“Stop, stop, gavilētāji!”, KNAB lielā operācija un slepenais kandidāts. Nedēļas notikumu apskats 8
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Kalviņš kā zinātnes dopings?
Ķīmiķis Ivars Kalviņš, kurš pagājušajā nedēļā tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu, zinātnieku vidē gan tiek neviennozīmīgi vērtēts. Viņš ir ilggadējs Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors.
Institūts veic gan nozīmīgus valsts apmaksātus pētījumus, gan izpilda dažādu ārvalstu farmācijas milžu pasūtījumus un eksperimentus, kuros radītais produkts nepieder mūsu zinātniekiem, bet gan milžiem, kas apmaksājuši pētījumus.
Taču tāpēc OSI strādājošie nudien par algām nesūdzas: izdodas pat atvilināt atpakaļ uz Latviju ārzemēs strādājušos pētniekus. Pats I. Kalviņš arī neatbilst sabiedrībā kultivētajam “nabadzīgā zinātnieka” tēlam.
Viņa amatpersonas deklarācijā uzrādīti uzkrājumi vairāk nekā pusmiljona eiro vērtībā, vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā. I. Kalviņš nav slēpis, ka, pateicoties preparāta “Mildronāts” radīšanai, nopelnījis ap septiņiem miljoniem eiro.
I. Kalviņam gan sirds aizvien sāpējusi par to, ka valsts nefinansē, piemēram, eksperimentālu zāļu ražošanu, kas ļautu produktu izpēti tepat Latvijā novest līdz galam un pašiem arī pelnīt ilgtermiņā. Par to, kādai būtu jābūt zinātnes politikai, I. Kalviņš publiski aktīvi runā vismaz desmit gadus.
Taču pēdējos gados I. Kalviņš paudis viedokli arī par citām tēmām. Piemēram, iebildis zinātniekiem, kas netic homeopātijai un t. s. strukturētajam ūdenim. Tādējādi I. Kalviņš izskatījies pēc ezoteriķa, kas varbūt izraisa interesi plašai publikai, bet ne pārāk patīk daudziem citiem zinātniekiem, jo sevišķi jaunākās paaudzes.
Jau pieminētais I. Kalviņa radītais “Mildronāts” ir tik uzmundrinošs, ka iekļauts pat dopingu listē. Arī mana teju simtgadīgā ome pēc “Mildronāta” baudīšanas kļuva tik aktīva, ka kopēja atteicās to turpmāk viņai dot!
Kaut I. Kalviņš jau sasniedzis 74 gadu vecumu, cerams tomēr, ka viņš pats varētu būt kā dopings LZA. Tā ir ļoti cienījama organizācija, kurā apvienojušies valsts gaišākie prāti, proti, akadēmiķi. Tajā pašā laikā LZA ir kā karalis bez reālas varas: to it kā ciena, bet galvā neņem. Tāpēc akadēmijai vajadzīgs jauns uzrāviens, lai tā spētu piedalīties zinātnes politikas veidošanā.
Neskaidrība. Vēl cīņa nav galā…
Forši, protams, ka pēc nedēļu ilgas transporta nodokļu likumprojekta publiskas plucināšanas premjers Kariņš šā sacerējuma tālāku virzību apturēja.
Nu nebūs ne tev, ne man jau janvārī par izsapņoto un no Vācijas gādīgi šurp atvesto 2010. gada dīzeļaudi (vai bembi, vai mersi) papildus 700 eiro jāmaksā! Urrā!
Stop, stop, gavilētāji! Cīņa pret Latvijas galīgu un pastāvīgu Latvijas pārvēršanu par Eiropas autokapsētu un sirmu limuzīnu zemi nav galā. Premjers pieprasa jauna, ne tikai sodoša, bet arī pareizu rīcību stimulējoša likuma izstrādi. Tam vajadzētu stāties spēkā nākamā gada vidū.
Un te nu sākas jaunas šaubas. Un veca skepse. Ja jauno projektu taisīs tie paši autori – nez vai kas jēdzīgs izdosies. Nu nav viņiem nekā konkrēta un laba padomā. Nav arī premjeram. Nav arī noraidītās versijas kritizētājiem.
Tālis Linkaits atgādina, ka no šīs naudas bija plānots finansēt jaunu vilcienu iepirkumu. “Ar 95% varbūtību var teikt, ka jaunu reģionālo vilcienu nebūs vismaz līdz 2027. gadam,” viņš tvīto.
Ko darīt, ja naudiņas stimulējošiem pasākumiem trūkst, ja nav cita ceļa tās iegūšanai kā vien kādu nodokļu celšana?
Autoparka straujas atjaunošanas nekļūdīgu recepti šobrīd piedāvāt nevar neviens. Bet vienu gan šis prāta vētras pirmais riņķis parādīja skaidri. Nu nedrīkst vai katras trešās ģimenes nākotni pavisam tieši ietekmējoši priekšraksti tapt kaut kur kabinetu klusumā, dažu ierēdņu šaurā vienprātībā!
Un tad izmesti dienas gaismā gandrīz vai ultimatīvā formā, kā tas bija šoreiz. Katra nākamā likuma projekta sastāvdaļas iecere jānodod sabiedriskai apspriešanai nekavējoties, savlaicīgi, tālākas diskusijas (tāda noteikti būs) rezultāti rūpīgi jāanalizē, labākie saņemtie priekšlikumi jāietver turpmākajā darba kārtībā, jāpilnveido, jārealizē.
Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam savus aizvien jaunākos, ekonomiskākos, ekoloģiskākos automobiļus pēc iespējas drīzāk atrast.
Šaubas. KNAB lielā operācija
Ņemot vērā Ģenerālprokuratūras iesniegumu, kurš tapis pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājuma, Saeima nobalsojusi, ka Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”) ir izdodams kriminālvajāšanai.
Desmit mēnešus KNAB bija cītīgi klausījies Adamoviča sarunas, novērojis viņu un izsekojis, lai pārliecinātos, ka Saeimas deputāts ir iepildījis degvielu sievas automašīnā un katru dienu nav uzturējies par valsts naudu īrētajā dzīvoklī, par ko katru mēnesi saņēmis kompensācijā 450 eiro.
Adamovičs šogad maija beigās, izsaukts uz KNAB, uzzināja, ka pret viņu kriminālprocess sākts jau pagājušā gada augustā. Tad arī tikusi atskaņota daļa no ierakstītajām sarunām.
Deputāts ir atmaksājis valsts budžetā 83 eiro par benzīnu, ko ielējis sievas mašīnā, jo savējai esot radušās tehniskas ķibeles, kā arī atmaksājis to personīgo benzīna čeku, ko kļūdaini iesniedzis kopā ar tiem, kurus apmaksā no valsts naudas maka.
Savukārt apsūdzība dzīvokļa jautājumā, viņaprāt, esot baltiem diegiem šūta, jo nekur taču nav noteikts, kas tad īsti ir pastāvīga uzturēšanās dzīvoklī. Adamovičs esot kādu laiku dzīvojis nevis norādītajā vietā, bet pie jaunākā dēla, kurš sāka studijas Rīgā un kuram bija radušās problēmas.
Tad ko lai saka par tiem deputātiem, kas, piemēram, jūlijā un augustā retu reizi no reģioniem ieradās Saeimā uz ārkārtas sēdēm, bet līgums ar dzīvokļa izīrētājiem joprojām bija spēkā, jo to slēdz uz gadu? Vai arī tos KNAB gatavs noklausīties mēnešiem?
Tomēr interesanti, ka pret Adamoviču sāktais kriminālprocess iekritis tieši laikā, kad KNAB sāka lietu pret Preiļu novada domes augstākajām amatpersonām par parakstu viltošanu, nododot ekspluatācijā renovētu ēku.
Līdz pat šim brīdim lieta nav virzījusies tālāk, un novada domes darbs joprojām ir apgrūtināts. Adamovičs kā bijušais Preiļu novada domes priekšsēdētājs bija iniciators Saeimas Latgales apakškomisijas sēdes sasaukšanai, kur uzaicināto viesu vidū bija arī KNAB vadība, kurai lūgts lietu virzīt iespējami ātrāk.
Skaidrs, ka KNAB amatpersonas nebija diez ko priecīgas par šādu izvaicāšanu, vēl jo vairāk, ja to dara persona, pret kuru, tiesa, pašam vēl nezinot, sākts kriminālprocess. Iespējamā blēdīšanās ar kompensācijām tomēr šķiet ne pārāk pārliecinošs iemesls, lai mēnešiem ilgi noklausītos sarunas un cītīgi izsekotu kādu personu.
Iespējams, ka tās noklausītas saistībā ar Preiļu novada domi, bet liktenīgi sagadījies: ja nevar atrast pierādījumus vienā lietā, tie iekrīt rokās citā lietā. Bet tas jau nav pateikts, tāpēc rodas sajūta, ka KNAB šauj ar lielgabalu pa zvirbuļiem.
Pārsteigums. Slepenais kandidāts
Ņemot vērā Ģenerālprokuratūras iesniegumu, kurš tapis pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājuma, Saeima nobalsojusi, ka Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”) ir izdodams kriminālvajāšanai.
Desmit mēnešus KNAB bija cītīgi klausījies Adamoviča sarunas, novērojis viņu un izsekojis, lai pārliecinātos, ka Saeimas deputāts ir iepildījis degvielu sievas automašīnā un katru dienu nav uzturējies par valsts naudu īrētajā dzīvoklī, par ko katru mēnesi saņēmis kompensācijā 450 eiro.
Adamovičs šogad maija beigās, izsaukts uz KNAB, uzzināja, ka pret viņu kriminālprocess sākts jau pagājušā gada augustā. Tad arī tikusi atskaņota daļa no ierakstītajām sarunām.
Deputāts ir atmaksājis valsts budžetā 83 eiro par benzīnu, ko ielējis sievas mašīnā, jo savējai esot radušās tehniskas ķibeles, kā arī atmaksājis to personīgo benzīna čeku, ko kļūdaini iesniedzis kopā ar tiem, kurus apmaksā no valsts naudas maka.
Savukārt apsūdzība dzīvokļa jautājumā, viņaprāt, esot baltiem diegiem šūta, jo nekur taču nav noteikts, kas tad īsti ir pastāvīga uzturēšanās dzīvoklī. Adamovičs esot kādu laiku dzīvojis nevis norādītajā vietā, bet pie jaunākā dēla, kurš sāka studijas Rīgā un kuram bija radušās problēmas.
Tad ko lai saka par tiem deputātiem, kas, piemēram, jūlijā un augustā retu reizi no reģioniem ieradās Saeimā uz ārkārtas sēdēm, bet līgums ar dzīvokļa izīrētājiem joprojām bija spēkā, jo to slēdz uz gadu? Vai arī tos KNAB gatavs noklausīties mēnešiem?
Tomēr interesanti, ka pret Adamoviču sāktais kriminālprocess iekritis tieši laikā, kad KNAB sāka lietu pret Preiļu novada domes augstākajām amatpersonām par parakstu viltošanu, nododot ekspluatācijā renovētu ēku.
Līdz pat šim brīdim lieta nav virzījusies tālāk, un novada domes darbs joprojām ir apgrūtināts. Adamovičs kā bijušais Preiļu novada domes priekšsēdētājs bija iniciators Saeimas Latgales apakškomisijas sēdes sasaukšanai, kur uzaicināto viesu vidū bija arī KNAB vadība, kurai lūgts lietu virzīt iespējami ātrāk.
Skaidrs, ka KNAB amatpersonas nebija diez ko priecīgas par šādu izvaicāšanu, vēl jo vairāk, ja to dara persona, pret kuru, tiesa, pašam vēl nezinot, sākts kriminālprocess. Iespējamā blēdīšanās ar kompensācijām tomēr šķiet ne pārāk pārliecinošs iemesls, lai mēnešiem ilgi noklausītos sarunas un cītīgi izsekotu kādu personu.
Iespējams, ka tās noklausītas saistībā ar Preiļu novada domi, bet liktenīgi sagadījies: ja nevar atrast pierādījumus vienā lietā, tie iekrīt rokās citā lietā. Bet tas jau nav pateikts, tāpēc rodas sajūta, ka KNAB šauj ar lielgabalu pa zvirbuļiem.
Sagatavojuši: Ilze Kuzmina, Atis Jansons, Artis Drēziņš, Māra Libeka
