Darījums. ASV un ES: sankcijas un intereses 7
ASV Kongresa abās palātās ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemts likums par stingrāku sankciju noteikšanu Irānai, Ziemeļkorejai un Krievijai, turklāt liedzot prezidentam Donaldam Trampam vienpusēji vājināt sankcijas bez Kongresa piekrišanas. ASV prezidents negribīgi parakstīja likumu par sankcijām, paužot neapmierinātību, ka Kongress ierobežojis prezidenta prerogatīvu ārpolitisko lēmumu īstenošanā.
ASV likums par stingrākām sankcijām pret Krieviju tika vērtēts arī Eiropas Komisijas (EK) mītnē Briselē, EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram brīdinot, ka gadījumā, ja ASV jaunās sankcijas radīs šķēršļus ES firmu darījumos ar Krieviju enerģētikas jomā, ES esot gatava spert atbilstošus atbildes soļus dažu dienu laikā. Iepazinies ar ASV sankciju likuma galīgo variantu, Junkers pauda gandarījumu, ka “ievērojama daļa no paredzētajām sankcijām pret Krieviju ir tikusi atmesta pēc ES izteiktajām bažām”. Turklāt ASV Kongress esot apņēmies ieviest sankcijas tikai pēc konsultēšanās ar ASV sabiedrotajiem, tāpēc Eiropas intereses tikšot ņemtas vērā jebkuru sankciju īstenošanā.
ASV sankcijas pret Krieviju skar enerģētikas jomu un gāzes cauruļvadu sistēmu, kam ir ļoti svarīga loma Krievijas eksportā. ES jau kuro gadu runā par enerģētikas savienības un energotīklu starpvalstu savienojumu veidošanu, uzsverot nepieciešamību mazināt atkarību no viena piegādātāja – Krievijas “Gazprom”. Polija, ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir kritizējušas EK par skaidras nostājas neizteikšanu pret gāzesvada “Nord Stream 2” būvi, to vērtējot kā politisku, nevis ekonomisku projektu. Īstenojot šo projektu, vilks (“Gazprom”) pat pēc ASV sankcijām būtu vēl labāk barots, bet kazas (vairākums Austrumeiropas valstu) paliks enerģētiskā atkarībā.
Šveicē reģistrētās Krievijas firmas, kas bīda “Nord Stream 2” projektu, pārstāvis paziņojis, ka projekts tiks turpināts. Projekta īstenošanā Britānijas un Nīderlandes firma “Shell”, Austrijas “OMV”, Francijas “Engie” un Vācijas kompānijas “Uniper” un “Wintershal” katra ir apņēmusies ieguldīt 950 miljonus eiro, bet vēl piecus miljardus –”Gazprom”, kuras pārstāvis paziņojis, ka ASV prezidents Tramps varētu nemaz neieviest papildu sankcijas, lai gan parakstījis šādu likumu.
