nāca Ukrainas vēstniecība Latvijā, vēstot: “Šodien Latvijā ir tikai astoņas ukraiņu diasporas NVO, kuras ir pa īstam patriotiskas un pārdzīvo par Ukrainu. No tām piecas organizācijas apvienojas vienotajā organizācijā visā Latvijā – Latvijas ukraiņu konfederācijā “VIČE”.”
Tās sastāvā esot biedrība “Ukrainas Latvijas draudzība” (Jūrmala), Latvijas ukraiņu jaunatnes biedrība “Vektors Eiropā”, Ukrainas kultūras centrs “Džerelo” (Jelgava), Rīgas ukraiņu tautas teātris, Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā (Rīga). Vēstniecības ieskatā patriotiskas organizācijas esot arī Latvijas ukraiņu kongress, Ukrainas atbalsta biedrība, kultūras centrs “Latvija–Ukraina”.
Bet tajā pašā laikā Latvijā “joprojām darbojas pretukrainiskās un prokrieviskās it kā “ukraiņu” organizācijas, kuras ir Latvijas Ukraiņu biedrību apvienības sastāvā (LUBA) I. Dukules vadībā,” raksta vēstniecība.
“Prokrieviskās “LUBA” sastāvā ir Vangažu ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Jatraņ” (vad. Irina Dukule); Jēkabpils ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Javir” (vad. Volodimirs Demčenko); ukraiņu sociālās izpētes centrs “Etnikos” (vad. Natālija Lisogorova); ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Dnipro” (vad. Ivans Nalivajko); Latvijas ukraiņu sieviešu apvienība (vad. Olga Vandilovska); Liepājas ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Svitanok” (vad. Larisa Davidenko); Rēzeknes ukraiņu kultūrizglītības biedrība “Vodograj” (vad. Valentina Zakačura).”
Vēstniecība aicina nereaģēt uz šo organizāciju aicinājumiem.
Tikmēr Latvijas Ukraiņu biedrību apvienības priekšsēdētāja Irina Dukule aģentūrai LETA teikusi, ka noraida Ukrainas vēstniecības pārmetumus: “Mēs katru dienu raudam par Ukrainā notiekošo. Es ar saviem radiniekiem, kas dzīvo krievu armijas bombardētajā Mariupolē. Mēs nevienā savā pasākumā neesam pauduši atbalstu Krievijas īstenotajai politikai Ukrainā. [..]
Jā, mēs nestāvam ar plakātiem, jo mūsu biedrības statūti neparedz politisku darbību, taču vēstnieks mums to grib uzspiest. Mēs nedrīkstam pārkāpt Latvijas likumdošanu.” Viņa stāsta, ka kopš kara bēgļu ierašanās no Ukrainas apvienībā nolemts organizēt viņiem palīdzību Latvijā, nodrošinot ar apģērbu, dzīvesvietu, darbu, transportu.
Pārsteigums. Latvija palīdzēs notiesāt Putinu?
Daudzi bēgļi, kas no Ukrainas ieradušies Latvijā, ir kļuvuši par lieciniekiem drausmīgiem noziegumiem, ko pret šīs valsts iedzīvotājiem pastrādājuši no Krievijas iebrukušie okupanti.
Lai šīs liecības neietu zudumā, tās savāks Valsts drošības dienesta (VDD) izmeklētāji, lai tās nodotu izmeklētājiem Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā. Šīs tiesas izmeklētāju grupa jau sākusi izmeklēšanu par Krievijas kara noziegumiem, pamatojoties uz starptautisko kolektīvo prasību pret Krieviju, kurai pievienojušās 39 valstis.
Arī VDD 15. martā pēc trīs Krimināllikuma normām sāka kriminālprocesu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, tāpēc ļoti svarīgas esot aculiecinieku liecības.
Lai sāktu kriminālprocesu pret kara noziedzniekiem, nepietiek ar to, kas tiek pārraidīts televīzijā vai interneta portālos. Bēgļu stāsti ir jānoformē procesuāli pieļaujamā formā, liecības ir jāiegrāmato un jāuzkrāj.
“Šāda veida juridiskā palīdzība starptautiskā līmenī ir ļoti būtiska, lai mēs uzturētu starptautisko tiesību standartu. Latvija šeit varētu dot nopietnu pienesumu,” uzskata Valsts prezidents Egils Levits.
Ja Latvijā tiks savāktas šīs liecības, tad tas noteikti atvieglošot starptautiskā Hāgas tribunāla prokurora Karima Hana darbu, skaidro juristi. Viņam nebūšot jāmeklē konkrētie cilvēki, bet prokurors varēs piezvanīt VDD un lūgt iedot failu ar savāktajām liecībām.
Bet vai no tā būs kāda jēga, ja zināms, ka 2016. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins atsauca savu parakstu zem Starptautiskās krimināltiesas statūtiem?
ASV Speciālo uzdevumu vēstnieks kara noziegumu jautājumos Deivids Šefers intervijā BBC skaidrojis, ka Ukraina ir Hāgas starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā, tāpēc tiesa var veikt izmeklēšanu, vākt pierādījumus un saukt pie atbildības personas, kuras šos noziegumus pastrādājušas. Panākt šo personu apcietināšanu esot ļoti grūti, taču jāņem vērā, ka šādiem asiņainiem kara noziegumiem nav noilguma.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Māris Antonevičs, Aija Kaukule
