“Gulošie policisti” ceļā uz amatu, kara sekas izjutīsim gāzes rēķinos, apsūdzības Vrubļevskim. Nedēļas apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. “Gulošie policisti” ceļā uz amatu
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniecei Ilzei Znotiņai, kuras apstiprināšanu amatā otro reizi bija ieeļļojis valdības un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalsts, ceļā gadījušies pirmie “gulošie policisti”.
Proti, jautājums par apstiprināšanu atlikts pēc “Konservatīvo” lūguma. Šīs partijas Saeimas frakcija vēloties vēl tikties ar Znotiņu. Kā izteicies frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, daži deputāti šo amata pretendenti nemaz tik labi nepazīst.
Norādītais iemesls ir diezgan dīvains, jo Znotiņa šajā amatā ir jau kopš 2018. gada, un par kandidātu varētu spriest pēc darbības rezultātiem, kuri ir pietiekami labi zināmi.
Kas tad Znotiņai tiek pārmests? Būtībā tiek pārmests tas, ka finanšu noziegumu apkarošanas dēļ samazinājusies banku kreditēšanas, tātad – ekonomikas asinsrites, aktivitāte tautsaimniecībā un bankām tiek prasīts daudz rūpīgāk uzraudzīt klientus.
Sava taisnība pārmetumos ir – Latvijas banku izsniegto kredītu apjoms 2017. gada beigās, pirms “ABLV” darbības apturēšanas, bija 14,4 miljardi eiro, un tikai 2021. gada beigās banku nozare atkal sasniedza šo kreditēšanas apjomu, tātad var runāt par kreditēšanas zaudēto četrgadi un dažiem miljardiem eiro, kas uz vairākiem gadiem tika izņemti no tautsaimniecības.
Taču, sākot izvirzīt pārmetumus, var uzdot arī jautājumu, vai pārmetumu izvirzītāji tiešām domā, ka pēc “ABLV” bankas darbības apturēšanas pēc ASV finanšu ministrijas iestādes FinCEN pieprasījuma 2018. gadā, visai reāliem draudiem, ka Latvija varētu nokļūt Eiropas naudas atmazgāšanas apkarotāja “Moneyval” pelēkajā vai melnajā sarakstā un daudzajiem pēdējo gadu naudas atmazgāšanas skandāliem Baltijas, galvenokārt – Igaunijas bankās, kredītiestādes tiešām varēja turpināt veidot savu biznesu tāpat kā 2017. gadā vai tomēr bija nepieciešama nopietna pārkārtošanās?
Un vai Znotiņai, kas tieši šādos apstākļos pirmo reizi nokļuva amatā 2018. gadā, bija iespēja rīkoties lēni un apdomīgi vai tomēr bija jāsper krasi un radikāli soļi situācijas labošanai, kurus no viņas prasīja valdība un sabiedrība?
Ņemot to visu vērā, jādomā, ka FID vadītājas tikšanās ar Saeimas frakcijām būs tikai īslaicīga neērtība, un viņa tiks apstiprināta amatā jau tuvākajās nedēļās.
Satraukums. Kara sekas izjutīsim gāzes rēķinos
Kamēr par nākamās apkures sezonas siltumapgādes tarifiem daudzās Latvijas pašvaldībās vēl tiek zīlēts kafijas biezumos, lielākais dabasgāzes piegādātājs nācis klajā ar jaunajiem tarifiem mājsaimniecībām. Kā jau bija sagaidāms, tie ir krietni vien pieauguši.
No 1. jūlija AS “Latvijas gāze” dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām pieaugs robežās no 65,6 līdz 89,9% atkarībā no patēriņa apmēra.
Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022. gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% – no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% – no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.
Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% – no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā. Šī gada otrajā pusgadā mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī, maksājums par dabasgāzi būs aptuveni 10,56 eiro mēnesī līdzšinējo 7,67 eiro vietā.
Savukārt mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei un patērē vidēji 180 kubikmetru mēnesī, maksājums pieaugs no 148 eiro līdz 278,15 eiro mēnesī. Lai arī dabasgāzes sadales sistēmas operators “Gaso” informē, ka dabasgāzes pieslēgumu skaits šī gada piecos mēnešos ir sarucis, 31. maijā joprojām to lietoja 379 048 mājsaimniecības. No dabasgāzes piegādēm šajā laika periodā bija atteikušās 3667 mājsaimniecības jeb 0,96%.
Ņemot vērā virkni atbalsta instrumentu, kas pēdējā laikā radīti pārejai no fosilā kurināmā uz alternatīvām apkures tehnoloģijām, nokāpšana no Krievijas gāzes adatas diemžēl vis nenotiek tik ātri, kā to varētu vēlēties. Iespējams, daļa Latvijas iedzīvotāju gaida kara beigas un jaunu Krievijas politisko iekārtu, kas ļautu atgriezties pie pirmsenergokrīzes gāzes piegādēm un cenām.
Darījums. Gaidāms “Lietus”
Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi izsniegt apraides atļauju televīzijas kanālam “TV Rain”, plašāk pazīstamam kā “Doždj” (tulkojumā – “Lietus”). Šī ziņa, šķiet, daudz lielāku ievērību guvusi ārpus Latvijas, īpaši pret Kremli noskaņoto Krievijas opozicionāru vidū, no kuriem daudzi pēc 24. februāra pametuši valsti.
Kā noprotams, arī TV “Doždj” redakcija atradīsies Rīgā, taču saturā to diez vai īpaši varēs just – to veidos žurnālisti dažādās valstīs. Faktiski telekanāls iet tajās pašās pēdās, ko jau kopš 2015. gada iestaigājis cits Krievijas medijs – portāls “Meduza”.
Bet kas tad ir “Doždj”? Izveidots 2010. gadā (idejas autore un īpašniece – Natālija Sindejeva), tas izcēlās ar brīvo pieeju, kur visam, kas redzams kadrā, nav jābūt perfekti sakoptam un standartiem atbilstošam – savu redakcijas darbu kanāls bija padarījis par kaut ko līdzīgu realitātes šovam, dodot diezgan lielu vaļu arī raidījumu vadītājiem un žurnālistiem. Politiski tas guva ievērību, plaši atspoguļojot 2011. gada Krievijas protestus pret parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanu – tā saukto “Bolotnaja” kustību.
Ilgstoši “Doždj” tika uzskatīts par vienu no nedaudzajiem no Kremļa neatkarīgajiem/opozīcijas medijiem Krievijā, kuru vara gan dažādi apgrūtināja, tomēr nemēģināja pavisam iznīcināt.
Savā ziņā tā bija simboliska trīsvienība – viena televīzija (“Doždj”), viens radio (“Eho Moskvi”) un viena avīze (“Novaja gazeta”), ko uz ārpusi varēja arī uzrādīt kā piemēru, ka Krievijā “demokrātija” un “vārda brīvība” vēl pastāv.
Tomēr arī šīs spēlītes tika izbeigtas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī, kad tika nolemts, ka arī šīs patiesās informācijas drumslas apdraud Kremļa intereses un ir laiks “piegriezt skrūves”. “Doždj” par darba pārtraukšanu paziņoja 3. martā, noslēdzot savu ēteru ar simbolisku fragmentu no baleta “Gulbju ezers”, kas padomju laikā parasti tika demonstrēts PSRS līderu nāves dienā, kā arī 1991. gada augusta puča laikā.
Televīzijas galvenais redaktors Tihons Dzjadko intervijā “You Tube” kanālam “Populārā politika” sacījis, ka krievu valodā pašlaik daudzi bijušie Krievijas neatkarīgo mediju žurnālisti jau darbojas dažādos videoformātos, taču tā esot pārsvarā “viedokļu žurnālistika”, taču “ir ļoti liels notikumu un informācijas žurnālistikas deficīts”. Tieši ar to “Doždj” iepriekš nodarbojies un arī tagad piedāvās skatītājiem.
“Galvenā mūsu auditorija atrodas Krievijas Federācijā, taču otra daļa ir tie, kas aizbraukuši,” viņš piebildis.
Pārsteigums. Apsūdzības Vrubļevskim
Pie Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atjaunošanas procesa klāt bijušais un 16 gadus šo organizāciju vadījušais jurists Aldons Vrubļevskis iekūlies pamatīgās nepatikšanās. Vrubļevskis sabiedrības acīs atstājis mierīga, nosvērta un zinoša sporta funkcionāra iespaidu, tāpēc pagājušās nedēļas ziņa, ka 65 gadus vecais sirmais kungs tiek apsūdzēts smagos finanšu noziegumos, daudziem bija ļoti negaidīts.
Kriminālprocess gan nav saistīts ar Vrubļevska darbošanos sporta lauciņā, tomēr neizpratne paliek.
Vrubļevskis bija LOK prezidents no 2004. līdz 2020. gadam, šajā laikā pamanoties arī strādāt savā tiešajā profesijā, darbojoties kā maksātnespējas administrators. Šāda amatu apvienošana nav aizliegta, taču līdz šim daudziem bija pārliecība, ka LOK prezidentam tā kā vajadzētu par visiem 100% un ar abām kājām būt tikai sporta dārziņā.
Lai nu kā, tieši papildu rebēs “ziepes” sastrādātas, jo, kā vēsta Valsts policija, apsūdzētais (mediji pēc tam ziņoja, ka tas ir Vrubļevskis) un viņa pilnvarotā persona no 2009. gada jūnija līdz 2018. gada jūlijam, veicot maksātnespējas procesu, iespējams, prettiesiski piesavinājušies 1,43 miljonus eiro.
Tātad tautas valodā runājot, likumsargiem ir aizdomas, ka Vrubļevskis ar līdzdalībnieku naudu nevis pārskaitījis kreditoriem, bet savākuši sev. Abiem arī inkriminēta krāpšanās un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana lielā apmērā. Apsūdzības bargas, par to pamatotību un iespējamajām sekām lems tiesa.
Latvijas sporta lauciņā zinoši ļaudis mēļo, ka Vrubļevskis kā jurists savas zināšanas licis lietā arī LOK finanšu kārtošanas jautājumos, olimpisko “bugaltēriju” sakārtojot tā, ka neviens auditors neiekleposies.
Tiesa, daudzi pamanīja, ka pēc varas maiņas LOK, tās pašreizējā vadība (Žoržs Tikmers ar komandu) ļoti krasi norobežojās no Vrubļevska laikiem, starp rindām to nodēvējot par stagnāciju. Arī tagad LOK steidzās ziņot, ka viņu bijušā šefa profesionālajai darbībai nav nekāda sakara ar organizāciju.
Sagatavojuši: Olafs Zvejnieks, Māris Antonevičs, Gints Narogs, Kristīne Stepiņa
