PBK aicina pret kovidu ēst siļķi, mājsēdē alkohols uzvar grāmatas, policijas priekšnieks iejūtīgi skarbs. Nedēļas notikumu apskats 12
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Iejūtīgi skarbais policistu priekšnieks
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, pagājšceturtdien skaidrojot policijas lomu mājsēdes laikā, bija diezgan maigs – policija ar izpratni raudzīšoties, piemēram, uz santehniķiem, kuri došoties novērst avārijas situāciju iedzīvotāju mājokļos.
Vien jāpaņemot līdzi apliecinājums, ka “jādodas un jāglābj”. Labvēlību izrādīja arī pret sunīšu saimniekiem – ja vien četrkājainajam draugam ir neatliekama vajadzība, varot izvest to ārā pastaigāties arī pēc komandantstundas iestāšanās.
Ruks uzskata, ka jārod kompromiss starp cilvēka iztiku un epidemioloģisko drošību un nevajadzētu uzreiz sodīt, piemēram, tos celtniekus vai mežstrādniekus, kuri uz darbu brauc vienā automašīnā un samaksājuši kopīgi par degvielu. Tiesa, vajadzētu pieturēties pie valdības lemtā par cilvēku pārvietošanās ierobežojumiem automašīnās, tomēr visas sadzīves nianses jau nevarot ierakstīt tiesību aktos.
Nelielas atkāpes no stingrajām valdības rīkojumā iekļautajām normām esot loģiskas, un policisti tās sapratīšot. Viņu mērķis neesot sodīt, bet gan veicināt cilvēku izpratni, ka mājsēde nav vajadzīga tikai valdībai, bet mums visiem.
Taču šajā trakajā laikā ar iejūtību vien nepietiks, jo kovids ir radījis sabiedrības slāni, kuram ir izaicinājums nepakļauties valstī pieņemtajiem noteikumiem. Tāpēc nav izslēgts, ka policijai tāpat kā iepriekšējā mājsēdē būs jāparāda arī sava bargā seja, likvidējot izklaides perēkļus un uzliekot naudas sodus.
“Ikdienā man patīk strādāt vienkāršā gaisotnē – tā viegli, neradot spriedzi ne citiem, ne sev. Bet ir manī arī tādas rakstura īpašības, kas nāk no Latgales vectēva, proti, latgaļu straujais raksturs un temperaments. Spēju būt arī skarbs,” tā Valsts policijas priekšnieks sevi raksturo intervijā žurnālā “Klubs”.
Bažas. Kovids pļauj seniorus
Sākot no aizvadītās ceturtdienas līdz 7. novembrim ģimenes ārstiem, kuriem ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), jāsazinās ar saviem pret kovidu nevakcinētajiem pacientiem vecumā virs 60 gadiem un jāaicina viņi līdz 14. novembrim saņemt pirmo poti. Tas ir noteikts valdības rīkojumā.
Patlaban valstī ir 205 000 nevakcinētu cienījama vecuma cilvēku. NVD vakcinācijas nodaļa ziņo, ka līdz septembra beigām no 2700 kovida dēļ mirušajiem cilvēkiem 2500 bijuši vecuma grupā no 60 līdz 100 gadiem. Situācija ir dramatiski ielaista kopš vasaras, kad Veselības ministrijai (VM) kopā ar vakcinācijas nodaļu vajadzēja veltīt maksimālas pūles, lai līdz rudenim būtu sapotēti vismaz 70% no kovida uzbrukumam visvairāk pakļautajiem cilvēkiem.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča stāsta, ka daudzi seniori, kuri ir vecāki par 80 gadiem, joprojām gaidot vakcīnu savas dzīvesvietas tuvumā vai arī mājās, jo daudzi no viņiem nespējot aizbraukt uz novadu centriem. VM aprīlī sāka organizēt gulošo cilvēku vakcināciju mājās, bet tā rit gausi, jo šādas mājas vizītes dārgi izmaksājot.
Ģimenes ārsti augustā un septembrī esot apzvanījuši 21 tūkstoti savu nesapotēto pacientu, un esot izdevies pārliecināt par labu vakcinācijai 40% cilvēku, šādu informāciju sniedz vakcinācijas nodaļa. Tātad lielākā daļa vēl nav apzvanīta un diezin vai tas tiks izdarīts. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska ir brīdinājusi, ka piezvanīt visiem senioriem vairs neesot pārslogoto ģimenes ārstu spēkos.
Lai palīgā nākot pašvaldību sociālie dienesti. Jāteic, ka pārliecināšanas rezultāts tomēr lielā mērā ir atkarīgs no tā, kurš cenšas pārliecināt par labu vakcinācijai. Ārstam šeit ir vissvarīgākā loma, jo daudziem veciem cilvēkiem ir hronisko slimību buķete un tādēļ viņi baidās no potes un ļoti gaida sarunu tieši ar savu ģimenes ārstu, nevis kādu tehnisku darbinieku.
Barča stāsta, ka drīzumā senioru pārliecināšanas darbā iesaistīšoties sabiedriskās organizācijas – Latvijas Sarkanais Krusts, Latvijas Pilsoniskā alianse un citas. Grūti spriest, cik efektīvs būs šis risinājums. Bet skaidrs ir viens – senioru vakcinācija aizlaista.
Pārsteigums. Liktenīgā siļķe kažokā
“Pirmo Baltijas kanālu” (PBK) varētu uzskatīt par ietekmīgāko Kremļa propagandas ruporu Latvijā ar lielāko auditoriju, ko nodrošināja pārsvarā krievu valodā runājošie. Oriģināla satura tur bijis maz, pārsvarā Krievijā veidoti raidījumi.
Tāpēc nesen daudzus pārsteidza paziņojums, ka PBK plānojot piedāvāt saturu latviešu valodā un šim mērķim piesaistīta mediju vidē jau sen labi zināmā Žaklīna Cinovska. Kamēr tika minēts, kādi tieši ir PBK mērķi, aizvadītajā nedēļā sekoja jauns pavērsiens – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lēmusi anulēt PBK izsniegto apraides atļauju.
Lēmums pieņemts, jo gada laikā PBK Latvijas programmas darbībā konstatēti trīs būtiski Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Pirmie divi ir vairāk normatīvi, toties lielāko uzmanību piesaista trešais gadījums, kurā sods piemērots, jo izplatīta informācija, kas “apdraud sabiedrības veselību vai var radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus”. Runa, protams, ir par Covid-19, taču interesanti, ka par maldinošu atzīts nevis kāds no ziņu sižetiem, kurā tiek noniecinātas Rietumos ražotās valcīnas, bet divi raidījumi, kuros it kā ārsti dod dažādus ar veselību saistītus padomus.
NEPLP atzīmējis divus tādus – pērn 27. decembrī rādīto raidījumu “Zdorovje” (“Veselība”) un 30. decembra raidījumu “Žitj zdorovo” (“Dzīvot lieliski”). Abi veidoti Jaungada svētku noskaņās – raidījuma vadītāji, tērpti baltos halātos, mēģina pozitīvi noskaņot skatītājus. Pirmajā gadījumā tiek apgalvots, ka ar koronavīrusu neesot liels risks saslimt, jo, piemēram, inficētie bez simptomiem to vispār neizplata, arī bērni pieaugušajiem to nodot nevarot, tāpēc vecvecāki brīvi varot tikties ar mazbērniem.
Otrs raidījums ir vēl dīvaināks, jo vadītāji jūsmīgi cenšas iegalvot, ka, lai tiktu galā ar koronavīrusu, esot vairāk jāēd siļķe kažokā. Skaidrojums – siļķe saturot D vitamīnu, kas stiprina imunitāti, un tas esot galvenais. Kā noprotams, raidījumu veidotāji cenšas pateikt, ka nevajag vairs baidīties no Covid-19 un var pamazām atslābt, kas, atceroties, ka tajā laikā situācija gan Latvijā, gan Krievijā bija diezgan smaga un tāda ir joprojām, ir bezatbildīgi.
Tas, ka PBK zaudējis apraides atļauju, nenozīmē, ka tas tagad pazudīs uz visiem laikiem. Visticamāk, tiks meklēti veidi, kā to atkal atdabūt TV ekrānos.
Šaubas. Dzert vai lasīt? Dzert un lasīt!
Pagājušo trešdien valdības pieņemtie stingrie noteikumi cietslēdzes laikā pieļauj dažus izņēmumus. Piemēram, mazumtirdzniecībā klātienē varēs iepirkties tikai iekšķīgi lietojamo preču veikalos, pārtikas, zoopreču, optikas preču veikalos, aptiekās.
Un tad vēl mūsu miesu apkalpojošos – higiēnas preču veikalos. Un tad saziņu nodrošinošos telekomunikācijas veikalos, puķu bodēs. Kas paliek garam? Informētība un izglītība? Preses tirdzniecības vietas un… grāmatnīcas. Bet, kā ir izņēmumi, tā rodas salīdzinājumi, kuri iezīmē dažādas pretrunas.
Arī grāmatnīcas sākumā bija aizliegto veikalu sarakstā, līdz kāds pavaicāja: alkoholu var nopirkt, bet grāmatu – ne? Uz ko premjers Krišjānis Kariņš attrauca: “Neieslīgsim diskusijā, kas vajadzīgāks – alkohols vai grāmata.”
Bet punktu pielika kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Man būtu kauns ieslīgt diskusijā, kas svarīgāks mājsēdes laikā – alkohols vai grāmatas.” Tomēr pieņemtie noteikumi liek uzdot jautājumu: ja atļauts grāmatu pirkt veikalā, tad kāpēc to nedrīkst paņemt no bibliotēkas? Ja pagasta bibliotēka slēgta, tad lasītgribētājam ar autobusu (pie 80% piepildījuma!) jābrauc uz novada centra grāmatnīcu. Vai tiešām epidemioloģiski drošāk?
Valdības pieņemtais lēmums paredz, ka ar privāto transportlīdzekli atļauts pārvietoties vienlaikus tikai vienas mājsaimniecības locekļiem vai divām personām, kuras nav vienas mājsaimniecības locekļi. Kaimiņš mammu ar automašīnu rīt vedīs pie ārsta, bet aizprecēto māsu nedrīkst ņemt līdzi iepirkties.
Māsai epidemioloģiski drošāk būšot braukt ar autobusu. Reti kursējošo autobusu dēļ kaimiņi, radi, darbabiedri izsenis ir apvienojušies kopīgas privātmašīnas braucienā gan uz darbu, gan uz veikalu. Tagad vairs nedrīkst. Šofera noraidījumam seko neizpratne un dusmas. Šī ierobežojuma dēļ tie, kas līdz šim bija vienā “epidemioloģiskā burbulī”, tagad daudz biežāk un bīstamāk autobusā krustosies ar citiem saskarsmes lokiem.
Ja dzīvoklī kāda problēma gadījusies diennakts tumšajā laikā (vadi sagājuši uz īso, pods aizsērējis), neba uzreiz saimnieks sauks sertificētu elektriķi vai santehniķi. Drīzāk aicinās kaimiņu vai “zelta rokas”. Un policijai būs jāspēj veikt miertiesneša funkcijas šajās visdažādākajās situācijās.
Ir vēl pāris pretrunīgu ierobežojumu (profesionālie mākslinieki, fotogrāfa pakalpojumi ārā), par kuriem var tikai teikt: “Neiedzēris nesapratīšu!”
Sagatavojuši: Ivars Bušmanis, Māra Libeka, Māris Antonevičs
