Savicka “augšāmcelšanās”, uzmanība atkal gripai, kaislības ap “Doždj”. Nedēļas notikumu apskats 9
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Kad sasniegta “kritiskā masa”
Daudz apspriesto lēmumu par apraides atļaujas anulēšanu telekanālam “Doždj” Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi vienbalsīgi, tomēr uzmanības centrā saprotami nonācis viens no lēmējiem – padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Aizvadītajā nedēļā viņš dažādos formātos to skaidroja, tomēr atšķirībā no apkārt virmojošajām kaislībām pieturējies pie samērā sausas ierēdņa pieejas.
Interesanti, ka Āboliņš “Doždj” sakarā biežāk pieminējis nevis pēdējo skandalozo raidījumu, kurā televīzijas žurnālists aicināja ziņot par Krievijas armijas karavīru problēmām, lai varētu “palīdzēt ar aprīkojumu un elementārām ērtībām frontē”, bet gan vecākus grēkus.
Pirmkārt, to, ka kanāls ignorējis prasību nodrošināt likumā prasīto latviešu valodas celiņu. “Doždj” esot dažādi mēģinājis no šī pienākuma izvairīties un paildzināt, pat apstrīdot to tiesā. Bet kopumā viss atbilstoši likumam – trīs brīdinājumi un licence nost.
“Kritiskā masa un viss šis te pārkāpumu kopums bija sasniedzis tādu līmeni, ka lēmums vairs nevarēja būt citāds,” intervijā Latvijas Radio atzīst Āboliņš.
Tas tomēr nav pārliecinājis daudzos “Doždj” atbalstītājus (pārsvarā ārpus Latvijas), kuri mēģina notikušo pasniegt kā kaut kādu izrēķināšanās aktu, kuru NEPLP priekšsēdētājs it kā veicis kaut kādu personisku jūtu vadīts.
Turklāt, ja daļa apgalvo, ka vadmotīvs bijusi Latvijā valdošā “rusofobija” (šajā ziņā Krievijas opozicionāri nav bijuši izdomas ziņā bagātāki par saviem tautiešiem – Kremļa propagandistiem), tad vēlāk parādījās jauna leģenda, kuras attīstībai noderēja kādi iepriekš maz pamanīti Āboliņa ieraksti tviterī no laika, kad viņš bija nevis amatpersona, bet žurnālists.
Ieraksti tiešām ir dīvaini – Āboliņš 2014. gadā atzinīgi izteicies par Putina runu un paudis šaubas, vai Ukrainu vajadzētu uzņemt Eiropas Savienībā.
Tagad NEPLP vadītājs no šiem astoņus gadus veciem ierakstiem norobežojas, tomēr šajā brīdī tas jau nav svarīgi – daži no “Doždj” aizstāvjiem absurdi sākuši sludināt, ka Latvija darbojas Putina interesēs. Protams, NEPLP lēmumu ir iespējams apstrīdēt tiesā, taču pagaidām nav zināms, vai “Doždj” to darīs.
Mācība. Kovids atkāpjas, uzmanība atkal gripai
Gripa nav nekāda patīkama vīrusu infekcija, arī no tās cilvēki mirst, tomēr to nevar salīdzināt ar Covid-19, kad slimnīcas bija pārpildītas ar pacientiem, kuri pieslēgti pie mākslīgajiem plaušu ventilācijas aparātiem.
Tāpēc zināmā mērā mēs varam priecāties, ka, sākoties ziemai, kovida uzbrukumi vairs nav jūtami, saslimstība ir sarukusi un šo briesmīgo vīrusu ir nomainījis mums daudz pazīstamākie gripas izraisītāji.
Mēs zinām, ko no tiem var sagaidīt, tie nav tik traumējoši kā Covid-19 dažādie paveidi, kuru dēļ var pazaudēt garšu, ožu, dabūt garo kovidu ar ilgstošām sekām un vēl citus sarežģījumus, no kuriem daudzi ir spiesti ilgstoši ārstēties, lai varētu atgriezties pilnvērtīgā darba dzīvē.
No gripas var pasargāties, potējoties un izmantojot tos paradumus, kas iegājušies cīņā pret Covid-19. Vēl joprojām efektīva ir mutes un deguna nosegšana ar respiratoru vai ķirurģisko masku, atrodoties sabiedriskajās vietās.
Īpaši tas ieteicams tiem, kas dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jo, kā ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs, tur sākusies gripas epidēmija. Valdība ir noteikusi, ka par epidēmiju sauc tādu stāvokli, kad uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ar gripas vīrusu inficējušies ne mazāk par 100 cilvēkiem.
Pašlaik cirkulē četri gripas paveidi, ar kuriem labi tiek galā vakcīna.
Slimnīcās ir nokļuvuši tikai 20 cilvēki, kas, pēc speciālistu sacītā, esot maz. Jāņem gan vērā, ka gripa tikai tagad sāk izplatīties, ar laiku slimnīcu gultas var piepildīties ar cilvēkiem, kuri nav sapotējušies pret gripu, kaut gan bijušas pamatīgas veselības problēmas. Lai tas nenotiktu, vēl ir laiks doties pie ģimenes ārsta, lai saņemtu poti pret šo sezonālo vīrusu infekciju.
Noslēpums. Savicka “augšāmcelšanās”
Slavenais amerikāņu rakstnieka Marka Tvena citāts “Ziņas par manu nāvi ir ļoti pārspīlētas” aizvadītajā nedēļā tika pārbaudīts dzīvē Latvijā, kad ceturtdienas rītā vairākos interneta portālos parādījās informācija, ka miris Juris Savickis.
Viņš ir Latvijā ļoti labi zināma persona – uzņēmuma “Itera Latvija” vadītājs, “Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks, ilgus gadus bijis Latvijas Tenisa savienības prezidents, kā arī hokeja kluba Rīgas “Dinamo” padomes priekšsēdētājs.
Tomēr mediji, kas nebija paļāvušies uz “Itera” vārdā atsūtīto e-pastu, bet nolēmuši paši zvanīt uzņēmumam, ātri vien secināja, ka kaut kas nav kārtībā.
Vēl lielāks pārsteigums bija tiem žurnālistiem, kas zvanīja pašam Savickim un izdzirdēja balsi no “viņsaules”.
Savickis apliecināja, ka esot sveiks un vesels un atrodas ceļā uz darbu.
Viltus ziņu tobrīd bija pasteigušies publicēt daudzi portāli, iesakaitot tādus vadošos interneta medijus kā “Delfi”, “TVNET” un pat sabiedrisko mediju “LSM.lv”, kas savā darbā izmanto devīzi “Uzticamas ziņas”.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jau pieprasījusi par to sniegt paskaidrojumu. Visi portāli nepatieso informāciju vēlāk atsauca, tikmēr soctīklos tika spriests, kā tas varēja notikt un kāpēc mediji nepamanīja, piemēram, to, ka paziņojums nosūtīts no neeksistējoša un netipiska e-pasta “[email protected]”.
Acīmredzot šoreiz iegāza vēlme būt pirmajiem un iegūt vairāk “klikšķu”, kas interneta laikmetā kļuvis teju vai par noteicošo rādītāju.
Tomēr noslēpums paliek tas, kuram tad bijusi interese izspēlēt šādu dīvainu “joku” – izplatītais paziņojums ir ļoti detalizēts, norādīts pat konkrēts izvadīšanas laiks un vieta.
Zinot Savicka pagātni (padomju laikā bijis augstu stāvošs VDK virsnieks) un saistību ar Krievijas gāzes biznesu, kas šobrīd faktiski kļuvis par kara ieroci Putina režīma rokās, var izteikt dažādus pieņēmumus. Pats Savickis vēl nav atklājis, vai plāno vērsies policijā par notikušo.
Darījums. Jauni laiki Rīgas domē?
Nerīkošanās, lai uzdāvinātu rīdziniekiem Vecgada svinības Rīgas centrā, kā arī citu darbu kavēšana – tāds ir formālais iemesls, kāpēc pagājušajā nedēļā no amata atbrīvota Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka, kas domē ievēlēta no partijas “Latvijas attīstībai”.
Pret I. Ratinīku vērsās “savējie” – Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un viņas pašas vietniece komitejā “Progresīvo” pārstāve Agnese Logina.
Savējie tādā ziņā, ka visi ievēlēti no viena saraksta, kurā savulaik apvienojās “Attīstībai/Par” un “Progresīvie”, bet skaidrs, ka pretrunas starp šīm trim acīmredzot diezgan dažādajām partijām ir samilzušas un “Latvijas attīstībai” tiek spiesta ārā no domes koalīcijas.
Politiskās spēles un intrigas – tā to vērtēja tie, kas šajā konfliktā tieši nav iesaistīti. Domes opozīcija – saskaņieši – skaļi teica, ka viņiem kauns par tagadējo koalīciju.
Savukārt koalīcijā esošās Nacionālās apvienības pārstāve Ieva Siliņa nepiedalījās balsojumā, atzīstot, ka tas būtu pret viņas ētiskajiem principiem. Tikmēr “Jaunās Vienotības” frakcijā esošā bezpartijiskā Rita Našeniece balsoja par I. Ratinīkas atlaišanu, bet tikai tāpēc, lai saglabātu koalīciju.
I. Siliņa toties uzskata: tieši I. Ratinīkas atlaišana šādā veidā apdraud koalīciju, jo tās līgums neparedz balsošanu pret “savējiem”.
Formāli I. Ratinīka joprojām ir savējā: “Latvijas attīstībai” ir koalīcijas sastāvā. I. Ratinīkas atlaišanai pat nebija kvoruma, kamēr nepārdomāja Jakovs Pliners (Latvijas Krievu savienība), kurš balsojumā piedalījās atturoties.
Tikmēr Mārtiņš Staķis, kurš priekšvēlēšanu laikā tika reklamēts kā labs un godīgs cilvēks, politiskās spēles neatzīst un vaino I. Ratinīku dažādu lēmumu kavēšanā un pat krauj uz viņas vienas pleciem tehniskās nepilnības vietnē “Pusdienlaiks”, kas tika strauji radīta, lai skolēnu vecāki varētu piemaksāt par pusdienām.
Visa šī izrāde tika savdabīgi izspēlēta arī sociālajos tīklos: I. Ratinīka dienu iepriekš tajos jau paziņoja par “Adventes apsveikumu” no Rīgas mēra. “Pilnmēness un varaskāre!” – tāds bija viņas vērtējums.
Sēde vēl nebija beigusies, kad I. Ratinīka “Facebook” ziņoja, ka dodas izvākties no sava darba kabineta, bet J. Pliners soctīklos taisnojās par piedalīšanos balsojumā un komitejas priekšsēdētājas gāšanā.
I. Ratinīkas vietā jau ievēlēta “Par” biedre – Latvijas Universitātes profesore, teoloģijas un arī pedagoģijas zinātņu doktore Laima Geikina.
Būs interesanti vērot, kas turpmāk notiks ar Rīgas domes koalīciju un Rīgas brīvostas valdes locekļa krēslu, kurā ar domes svētību sēž vēl viens “Latvijas attīstībai” biedrs – Viesturs Zeps.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ilze Kuzmina
