Izmestais Kaimiņš. Ēlertei vēl viens amats. “LA” nedēļas notikumu apskats 2
Cilvēks. Izmestais
Savulaik kādā no radio bija stāsts par astoņdesmito gadu pankgrupu “The Pogues”, kas padzinusi slavenāko grupas dalībnieku, faktiski tās “seju”, Šeinu Makgovanu. Formālais iemesls esot bijusi “nepiedienīga uzvedība”, jo mūziķis pārāk daudz lietojis alkoholu, lai gan šis netikums piemitis arī citiem grupas dalībniekiem.
“Jūs iedomājieties – dzērāju padzen no dzērāju grupas! Kam tur bija jānotiek,” uzjautrinājās radio raidījuma vadītājs.
Kaut kas no šī stāsta atgādina arī norises Latvijas politikā un konkrēti – “KPV LV”, no kuras Saeimas frakcijas nupat izslēgts partijas dibinātājs un pagaidām vēl arī līderis Artuss Kaimiņš (attēlā) (vai viņu “izmetīs” arī no partijas, redzēsim februārī, kad gaidāms “KPV LV” kongress).
Lai ko teiktu citi partijas biedri, no kuriem dažiem varbūt pat izdevies gūt nelielu atpazīstamību sabiedrībā, partija ir tieši Kaimiņa projekts, kuru viņš 2016. gadā realizēja pēc tam, kad nespēja sastrādāties ar Latvijas Reģionu apvienību, no kuras saraksta bija ievēlēts 12. Saeimā. Ne velti to bieži sauc par “Kaimiņa partiju”.
Ir gan ticama versija, ka patiesais partijas veidotājs esot bijis toreizējais Kaimiņa palīgs Saeimā Atis Zakatistovs, kurš pašlaik – nu jau kā “KPV LV” frakcijas vadītājs – nolēmis ņemt varu savās rokās.
Kaimiņš, kuram līdzi nāk skandaloza un neprognozējama politiķa slava, pēdējā laikā gan ticis uzskatīts par stingrāku koalīcijas balstu nekā viņa kolēģi.
Tomēr nu izrādās, ka biedri Kaimiņu kā līderi nemaz nerespektē. Vienīgais viņam uzticīgais palika deputāts Aldis Blumbergs.
Iepriekš pieminētā “The Pogues” pēc sava vadošā solista padzīšanas drīz vien izjuka. Vai tāds pats liktenis gaida arī “KPV LV”? Ļoti ticams. Protams, ne visas viena spilgta līdera partijas mūžīgi paliek tā ēnā, dažām izdodas izrauties (kā piemēru var minēt Einara Repšes vadīto “Jauno laiku”), tomēr biežāk gan tā nenotiek.
Noslēpums. Izdega vai izdedzināja?
Ekonomikas ministram Ralfam Nemiro tas esot pārsteigums, ka Skaidrīte Ābrama nolēmusi 15. aprīlī pamest Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājas amatu.
Kaut arī šī Saeimas koalīcija izceļas ar visu iepriekšējo iestāžu veco, arī labi strādājošo vadītāju atbrīvošanu no amatiem, Konkurences padomes priekšsēdētāja tomēr nav maināmo vadītāju neuzrakstītajā listē.
Aiziešanas iemesls ir visredzamākajā vietā – virspusē. KP jau vairākus gadus saglabājusi augstu pozīciju pasaules konkurences uzraugu reitingā.
Kaut arī Latvijas KP ir vismazākais budžets no visām vērtētajām iestādēm, tā, Baltijā, ir visaktīvākā un viskompetentākā.
Vairākās intervijās “LA”, kā arī citur publiski KP vadītāja vairākkārt norādījusi, ka iestādes niecīgais budžets, kas nepietiekamā atalgojuma dēļ veicina augsto darbinieku mainību, ir kritizēts arī no OECD un Eiropas Komisijas puses, iesakot valstij beidzot rīkoties.
Taču darbība nav sekojusi. “Esmu nogurusi staigāt ar izstieptu roku,” piektdien “LA” atzina KP vadītāja.
Acīmredzot pārslodze novedusi līdz izdegšanai, kas pašsaglabāšanās nolūkos licis Skaidrītei Ābramai pieņemt lēmumu aiziet.
Aizvadītajā – līdz šim vissmagākajā gadā KP vēsturē (atkritumu monopola novēršana Rīgā, inspekcijas lielākajos būvuzņēmumos) valdība tomēr rada iespēju un par nostrādātajām virsstundām papildus piešķīra 102 tūkstošus eiro prēmijām un IT risinājumiem. Taču, lai spētu rezultatīvi strādāt arī šogad, tika papildus prasīti 400 tūkstoši eiro. Tos apsolīja un… aizmirsa. Kaut arī KP, tāpat kā VID, sevi atpelna.
Ja politiķi ieklausās tikai tad, ja nozares darbinieki streiko, tad viņi ir slikti vadītāji.
Iestādi ilgstoši turot “bada maizē” un vienlaikus tai prasot efektīvu darbu, tā jau ir izdedzināšanas politika.
Tāpēc Skaidrītes Ābramas aiziešanu nevērtējam tikai kā viena laba, entuziasma pilna un godprātīga vadītāja izdegšanu. Acīmredzot likumdevējam Konkurences padomi vajadzētu no ministrijas pārraudzībā esošas iestādes pārveidot par neatkarīgu iestādi ar samērīgu budžetu.
Pārsteigums. Ēlertei vēl viens amats
Aizvadītā gada augustā Valsts prezidenta kanceleja informēja, cik liels un cik labi atalgots būs Valsts prezidenta Egila Levita padomnieku korpuss, tāpēc aizvadītajā nedēļā bija neliels pārsteigums, uzzinot, ka padomnieku desmitnieks ir papildināts vēl ar divām personām.
Prezidents izlēmis, ka viņam ir nepieciešams padomdevējs kultūrpolitikas jautājumos, un šo amatu uz nepilnu slodzi uzticējis savai cīņu biedrenei no Tautas frontes laikiem Sarmītei Ēlertei.
Bet par padomnieci ekonomikas jautājumos iecelta Alise Pīka, kura plašākai sabiedrībai nav pazīstama. Vien zināms, ka viņa ir bijušo politiķu Riharda Pīka un Sarmītes Pīkas meita.
Tas, ka Ēlerte ir pieredzējusi kultūrpolitikas jautājumos, nav apšaubāms, jo viņa ir bijusi gan kultūras ministre, gan arī Ministru prezidenta ārštata padomniece. Taču Valsts prezidenta kancelejai tiek pārmests tas, ka abas padomnieces amatos ieceltas, tā teikt, “pa kluso”, neinformējot sabiedrību, kā tas ierasts – kaut vai ar preses relīzi.
Padomnieku uzdevums ir padziļināti pētīt viņiem uzticētos jautājumus, palīdzēt formulēt prezidentam viedokli, kā arī pašiem pārstāvēt prezidenta viedokli. Ēlerte pastāstīja, ka viņas kompetencē būšot tie paši aspekti, par kuriem rūpējas Kultūras ministrija, tajā skaitā arī mediju politika, kā arī nacionālās identitātes un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana.
“Svarīgākais uzdevums ir pieņemt kvalitatīvu sabiedriskā medija likumprojektu, jo no tā būs atkarīga arī visas mediju telpas kvalitāte,” sacīja Ēlerte. Viņa uzskata, ka ir jāpalīdz tirgū noturēties arī drukātajai presei un šim nolūkam atvēlētais valsts finansējums Mediju fondam ir nepietiekams.
Ēlerte aktīvi darbojās pirms prezidenta vēlēšanām izveidotajā biedrībā “Par izcilu Valsts prezidentu” un zināmā mērā veicināja sabiedrības pozitīvā noskaņojuma veidošanu par Egilu Levitu. Prezidents to ir novērtējis un kā pateicību Ēlertei vispirms piešķīra goda amatu Ordeņa kapitulā, kurš nav atalgots. Bet kultūrpolitikas padomnieces pienākumus Ēlerte pildīs uz nepilnu darba slodzi par 1711 eiro lielu algu.
Darījums. Dziesmu svētku biļešu pircēji beidzot gandarīti
Mierizlīgumu XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku biļešu tirdzniecības lietā beidzot panācis svētku rīkotājs – Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) – un svētku biļešu tirgotājs SIA “Biļešu paradīze”. Trešdien, 8. janvārī, izlīgumu apstiprinājusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Izlīgums paredz, ka “Biļešu paradīze” atmaksā LNKC no Dziesmu un deju svētku biļešu pircējiem iekasēto naudu par interneta portāla “Biļešu paradīze” izmantošanu 76 512,83 eiro.
Savukārt LNKC pēc naudas saņemšanas veic 90 768,79 eiro apmaksu par biļešu tirgotāja sniegtajiem pakalpojumiem.
Abas puses pauda, ka izlīgums ir iespēja cieņpilnā veidā atrisināt situāciju, par kuru katrai no strīda pusēm ir bijis savs ieskats.
Saistības tādējādi ir nokārtotas un taisnīgums atjaunots. “Biļešu paradīze” tādējādi saņems samaksu par veikto pakalpojumu 2018. gada Dziesmu un deju svētkos, bet biļešu pircēji – biļešu komisijas maksas (7,37% apmērā no biļešu cenas) atmaksu. Par kārtību un termiņiem LNKC sola informēt. Tiesa gan, “Biļešu paradīzes” pārstāvis Jānis Ķuzulis izteicās, ka komisijas maksa ir neizbēgama, jautājums tikai, kā tā tiek noformēta un vai to samaksā pircējs vai pasākuma rīkotājs.
Drīzumā – jau februārī vai martā – sāksies iepirkums par biļešu tirdzniecības organizēšanu šovasar gaidāmajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa norādīja, ka biļešu tirdzniecība sāksies maijā, kad būs zināmi visu skašu rezultāti.
Sekosim līdzi, vai šo un turpmāko svētku rīkotājiem izdosies izvairīties no biļešu tirdzniecības līdzšinējiem grābekļiem.
Satraukums. Spriedze Tuvajos Austrumos
Satraukums, ko raisīja konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos pēc amerikāņu nogalinātā ietekmīgā Irānas Revolucionārās gvardes ģenerāļa Kasema Soleimani nāves, atbalsojās arī Latvijā.
Kad kļuva skaidrs, ka irāņi vēlēsies atriebties un tas apdraud reģionā izvietotos ārvalstu karavīrus, daudzās valstīs sākās diskusijas, kā labāk rīkoties.
No Latvijas starptautiskajā operācijā Irākā iesaistīti seši karavīri. Jau 6. janvārī parādījās ziņa, ka viņi “pārstājuši veikt Irākas drošības spēku apmācību”, kas radīja priekšstatu, ka Latvija, iespējams, varētu nepagarināt mandātu misijai. Sekoja Irānas raķešu trieciens armijas bāzēm, arī tai, kurā atradās Latvijas karavīri. Par šo triecienu gan iepriekš esot izteikts brīdinājums, kas rāda, ka arī irāņi, par spīti agresīvai retorikai, ir diezgan piesardzīgi.
Tomēr pašlaik jau Latvijas amatpersonas izsakās, ka misija Irākā varētu turpināties. Nav gan skaidrs, vai tur paliks arī citu Eiropas valstu karavīri, tajā skaitā Dānija, kuras kontingenta sastāvā atrodas seši latvieši. Pagaidām šis kontingents pārvietots uz kaimiņos esošo Kuveitu.
“Telefonsarunā pateicos Latvijas karavīriem par dienestu Irākā. Visi jūtas labi un ir gatavi atgriezties Irākā un atsākt misiju, apmācot Irākas armiju, tiklīdz tas būs iespējams,” tviterī raksta Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis, Linda Kusiņa-Šulce, Māra Libeka
