Izlasei zudis spēlētājs, braucienu vietā – komforta solījumi, valzirgs ceļotājs. Nedēļas notikumu apskats 2
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Izlasei zudis spēlētājs
Latvijas hokeja izlases vārtsargs Jānis Kalniņš (attēlā) nolēmis karjeru turpināt okupantu valstī Krievijā, parakstot līgumu ar Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubu Habarovskas “Amur”. Ar šo izvēli viņš pielicis punktu savai karjerai valstsvienībā.
Kalniņš saņem pamatotu Latvijas sabiedrības nopēlumu, jo dienās, kad Ukrainā turpina līt nevainīgu cilvēku asinis, viņš nolēmis sadarboties ar asiņaino Krievijas režīmu.
Pats 30 gadus vecais spēlētājs atzīst, ka pieņēmis nepopulāru lēmumu, domājot par ģimenes nākotni, jo Krievijā, kur ārzemnieki nesteidz braukt spēlēt, šobrīd labi maksā. Vārtsargs ar sekām rēķinās. Ir gatavs arī apvainojumu gūzmai, kas pārpārēm līst pāri viņa galvai. Atbildības uzņemšanās ir viena no iezīmēm, kas raksturo Kalniņu.
Ārēji kluss, ļoti mierīgs, bet ar savu viedokli. Komunikācijā ar žurnālistiem allaž pieklājīgs, neatteic intervijas kā daudzi citi viņa kolēģi.
Par hokeja vārtsargiem mēdz teikt, ka tā ir īpaša kasta komandā – bieži vien īpatņi un dīvaiņi. Par Jāni to noteikti nevarētu teikt. Kārtīgs rukātājs, kurš ar smagu darbu aizspēlējās līdz izlasei un KHL līmenim, lai gan daudzi savulaik viņu norakstīja.
Dzimis Limbažos, bet ceļu uz lielo hokeju sāka Liepājā, 22 gadu vecumā izšķiroties par Latvijas hokejam diezgan netipisku soli, jo devās spēlēt uz Ungāriju, kas mūsu platuma grādos par nopietnu hokeja valsti netiek uzskatīta.
Bieži vien, aizbraucot spēlēt uz tādu “eksotisku” čempionātu, hokejists augstākajam līmenim tiek norakstīts, taču Kalniņam tas bija tikai karjeras attīstības lielais lēciens.
Kā pats, kautrīgi smaidot, kādreiz teica, jebkurā hokeja līgā vārtsargam met pa vārtiem, jo vairāk metienu, jo labāk, un Ungārijā metienu netrūka. Pēc trīs gadiem jau tika pie līguma Rīgas “Dinamo”, otrajā sezonā kļūdams arī par komandas pirmo numuru.
Līdz šim karjeras spožāko sezonu Kalniņš gan aizvadīja Baltijas jūras otrā pusē – Helsinku “Jokerit” kreklā, kuru valkāja trīs sezonas. Aizvadītajā sezonā paguva uzspēlēt Zviedrijas un Somijas čempionātā, kā arī Pekinas olimpiskajās spēlēs, trīs mačos sargājot Latvijas izlases vārtus.
Uz pavasara pasaules čempionātu atteicās doties, jo izvēlējies par labu ģimenei, kurā, pēc nostāstiem, liela loma esot arī dzīvesbiedres viedoklim. Protams, žēl, ka izlasei viens labs spēlētājs zudis, bet katrs jau pats kaļ savu laimi un iet savu ceļu.
Darījums. Karavīrus apmācīs Sēlijas mežos
Saprotamu iemeslu dēļ ar valsts aizsardzību un drošību saistītas svarīgas ziņas pēdējā laikā parādās gandrīz katru nedēļu. Nupat preses konferencē aizsardzības ministrs Artis Pabriks lika galdā pat vairākus būtiskus jaunumus, un lielāku sabiedrības uzmanību “nozaga” paziņojums par (obligātā) valsts aizsardzības dienesta atjaunošanu.
Tas jau raisījis diskusijas, var just, ka pat Nacionālajos bruņotajos spēkos vēl ir zināma pretestība pārmaiņām. Tāpat parādās pretrunīgi skaitļi par obligātā dienesta izmaksām.
Piemēram, NBS komandieris Leonīds Kalniņš intervijā LTV sacījis, ka projekta sākšanai nepieciešami ieguldījumi līdz 800 miljoniem eiro, kamēr Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece norādījusi, ka pirmajos divos trīs gados obligātais dienests lielus ieguldījumus neprasīšot, bet lielāki ieguldījumi – provizoriski 100–120 miljoni eiro – būtu nepieciešami pēc pieciem gadiem.
Tomēr minētajā preses konferencē tika pavēstīts arī cits jaunums – par jauna militārā poligona veidošanu Sēlijā Jēkabpils un Aizkraukles novadā. Ministrs Pabriks norādījis, ka iecerētais Zalves poligons būs ne vien jauna apmācību vieta Latvijas un sabiedroto karavīriem, bet arī radīs “jaunas uzņēmējdarbības iespējas, papildu darba vietas, kā arī sekmēs reģiona infrastruktūras un ekonomikas attīstību”.
Sēlija zināma kā mežiem bagāts, bet maz apdzīvots novads, arī tas esot bijis viens no iemesliem izvēlēties tieši šo reģionu, jo militārās aktivitātes radīs mazāk traucējumu iedzīvotājiem.
Šādas tādas neērtības gan var rasties, tāpēc ministrija aicina būt saprotošiem, un būtu pārsteidzoši, ja laikā, kad pavisam netālu notiek īsts karš, kāds sāktu izvirzīt pretenzijas, ka viņš vairs nevar tik brīvi doties uz savām iecienītajām sēņu vietām.
Aizsardzības ministrija gan sola, ka sēņot un ogot lielākajā daļā poligona teritorijas varēs joprojām, tāpat būšot vienošanās ar mednieku kolektīviem. Aizsardzības ministrija kopā ar Aizkraukles un Jēkabpils novada pašvaldību plāno organizēt tikšanos ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu poligona attīstību un atbildētu uz neskaidrajiem jautājumiem.
Izgāšanās. Braucienu vietā – komforta solījumi
Iedzīvotājiem, kuri sabiedrisko transportu izmanto Ogres un Aizkraukles reģionālajos autobusu maršrutos, līdz pat 18. jūlijam jānodarbojas ar zīlēšanu vai mīklu minēšanu – oficiālajā kustības sarakstā paredzētais transports būs vai nebūs?
Fakts: saskaņā ar Autotransporta direkcijas (ATD) rīcībā esošajiem operatīvajiem datiem, “Liepājas autobusu parks” līguma izpildes pirmajās septiņās dienās (no 1. līdz 7. jūlijam) sabiedriskā transporta pakalpojumus nebija nodrošinājis 298 reisos, kas ir 15,53% no kopējā šajā maršrutu tīkla daļā plānotā reisu skaita šajā periodā.
Pēc saceltā trača un beidzot “izspiestās” atvainošanās maldināšanā pieķertais uzņēmums radušos situāciju skaidrojis ar vadītāju trūkumu, situāciju solot izlabot līdz 18. jūlijam.
Bet – ko lai šajā laikā dara pasažieri, kuru “paaugstinātā komforta un braukšanas drošības” vārdā visi šie miljonus vērtie iepirkumi veikti?
Ak jā, uzraugs ATD ar pārvadātāju par līguma izpildi “diskutē, aizrāda, meklē visus iespējamos situācijas risinājumus”, bet skaidri redzamo pārkāpumu dēļ naudīgo valsts pasūtījuma līgumu nelauž.
Arī Sabiedriskā transporta padome tikai bargi pakrata ar pirkstu – ja pēc nedēļas nebūšot kārtības, atkal padiskutēs un “rosinās līguma laušanas procedūru”. Lietai klāt ķeršoties pat valdošās koalīcijas politiķi.
Varbūt arī labi, ka problēma reģionālajos autobusu pārvadājumos tādā spilgtumā izgaismojās tik ātri. ATD iepirkumu šiem pakalpojumiem uzsāka 2019. gadā, un nozares eksperti uzreiz arī prognozēja – Latvijas ekonomiskajai situācijai tas nav atbilstošs, iepirkuma rezultātā var iznīkt visi nelielie reģionālie pārvadātāji un valsts sabiedriskais transports nonākt dažu atlikušo lielo uzņēmumu noteikumu diktāta atkarībā.
Tā bija prognoze nākamajiem desmit gadiem, taču sekas redzam jau tagad. Taču ATD un arī Satiksmes ministriju acīmredzami konsultē citi eksperti.
Pārsteigums. Valzirgs ceļotājs
Nav informācijas, ko padomāja Liepājas policijas darbinieks, kurš svētdienas naktī 3. jūlijā uz iecirkni saņēma tālruņa zvanu, kurā jaunieši stāstīja, ka Liepājas pludmalē iznākuši no peldes jūrā un sastapušies ar valzirgu…
Jaunieši vēlāk žurnālistiem stāstījuši, ka vienu stundu gaidījuši, taču neviens tā arī nav ieradies. Iespējams, policijai Liepājā jau nu uzreiz vajadzēja noticēt šim stāstam, ņemot vērā to, ka vēju pilsētā nācies meklēt gan izbēgušu ķenguru, gan doties uz izsaukumu pie tramvaja pieturā “aizmiguša” āpša.
“Dzīvnieks apgūlās un gulēja, mēs devāmies prom,” par satikto valzirgu stāsta liepājnieks Vladislavs.
Vēlāk jau Liepājas pašvaldības medijiem vēstīja, ka brīdī, kad pludmalē ieradusies pašvaldības policija, lai gādātu par drošību, valzirgs jau bijis devies atpakaļ jūrā.
“Ko šādu nemūžam neesmu redzējis, it sevišķi interesanti, ka šāds dzīvnieks, kurš nāk no ledājiem, ir apciemojis Liepāju! Apbrīnojami ko tādu satikt, un nevarējām noticēt!” portālam “liepajniekiem.lv” teicis Vladislavs.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperti sabiedrību aicināja – ja tomēr cilvēki atkal ierauga valzirgu, tad nevajag tuvoties dzīvniekam tuvāk par desmit metriem, jo tas varot būt agresīvs un par spīti savam izskatam ir ļoti veikls.
DAP vēstīja – lai arī valzirgi dzīvo Ziemeļu ledus okeānā un tuvējās jūrās ziemeļu puslodē, kāds indivīds jūnija vidū manīts Vācijas piekrastē, bet Līgo dienā arī Polijas piekrastē. Iespējams, ka Liepājā krastā iznākušais valzirgs bija tas pats dzīvnieks.
DAP eksperts Valdis Pilāts teica, ka šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas krastos ir sastopams tik neparasts jūras dzīvnieks, kura dabiskā vide ir auksti un ledaini ūdeņi.
Baltijas jūra valzirgam neesot piemērota, jo šeit nav atrodama ierastā ēdienkarte – lielās gliemenes, garneles, krabji, mīkstie koraļļi, jūras gurķi un citas ziemeļu jūrām raksturīgās radības.
(Pēc šā skaidrojuma ļaudis sociālajos tīklos smēja, ka Liepājas vai Rīgas restorāni varētu iežēloties par valzirgu un sagādāt tam pusdienās garneles un krabjus…)
“Valzirgus var salīdzināt ar to tuvākajiem “radiniekiem” roņiem, kas lielāko dienas daļu uzturas ūdeņos un krastā vai atpūšas uz ledus. Cilvēkus valzirgi, protams, neuztver kā barības objektu,” vēl skaidrojis zoologs.
Ceturtdien, 7. jūlijā, par redzētu valzirgu tviterī vēstīja arī zoologs Vilnis Skuja, kurš dzīvnieku nofotografējis Slīteres Nacionālā parka piekrastē un rakstīja: “Pirmais gadījums mums, viņai liels negadījums.” Uz jautājumu, vai valzirgu mātīte izpeldējusi Mazirbē, Vilnis Skuja atbildēja: “Jau tālāk.”
Sagatavojuši: Gints Narogs, Māris Antonevičs, Ilmārs Randers
