Joks. Politiskās karmas tīrīšana 7
Uz aizejošā “Vienotības” vadītāja Andra Piebalga galda krājas partijas biedru iesniegumi par vēlmi pamest partiju. Pat veselas reģionālās nodaļas brīdina par izstāšanos. Šķirties no “Vienotības” nu kļuvis par labo toni. Sāk jau likties, ka tas ir gandrīz vai katra latvieša svēts pienākums vismaz reizi mūžā izstāties no “Vienotības”.
Šāda rīcība publikā tiek uzņemta ar atzinību, pat ar sajūsmu. Tāpēc savu attiecību saraušanu ar “Vienotību” ļaudis īpaši afišē, lai tikai šis fakts nepaliktu nepamanīts. Šķiet, ka pat tie, kas nekad partijā nav bijuši, tagad labprāt izstātos no tās. “Vienotības” pamešana iemantojusi simbolisku nozīmi. Pats izstāšanās process ir kā politisks svētceļojums, ko pavada grēku nožēlošana, kas vainagojas ar visu grēku atlaišanu. Vienu vārdu sakot, vari rēķināties, ka, izstājoties no “Vienotības”, esi attīrījis savu politisko karmu. Sabiedrība uz to lūkojas ar lielām cerībām un ilgām. Tā gaidīt gaida brīdi, kad pats pēdīgais kareivis pametīs šo politisko veidojumu. It kā tad beidzot “pienāks latviešiem tie labie laiki”.
