Bez Grevcovas lielāka stabilitāte? Labā roka nezina, ko dara kreisā, sprunguļi reformu riteņos. Nedēļas notikumu apskats 3
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Jaukā ministre
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša publiskajā komunikācijā allaž ir smaidīga un pozitīva: pateiks ko jauku gan par skolotājiem, gan ierēdņiem. No viņas nesagaidīsi tādus tekstus kā no kādas priekšteces, kas paziņoja, piemēram, ka skolotāji ir visnedisciplinētākā publika.
Tas ministri gan neglābj no konfrontācijas un tām pašām problēmām, ko “baudījuši” viņas politiskie priekšteči: visi prasa naudu, nevienam nekas nepietiek, ar skolotājiem jārunā par algām, ar pašvaldībām par skolu finansēšanu un tīkla kārtošanu.
Sprunguļi reformu riteņos tiek mesti tie paši jau pieredzētie: skolotāji streikos, pašvaldības darba grupās ilgi diskutēs par kritērijiem. Pēdējā, starp citu, ir ļoti pareiza taktika, ja reformas grib nobremzēt: diskutēt var mēnešiem un gadiem, un tikmēr, skat, jau jauna valdība, jauna ministre, jauni eksperti, un var sākt diskutēt no jauna, apliecinot: “Mēs jau par reformām, tikai jādiskutē!”
Tikt galā ar sprunguļiem var palīdzēt izdarīgi ierēdņi ministrijā un laba padomnieku komanda ministres birojā.
Taču tieši kārtējo streika draudu ēnā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) palikusi bez galvenā ierēdņa – valsts sekretāra, turklāt jau kādu laiku ministrijā nav arī Komunikācijas nodaļas vadītāja. Tas var kavēt gan reformu izstrādi, gan arī to skaidrošanu.
Vai ierēdņu nomaiņa varētu liecināt, ka iekšējā komunikācija nav tik jauka kā ārējā? Par to grūti spriest, bet kopumā jāsaka, ka kadru mainība IZM ir ierasta lieta.
Par ministres politisko biroju jāsaka, ka tas veidojas visai raibs: padomnieku vidū ir gan bijušais politiķis Andrejs Panteļējevs un Sergejs Ancupovs, kurš dažādiem ministriem ik pa laikam dod padomus jau pēdējos trīsdesmit gadus, bet par parlamentāro sekretāru pieņemts jauns, progresīvs skolas direktors Kārlis Strautiņš.
Padomnieku komanda gan varētu būt vainojama arī pie dažām kļūmēm. Aizvadītajā nedēļā IZM lika Latvijas Olimpiskajai komitejai iesaldēt finansējumu trīs sportistiem, kuru sporta veidos starptautiskā vai klubu līmenī joprojām ļauts sacensties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.
Teju nākamajā dienā šis lēmums gan tika atsaukts kā kļūdains. Kā tā? Ka IZM ko tādu plāno, bija zināms jau februārī: lēmuma sagatavošanas laikā kļūdu labot neizdevās, vajadzēja izblamēties līdz galam. Tas akmens padomnieku lauciņā.
Otrs akmens šajā pašā lauciņā ir kārtējo reizi pārāk plaši atvērtā reformu fronte: vēl nav tikts galā ar vidusskolu tīkla sakārtošanu, kad jau IZM uzstāj arī uz pamatskolu skaita samazināšanu.
Lūk, tas arī bremzē reformas, ne tikai pašvaldību mūžīgā diskusiju kāre!
Pārsteigums. Bez Grevcovas lielāka stabilitāte?
Skandalozā parlamentāriete Glorija Grevcova aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka izstājas no partijas “Stabilitātei”, līdz ar to atklājot “pie frakcijām nepiederošo” deputātu sezonu šajā Saeimas sasaukumā. Jāatgādina, ka 13. Saeimā tās darbības beigu posmā bija 21 šāds deputāts, bet vēl seši bijušie “KPV LV” biedri bija izveidojuši frakciju “Neatkarīgie”.
Bet kas tad īsti licis Grevcovai, kuras politiskā darbība pamatā bāzējas “TikTok” un citās sociālās saziņas platformās, pieņemt šādu lēmumu? Vēl februāra beigās viņa bija ierakstījusi saldu video, kurā apsveica dzimšanas dienā partijas līderi Alekseju Rosļikovu, dēvējot viņu par “vienu no nozīmīgākajiem cilvēkiem manā dzīvē”.
Turklāt rodas iespaids, ka Rosļikovs īpaši neskumst par frakcijas biedres lēmumu, bet, iespējams, pat ir to veicinājis.
Paziņojums sekoja dienu pēc tam, kad tiesa lēma Grevcovu sodīt ar sabiedrisko darbu 160 stundu apmērā par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai, un arī šo tiesas lēmumu Rosļikovs atzina par taisnīgu. Tas būtiski atšķiras no viņa agrākajiem izteikumiem, kad “Stabilitātei” līderis centās savu partijas biedri aizstāvēt un pasargāt, bet nu viņš to vairs nedara. Vai abpusējai politiskajai mīlai pienācis gals?
Viena no versijām – Rosļikovs labi apzinās sarkanās līnijas, kuru pārkāpšana var novest pie nopietnākām sekām visai partijai, kamēr Grevcova pa tām bradā šurpu turpu. Te viņa melo CVK, te nicinoši, Maskavas propagandistu stilā, izsakās par Okupācijas muzeju utt. Faktiski katrs jauns Grevcovas videopaziņojums var draudēt ar kārtējām nepatikšanām.
Un te tāda zīmīga ziņa šajā pašā nedēļā – Ģenerālprokuratūra izteikusi brīdinājumu partijai “Latvijas Krievu savienība” (ideoloģiski tā ir diezgan radniecīga “Stabilitātei”) – tas nozīmē, ka šis politiskais spēks nonācis soļa attālumā no tā, lai tiesa varētu lemt par partijas darbības izbeigšanu.
Pat ja partija netiek likvidēta, tai par pārkāpumiem var atņemt valsts finansējumu. “Stabilitātei” 14. Saeimas darbības laikā no valsts budžeta ik gadu saņems 375 000 eiro.
Retorisks jautājums – vai jūs Rosļikova vietā izvēlētos Grevcovu vai 1,5 miljonus eiro?
Mācība. Ilgais ceļš pret radonu
Tikai seši gadi bija vajadzīgi, lai Alojas dome pieņemtu lēmumu slēgt bērnudārzu “Auseklītis”, kurā atklāta paaugstinātas radona gāzes koncentrācija. Kā vēstīja Latvijas Televīzija (LTV), Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra mērījumos konstatēts, ka bērnudārzā radona koncentrācija vadītājas kabinetā ir virs 1000 bekereliem Latvijā pieļaujamo 200 vietā – tātad piecas reizes vairāk. Lai arī telpās, kur uzturējās bērni, radona gāzes bijis mazāk, tomēr tā bijusi virs pieļaujamās normas. Problēma konstatēta jau 2017. gadā, taču nekāda domes rīcība nav sekojusi.
Bijušais Alojas domes priekšsēdētājs, zaļzemnieks Valdis Bārda LTV atzinis, ka neesot neko par to zinājis, savukārt bērnudārza bijusī vadītāja Sarmīte Freimane ir pretējās domās. Tā brīža deputāti par situāciju bijuši lietas kursā, taču trūcis naudas aktīvai rīcībai.
Kas tad ir radons? Tā ir Zemes garozā sastopama dabiska radioaktīva gāze, kas ēkās iekļūst no grunts, plaisām sienās, būvmateriāliem un atrodas telpās, ja tajās ir slikta vēdināšana. Cilvēka maņas radonu nevarot sajust, jo tam nav ne krāsas, ne smaržas, taču to var izmērīt, pateicoties tā radioaktivitātei. Radona gāze iekļūst mājokļos no grunts.
Dažkārt mājokļos ir augsta radona koncentrācija, jo īpaši apgabalos, kur augsne un ieži satur vairāk dabiskā urāna. Tāpat radons atrodams būvmateriālos un dzeramajā ūdenī, taču lielākajā daļā gadījumu tie rada daudz mazāku iedarbību nekā radons, kas izdalās no grunts.
Lai arī pats radons ir gāze, šīs gāzes radioaktīvās sairšanas produkti tādi nav, un tie pieķeras gaisā esošo putekļu daļiņām.
Ieelpojot sairšanas produktus, to izdalītā radiācija var radīt bojājumus plaušām. Tāpat radona iedarbība palielina plaušu vēža risku. Alojas bērni tagad uzturas citos bērnudārzos, savukārt esošo bērnudārza ēku pašvaldība plāno, visticamāk, pārdot. Te gan jājautā, vai šādai ēkai atradīsies pircējs, zinot tās problēmu.
Izgāšanās. Labā roka nezina, ko dara kreisā
Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) duetā iezogas arvien vairāk falšu nošu un nevainojams unisons gluži vairs nesanāk.
Tā pagājušajā nedēļā VID paziņoja, ka pēc divu gadu kovida pārtraukuma saimnieciskās darbības veicējiem atkal jāsāk maksāt iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) avansā.
Taču nepagāja ne pāris dienu, kad finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzdeva Finanšu ministrijai un VID kā pastāvīgu normu ieviest nosacījumu, ka saimnieciskās darbības veicējiem vairs netiek piemēroti šie avansa maksājumi.
Ministrs šādu lēmumu motivē ar to, ka “atcelt IIN avansa maksājumu pašnodarbinātajiem bija loģisks pandēmijas izraisīto ekonomisko seku mazināšanas pasākums, kas ātri apliecināja savu dzīvotspēju”.
It kā jau nepietiktu ar vienu pierādījumu, ka valsts pārvaldes labā roka nezina, ko dara kreisā, šis ministra lēmums papildināts ar komentāriem, ka “savstarpējā komunikācija ar VID par mūsu iecerēm atcelt IIN avansa maksāšanas pienākumu pašnodarbinātajiem nav bijusi efektīva” un “esmu uzdevis Finanšu ministrijas speciālistiem nekavējoties veikt visus nepieciešamos darbus, lai nodrošinātu visu nepieciešamo tiesību aktu virzību, kā arī lai sadarbībā ar VID rastu risinājumus efektīvai un skaidrai komunikācijai ar nodokļu maksātājiem”.
Ministra lēmumu jau apsveikušas uzņēmēju organizācijas. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris skaidrojis, ka šāds lēmums saimnieciskās darbības veicējiem nozīmē to, ka varēs rēķināties ar nodokļa aprēķināšanu pēc faktiskās situācijas, nevis avansā.
“Lai gan pārmaksātais IIN kaut kad atgrieztos nodokļu maksātāja kontā, tomēr no uzņēmuma naudas plūsmas regulēšanas viedokļa būtu labi, ja IIN pārmaksu nebūtu vispār. Uzņēmējiem rodas situācijas, kurās pēc kāda ļoti veiksmīgi aizvadīta gada nākamajā, kas vairs nav tik veiksmīgs, jāmaksā daudz lielāks IIN, jo VID avansa maksājumus rēķina pēc iepriekšējā gada datiem. LTRK par IIN avansa maksājumu atcelšanu cīnās jau kopš 2019. gada,” teica Lielpēteris.
Šajā lēmumā ir vēl kāda nianse, kas patiks tiešās demokrātijas cienītājiem. Ministrs par savu lēmumu paziņoja mikroblogošanas vietnē “Twitter” un, kā apstiprināja finanšu ministra padomniece Kristīne Mennika, “tēmas aktualizēšana gan no VID, no Finanšu ministrijas ekspertu, gan arī no “Twitter” vides puses paātrināja komunikāciju”. Rakstiet vairāk, ministrs jūs klausās!
Sagatavojuši: Ilze Kuzmina, Māris Antonevičs, Sandra Dieziņa, Olafs Zvejnieks
