Kariņam iepaticies “ķemmēt ezi”, skandalozā Glorija, atteikums gāzes apgādes monopolistam. Nedēļas notikumu apskats 59
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Kariņam iepaticies “ķemmēt ezi”
Lai gan tīri tehniski no visiem vēlēšanās startējušajiem politiķiem visvairāk plusu aizvadītajās Saeimas vēlēšanās saņēmis nevis “Jaunās Vienotības” premjers Krišjānis Kariņš, bet viņa partijas biedrs – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atstatums nav tik liels, lai aizkulisēs sāktos runas par to, vai partija turas pie īstā līdera.
Abi kandidēja atšķirīgos vēlēšanu apgabalos – Kariņš Vidzemē (35 013 plusi, 2340 svītrojumi), Rinkēvičs (35 072 plusi, 1090 svītrojumi) Rīgā.
Pēcvēlēšanu rīts arī apliecināja, ka, ņemot vērā balsojuma rezultātus, neviens neapšauba Kariņa tiesības uz pirmo roku valdības veidošanā, un viņam iezīmējās šķietami drošs ceļš uz jau iesēdēto kabinetu Brīvības ielā 36, tomēr pēc pirmās nedēļas sarunām jau parādījušās aizdomas, vai pats Kariņš, vēloties “iztirgot” sev politiski ērtāku pozīciju, beigās nenonāks strupceļā un Valsts prezidentam Egilam Levitam galu galā nenāksies lūkoties pēc cita kandidāta, kas vieglāk tiktu galā ar samilzušajām pretrunām.
Kopumā situācija šoreiz šķiet daudz vienkāršāka nekā 2018. gadā, kad valdības veidošana izvērtās par saspringtu vairāku mēnešu spēli uz izturību.
Kariņam, kurš tolaik gariem zobiem uzņēmās veidot Ministru kabinetu pēc vairākiem citu kandidātu nesekmīgiem mēģinājumiem, lielas izvēles nebija – viņa valdība ārēji līdzinājās kaut kādam Frankenšteina briesmonim, kas salipināts no atšķirīgām, ideoloģisku un interešu ziņā pilnīgi pretrunīgām daļām – liberālās “Attīstībai/Par”, nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības, agresīvi ambiciozajiem jaunpienācējiem no “Jaunās konservatīvās” partijas, populistiem no “KPV LV” un mazākumā palikušās “Jaunās Vienotības”.
Tolaik nebija daudz tādu, kas šai valdībai paredzētu ilgu mūžu.
Un, lai gan pārsteidzošā kārtā valdība spēja nostrādāt visu starpvēlēšanu periodu – četrus gadus –, “Jaunās Vienotības” pārstāvji ir neskaitāmas reizes stāstījuši, cik tas bijis sarežģīti – saturēt visu kopā.
“Koalīcijā bija pietiekami daudz pretrunu, lai opozīcija īsti nemaz nebūtu vajadzīga,” intervijā “Latvijas Avīzei” savulaik atzina “Vienotības” valdes loceklis, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, tēlaini salīdzinot, ka vadīt šādu koalīciju ir kā “saķemmēt ezi”.
Taču tagad, kad ir visas iespējas izveidot daudz kompaktāku un mazāk pretrunīgu koalīciju, kurā būtu tikai trīs politiskie spēki – “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” –, pats Kariņš uzstāj, ka jāpiesaista vēl ceturtais partneris – kreisā partija “Progresīvie”.
Pamatojums – koalīcija ar 64 balsīm ir stabilāka nekā ar 54 balsīm. Patiesībā gan runa varētu būt ne tik daudz par koalīcijas, bet par paša Kariņa stabilitāti, kurš acīmredzot labāk jūtas ideoloģiski raibā kompānijā “ķemmējot ezi”, nevis valdībā, kur viņš ar savu viedokli pēkšņi var nonākt mazākumā.
Darījums. Dejas ap gāzes tarifiem
Septembris un oktobris Latvijas enerģētikas vēsturē bija pilns ar neordināriem notikumiem. Viens no tiem bija “Latvijas gāzes” (“LG”) vēršanās pie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) ar lūgumu neparastā laikā – 1. oktobrī – mainīt dabasgāzes piegādes tarifus.
Neparastums slēpjas tajā, ka AS “Latvijas gāze” ir tiesības pārskatīt savus tarifus divreiz gadā – 1. jūlijā un 1. janvārī, saņemot tam SPRK akceptu. Šoreiz “LG” nāca klajā ar iniciatīvu pārskatīt tarifus ārpus kārtas 1. oktobrī, pamatojot to ar dabasgāzes reālās tirgus cenas un ar patērētājiem noslēgto piegādes līgumu neatbilstību.
“Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām,” šajā sakarā izteicās “LG” valdes priekšsēdētājs A. Kalvītis. Taču par šo sadārdzinājumu bija zināms jau vasarā iepriekšējā tarifu paaugstināšanas reizē.
Uz neordināro “Latvijas gāzes” lūgumu SPRK reaģēja ar tikpat neordināru atbildi.
Proti, pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē SPRK atteica tarifu palielināšanu gāzes apgādes monopolistam.
Pārāk gan sapriecāties nevajadzētu – SPRK atbildē nav norāžu uz to, ka “LG” iesniegtais tarifu izmaiņu projekts būtu ekonomiski nepamatots un tieši ekonomiskie argumenti spēlē galveno lomu tarifu apstiprināšanā.
Tā vietā atrasti formāli juridiski iemesli, lai lūgumu noraidītu – SPRK norāda, ka “Latvijas gāzes” iesniegumā ietvertais lūgums par tarifu pārskatīšanu no 1. oktobra, izdodot jaunu administratīvo aktu, nav apmierināms, jo iesniegumā ietvertais lūgums esošajos apstākļos neatbilst Administratīvā procesa likumā noteiktajam.
Ņemot vērtā, ka pati “LG” jau bija griezusies SPRK ar lūgumu atlikt tarifu pārskatīšanu līdz decembra sākumam (acīmredzot jūtot, ka tarifu ārpuskārtas palielināšana neizdosies), dejas ap gāzes tarifiem gada nogalē turpināsies.
Kopumā šī situācija liecina par nerimstošo saspringumu “Latvijas gāzes” un Latvijas valsts attiecībās, kur katra puse meklē veidu, kā uzlabot savas pozīcijas uz otras puses rēķina.
Patērētājiem jārēķinās, ka gāzes cena no 1. janvāra būtiski pieaugs.
Izgāšanās. Skandalozā Glorija
Jaunais Latvijas parlaments vēl nav sācis strādāt, 14. Saeimas deputātu mandāti vēl nav apstiprināti, bet viena deputāta krēsla tīkotāja jau paspējusi sacelt pamatīgu skandālu, un, iespējams, viņai draud kriminālatbildība.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu par jaunievēlētās partijas “Stabilitātei” deputātes Glorijas Grevcovas (attēlā) iespējamo melošanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).
Policija sākusi informācijas izvērtēšanu pēc tam, kad ziņas par jaunizceptās politiķes iespējamo melošanu izskanēja publiski.
Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma panta par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai.
Visiem deputātu kandidātiem CVK jāiesniedz savi personas dati, tajā skaitā izglītība, darbavieta, īpašumi. Šos faktus katrs interesents var aplūkot CVK mājaslapā internetā. CVK gan sniegto informāciju par katru kandidātu nepārbauda.
Glorija Grevcova CVK norādījusi, ka dzīvo Ropažu novadā, viņai esot augstākā izglītība (2013. gadā esot absolvējusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju kā pedagogs), savukārt kā darbavietu norādījusi SIA “Dolo” un amatu – padomnieks.
“Taisnība ir tāda, ka viņa strādāja no 2013. gada maija līdz 2014. gada augustam. Man bija liels šoks, ka cilvēks, kurš ir strādājis par palīgstrādnieku, norāda – padomnieks,” TV3 ziņām teikusi SIA “Dolo” pārstāve, piebilstot, ka šajā mežizstrādes uzņēmumā nemaz nav šāda amata.
Portāls “jauns.lv” Grevcovas nodarbi pirms astoņiem gadiem nosaucis vienkāršāk – malkas krāvēja. SIA “Dolo” esot uzrunājis jau jūlijā Grevcovu, aicinot nomainīt šo informāciju, bet deputāta kandidāte atbildējusi, ka tas esot vienīgais oficiālais darbs, ko viņa var norādīt.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) arī informē, ka augstskolas arhīvā neesot atrodama tāda informācija, ka Grevcova būtu absolvējusi LSPA. Persona ar šādu vārdu un uzvārdu neesot atrodama LSPA Studentu informatīvajā sistēmā, kas darbojas kopš 2004. gada.
Tāpat Grevcova nav fiksēta ne absolventu, ne studējošo sarakstā.
Glorija Grevcova plašāku atpazīstamību savā fanu lokā izpelnījusies ar darbību sociālajā vietnē “Tik Tok”, kur aktīvi iestājusies pret vakcināciju un kritizējusi valdības lēmumus atteikties no sadarbības ar Krieviju. Par Donbasa okupācijas atbalstīšanu Grevcova iekļauta arī ukraiņu organizācijas “Mirotvorec” melnajā sarakstā.
Partija “Stabilitātei” 14. Saeimas vēlēšanās ieguva 11 mandātus. Grevcova startēja no Vidzemes vēlēšanu apgabala un vienīgā no turienes tika ievēlēta Saeimā. “Stabilitātei” šajā apgabalā saņēmusi 7978 balsis (3,04%), bet Glorija Grevcova papildus saņēmusi 2708 plusus un 76 svītrojumus.
Šaubas. Pēcvēlēšanu spiediena ēnā
Lai gan vēl nav izveidota koalīcija, jau tūlīt pēc vēlēšanām sākušās cīņas par ministru amatiem. Kā pirmais cīņas ringā nokļuvis zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), kurš jau līdz šim izpelnījies daļu nozares kritikas.
Izskanējuši diametrāli pretēji viedokļi no vairākām nozares organizācijām, gan aicinot viņu atbalstīt un ļaut darbu turpināt, gan kategoriski noliedzot viņa virzīšanu uz šo amatu.
Zemnieku saeima pagājušās nedēļas vidū atklātā vēstulē topošās valdības iespējamajiem koalīcijas partneriem un Valsts prezidentam aicināja nepieļaut Gerharda atkārtotu virzīšanu par zemkopības ministru.
Pamatojums – nozare aizvadītajos četros gados iestumta dziļā stagnācijā, līdzšinējai vadībai nespējot panākt nozares ilgtspējīgu attīstību un reformēt lauksaimniecības sektora vājās vietas.
Pretējās domās ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un tajā ietilpstošā Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Pienrūpnieki norāda – Gerhardam darbs jāturpina, jo viņš “apliecinājis spēju pieņemt atbildīgus lēmumus, kas vērsti uz nozares konkurētspējas stiprināšanu”.
Interesanta ir sakritība, ka tieši rītdien valdības sēdē nonācis jautājums par atbalsta piešķiršanu krīzes skartajiem pārstrādes uzņēmumiem, to skaitā piena pārstrādei.
Tieši finanšu pieejamība dažām nozarēm tagad un nākotnē tiek minēta kā īstā motivācija, lai publiski izskanētu atbalsts pašreizējam ministram.
Daļa zemnieku uzskata – lai varētu novērtēt ministra darbu, viņam bija jākandidē vēlēšanās, taču tas nenotika. Tagad ministrs jau vāc sev atbalstu, pat nezinot, vai viņa pārstāvētā partija būs atbildīga par šo nozari.
Pārsteidz arī vairāku avotu sacītais, ka lauksaimnieku organizācijas šobrīd izjūt lielu spiedienu, lai esošais ministrs darbu varētu turpināt.
Nonācis pat tiktāl, ka ministra birojs piesūta gatavu tekstu ar aicinājumu vienai vai otrai organizācijai parakstīt Gerhardu atbalstošu vēstuli. Cik tas ir ētiski, spriediet paši, bet iepriekšējo pēcvēlēšanu laikā nekas tamlīdzīgs neesot piedzīvots.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks, Sandra Dieziņa
