Bondars pamet laukumu, VID ieiet internetā, grimst “Vienotības” kuģis. “LA” nedēļas apskats 7
Cilvēks. Kad laiks pamest laukumu
Pametot Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdes priekšsēdētāja krēslu, Mārtiņš Bondars pārsteidza daudzus, tostarp apvienības biedrus. Taču, ieskatoties viņa biogrāfijā, šis solis šķiet gandrīz likumsakarīgs.
Basketbolista Bondara nopelnus profesionālajā sportā atceras vairs tikai rūdītākie groza bumbas fani. Politiķa Bondara runas klausītājos vairāk izsaukušas smīnu nekā apbrīnu, tāpat kā viņa nemitīgās ambīcijas kandidēt uz dažādiem augstiem amatiem. Savulaik viņš minēts kā viens no Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka amata pretendentiem, bijis LRA premjera amata kandidāts, vēlāk neveiksmīgi kandidējis uz Valsts prezidenta un Rīgas domes priekšsēdētāja amatu. Apšaubīts tiek pat pārvaldības eksperta Bondara Hārvarda universitātes diploms.
Tomēr Bondaram jau kopš basketbolista laikiem piemīt vismaz viena apskaužama spēja – viņš prot sajust īsto brīdi, kad laiks pamest bezperspektīvas spēles laukumu. Deviņdesmito gadu vidū, studēdams Leiklendas koledžā Viskonsinā ASV, Bondars, atšķirībā no citiem Amerikā studējušajiem basketbolistiem, nemēģināja velti lauzties NBA durvīs, bet koncentrējās uz akadēmiskajām studijām, iegūstot bakalaura grādu starptautiskajā uzņēmējdarbībā. Amerikā iegūtā izglītība viņam palīdzēja ne vien spert pirmos soļus biznesā, bet arī kļūt vispirms par premjera Viļa Krištopana biroja vadītāju un vēlāk vadīt arī Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kanceleju. Taču arī šo prestižo amatu viņš pameta aptuveni gadu pirms prezidentes pilnvaru beigām. Darbošanās kancelejā bija ļāvusi Bondaram paplašināt sakaru loku, kas, iespējams, bija izšķirošs arguments, kādēļ 2006. gadā Latvijas Krājbankas akcionāri uzticēja viņam bankas valdes priekšsēdētāja amatu. Šo amatu Bondars pameta 2009. gada vasarā, divus gadus pirms Krājbankas maksātnespējas.
Komentējot savu aiziešanu no LRA, Bondars runā par apvienības Saeimas frakcijas pēdējā laika balsojumiem, kas “ir pretrunā ar tām vērtībām, par ko vienmēr esmu iestājies”. Vai arī šoreiz Bondara intuīcija nepievils un vai ir pamats trauksmei par LRA nākotni?
