Jaunzemes nolaidība, streika draudi, uzbrukums bērnam Jelgavā. Nedēļas notikumu apskats 17
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Jaunzemes nolaidība
Finanšu ministrs Jānis Reirs, ierosinot disciplinārlietu, atstādinājis no amata pienākumu pildīšanas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kas šajā amatā ir kopš 2019. gada. Ar viņu reizē atstādināts arī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
Ministrs tā rīkojies pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis un apcietinājis VID Nodokļu un muitas policijas amatpersonas aizdomās par mēģinājumu izspiest 100 000 eiro kukuli no kokrūpniecības uzņēmuma “Stiga RM” īpašnieka Andra Ramoliņa. Neoficiāli avoti vēsta, ka starp aizturētajiem un apcietinātajiem esot VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodaļas vadītājs Intars Štālbergs un Finanšu policijas darbiniece, bijusī Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece Inita Lūre. Katra aizturētā un apcietinātā vainas pierādījumus, protams, vērtēs tiesa. Bet finanšu ministra rīkojums liecina, ka notikušajā viņš redz arī VID vadītājas atbildību, kura nav laikus pieķērusi darbiniekus kukuļa izspiešanas mēģinājumā.
Ieva Jaunzeme publiski paudusi, ka varot īstenot dažādus pasākumus, kuri ļauj ātrāk pieķert un atlaist negodprātīgus darbiniekus. Bet nevarot ietekmēt to, kurā brīdī kādam var iešauties prātā kāda noziedzīga ideja. Par atstādināšanu viņa uzzinājusi nevis no finanšu ministra, bet no plašsaziņas līdzekļiem, kas rada iespaidu, ka abu amatpersonu starpā bijušas saspīlētas attiecības. Pirms diviem gadiem finanšu ministrs asi kritizēja VID vadītāju par mēģinājumiem noklusēt sabiedrībai dienesta darbinieku pārkāpumus. Tolaik par ministra uzlikto disciplinārsodu Ieva Jaunzeme vērsās tiesā, kas to atcēla.
Vai cēlonis nesaskaņām abu amatpersonu starpā ir politisko partiju domstarpības (Jānis Reirs pārstāv “Jauno Vienotību”, bet Ievu Jaunzemi parasti visvairāk atbalstījusi “Attīstībai/Par”), par to gan jāšaubās. Tāpat jāšaubās, vai cilvēks, kurš aizvadītajos gados ieņēmis dažādus augstus amatus valsts pārvaldē, būtu apzināti piesedzis dienesta darbinieku pārkāpumus. Bet dienesta pārbaudē, izvērtējot VID ģenerāldirektores rīcību, nepārprotami secināts, ka tieši Jaunzeme strādājusi nolaidīgi un nav laikus atklājusi kukuļa izspiešanu.
Visticamāk, melns kaķis starp abiem pārskrējis jau tai laikā, kad Jaunzeme strādāja Labklājības ministrijā par valsts sekretāri un kad labklājības ministra krēslā apsēdās Reirs.
Pēc bijušo darba biedru teiktā, ministrijā Jaunzemei bijusi liela teikšana, viņa pratusi aizbāzt muti ikvienam, kurš runājis viņai pretī. Kad Labklājības ministriju sāka vadīt Reirs, viņš panāca, ka Jaunzemi pārceļ darbā uz Ekonomikas ministriju.
Par Ievas Jaunzemes atstādināšanu uz izmeklēšanas laiku šonedēļ lems valdība. Izmeklēšanas laikā viņai tiks saglabāta mēnešalga un sociālās garantijas.
Satraukums. Tikai dūrē ir spēks?
Nofilmētais uzbrukums, kurā 15 gadus veca meitene Jelgavā nežēlīgi piekāva 12 gadus vecu meiteni, pāršalca Latvijas medijus, sociālos tīklus un cilvēku prātus. Bija arī šādās reizēs tradicionālie izteikumi: “Kad mēs augām, tad gan tādas lietas nenotika.” Diemžēl vēsture un pašu piedzīvotais liek teikt: vardarbība bijusi visos laikos un visās sabiedrībās, arī bērnu un dāmu starpā. Vardarbība daļā no mums mēdz izveidoties noteiktos nelabvēlīgos apstākļos kā viena no rakstura izpausmēm, daļa zinātnieku saka – arī pat iedzimt.
No savas padomju bērnības atceros vairākus tādus gadījumus, kuros asinis šķīda un zilumi pampa. Atminos, kā viens skolasbiedrs, audzis savā vaļā, ar apziņu, ka tikai dūrē ir spēks, bez iemesla, tāpat izklaidējoties, piekāva kolhoza priekšsēdētāja dēlu, puse skola skatījās, bet tā tas arī palika skolas gaitenī. Padomju laikos nebija iespējams neko nofilmēt un ielikt sociālajos tīklos, par to arī nedrīkstēja stāstīt mediji. Tagad ir citi laiki.
Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere sarunā ar portālu “Delfi” notikušo sauc par prātam neaptveramu. Uzbrucēju – 8. klases audzēkni – direktore raksturojusi kā problemātisku bērnu: “Meitenes raksturojums nav tas labākais. Viņa dzīvo ar mammu, un mamma netiek galā. Meita grib būt vadone, grib sevi pierādīt un piesaista kompāniju, kura nedara tās labākās lietas.” Skola jau kopš pagājušā gada mēģinājusi meitenei palīdzēt ar psihologiem, sociālo dienestu. “Bet viņa negrib ņemt pretī,” teikusi direktore. Pagājušajā mācību gadā meitene daudz kavējusi mācības, bijušas dienas, kad arī mamma nav varējusi pateikt, kur ir viņas meita.
Kas notiks ar Jelgavas meitenēm? Viena ir upuris, ar viņu strādā mediķi un citi speciālisti, lai bērns atgūtos un paliktu pēc iespējas mazākas gan fiziskās, gan psiholoģiskās sekas. Otra, varmāka, arī neizbēgs no saskarsmes ar speciālistiem, pirmkārt, policistiem. Tiesu medicīnas eksperts Valsts policijai izsniedzis slēdzienu, ka galvas un žokļa traumas, ko 12 gadus vecā jelgavniece guva, saņemot par viņu vecākas meitenes spērienus pa galvu un seju, atzītas par maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Tas nozīmē, ka uzsākto administratīvo procesu neesot pamata pārkvalificēt par kriminālprocesu.
Lietu izskatīs pašvaldības administratīvā komisija, kura var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Ar abām meitenēm, viņu ģimenēm strādā pašvaldības sociālais dienests. Nepilngadīgo lietu inspektori veic pārrunas arī ar tiem jauniešiem, kas uzbrukumu vēroja no malas, nemeklēja palīdzību, bet filmēja.
Pārsteigums. Pēdējā brīža piedāvājums
Visu pagājušo darba nedēļu vai katru dienu notika premjera Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) kaulēšanās par to, vai valdība pildīs prasības, ko attiecībā uz skolotāju darba samaksu un slodzi izvirzījusi arodbiedrība, draudot ar beztermiņa streiku, kam vajadzēja sākties jau šajā pirmdienā un kurā dalību bija pieteikusi trešdaļa no visiem pedagogiem. Gluži kā Holivudas spriedzes filmu labākajās tradīcijās viss atrisinājās laimīgi un pašā pēdējā brīdī: piektdienas vakarā, kad valdība piekrita pildīt prasības, LIZDA atcēla streiku.
Pedagogu pārstāvji panākuši, ka jau no 1. janvāra tiks palielināts finansējums, kas seko katram skolēnam, tādējādi skolām būs vairāk naudas pedagogu algošanai. Nepalielinot skolotāju reālo darba slodzi, no nākamā mācību gada tiks uzskatīts, ka pilnu slodzi strādājošie skolotāji strādā 36 stundas nedēļā līdzšinējo 30 vietā, attiecīgi pieaugs atalgojums. Algas pielikums paredzēts arī bērnudārzu audzinātājiem, interešu un profesionālās izglītības skolotājiem.
Protams, labi, ka streiks atcelts, skolēni varēs mācīties, bet mazuļi apmeklēt bērnudārzus, tomēr par šī pēdējā brīža vienošanos ir arī daudz jautājumu. Kaut iepriekš tika apgalvots, ka valdība, kurai drīzumā beigsies pilnvaru termiņš, nevar uzņemties saistības uz turpmākajiem gadiem un apsolīt skolotājiem algu pieauguma grafiku, tagad tomēr solīts lēmums par skolotāju algošanu nākotnē. Kāpēc nostāja mainījusies, uz to premjers Krišjānis Kariņš skaidri neatbildēja.
Vai nākamā valdība neatcels tos lēmumus, kas pieņemti, nobīstoties no streika vēlēšanu priekšvakarā? LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga saka: ja nākamā valdība tā rīkosies, streiks būs.
Tāpat pagaidām nav īsti skaidrs, kā tieši tiks pārdalīts valsts budžeta finansējums, lai nodrošinātu papildu naudu skolām.
Nav arī saprotams, kāpēc valdība nepiekrita pedagogu algas celt, tikko streiks tika pieteikts, ja jau tagad izrādās, ka naudu valsts budžetā šim mērķim var atrast.
Starp citu, par streika atcelšanu nebūt ne visi ir sajūsmā. Sociālajos tīklos pedagogi arodbiedrībai izsaka pārmetumus, jo ieguvumu neesot. LIZDA skolotājus esot nodevusi, pārdevusies politiķiem utt. Izskan aicinājumi tomēr streikot, pat ja LIZDA streiku atceļ. Redzams gan, ka daļa streikotgribētāju nesaprot, ka slodze nepieaugs pēc būtības, taču skolotājiem samaksās par to darba daļu, kas bija neapmaksāta. Redzēs, vai tiešām pirmdien kāds streikos vai arī arodbiedrībai izdosies apturēt pašas sakūdītos skolotājus.
Bažas. Kamēr vīruss snauž
Ģimenes ārsti un arī ārstniecības iestādes, kurās ir potēšanas kabineti, aizvadītajā nedēļā sāka iedzīvotāju vakcināciju ar uzlabotajām pretkovida vakcīnām. Daudzi pa vasaru ir aizmirsuši, ka omikrons nekur nav pazudis, vienīgi kļuvis vājāks, tāpēc cer, ka vairs nebūs jāpiedzīvo tas briesmīgais laiks, kad slimnīcas bija pārpildītas ar Covid-19 pacientiem. Var teikt, ka bailes no Covid-19 ir tikpat kā zudušas, tāpēc jāšaubās, vai būs daudz tādu cilvēku, kas skriešiem dosies pie sava ģimenes ārsta pēc sezonālās balstvakcīnas.
No vienas puses, Imunizācijas valsts padome aicina vakcinēties tos, kuriem ir nopietnas veselības problēmas, bet, no otras puses, tā sauc potēties arī pārējos, jo sabiedrības vairākumam jau ir aizritējuši seši mēneši pēc iepriekšējās vakcīnas devas, un vakcīna tomēr pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Taču pagaidām nevar runāt par lielu atsaucību – pie ģimenes ārstiem ierodas lielākoties pa kādam vecāka gadagājuma pacientam, lai saņemtu bivalentās mRNS (“Moderna” un “Pfizer”/”BioNTech”) vakcīnas pret omikrona paveidu BA.1, kā arī pret oriģinālo Covid-19 vīrusu. Šķiet, ka arī Veselības ministrija ir šaubījusies par iedzīvotāju vēlmi saņemt sezonālo balstvakcīnu, tāpēc vakcīnu iepirkšanā bijusi daudz pieticīgāka nekā pandēmijas laikā, kad pirka pilnas noliktavas bez kādas Covid-19 vakcinācijas stratēģijas. Bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei prokuratūra par šo nolaidību uzrādījusi apsūdzību, un aizvadītajā nedēļā sācies tiesas process.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra informācijas, noliktavās vēl glabājas ap 1,2 miljoniem vakcīnu devu no “trakajām iepirkuma dienām”, tās cer izpotēt tiem, kuri nav saņēmuši nevienu pretkovida poti. Bet “svaigajā iepirkumā” iegādātas vien 273 600 bivalentās mRNS vakcīnas.
Taču IVP brīdina, ka pēdējo divu gadu laikā iegūtā pieredze liekot prognozēt, ka arī šoruden varot palielināties šī vīrusa aktivitāte, ko izraisīšot pret SARS CoV-2 jau iegūtās imunitātes mazināšanās, sezonalitāte un citu faktoru pievienošanās. Visticamāk, tikai līdz ar vīrusa krasu uzliesmojumu pieaugs to cilvēku aktivitāte, kuri dosies pēc uzlabotās pretkovida vakcīnas. Bet patlaban, kamēr vīruss snauž, ir citas daudz svarīgākas lietas, par ko domāt.
Sagatavojuši: Zigfrīds Dzedulis, Māra Libeka, Artis Drēziņš, Ilze Kuzmina
