“Cilvēks guļ uz ielas, nolikts pareizajā pozā, brilles blakus, putas uz lūpām, bet visiem vienalga…” Sieviete lūdz līdzcilvēkiem nebūt tik vienaldzīgiem 37
Ar smeldzīgu ierakstu un saucienu pēc lūguma nebūt vienaldzīgiem sociālajā tīklā “Thread” dalījusies Ivita. Sieviete atklājusi, ka kārtējo reizi saukusi ātro palīdzību, lai palīdzētu kādam līdzcilvēkam, taču viņu izbrīna citu cilvēku attieksme pret tiem, kas nonākuši nelaimē.
Ivita rakstīja: “Šodien atkal saucu ātro palīdzību… jā, atkal, jo nespēju paiet garām… cilvēks guļ uz ielas, nolikts pareizajā pozā, brilles blakus, putas uz lūpām, bet visiem vienalga. Kamēr runāju ar ĀP, pienāca vēl “alkāns” un pabakstīja ar kāju – kad nenoreaģēja, “draugs” pateica, lai jau guļ – ejam! Blakus meitene teica, ka jau 20 min atpakaļ esot gaidījusi ātro palīdzību, bet viņi nebraucot… pēc mana zvana atbrauca 2 min laikā, lai gan teica, ka šāds izsaukums nav bijis. Neesam vienaldzīgi!!!”
Šis ieraksts raisīja arī citos soctīkla lietotājos pārdomas.
Kāda sieviete vārdā Alīna dalījās līdzīgā situācijā iz dzīves: “Es vienmēr zvanu šādās situācijās. Vienreiz man jautāja “un jūs pienācāt, pārbaudījāt? Varbūt aizmidzis vai piedzēries”. Es neesmu mediķis, es neatšķiru, kurš ir aizmidzis, un kurš paģībis! Vēl jo vairāk, piedzēries nenozīmē, ka viņam nav slikti… Bet citām reizēm parasti vienkārši brauc bez jautājumiem. Noteikti ir jāzvana. Man paziņai tā tēvu agri no rīta autobusa pieturā piekāva, visi gāja garām un domāja, ka piedzēries, cilvēks reāli bezsamaņā gulēja.”
Romualds pauda šādu viedokli: “Protams, ne vienmēr NMP ir nepieciešama un daudzus tieši šis apstāklis attur no palīdzības izsaukšanas. BET!!! Mēs neesam ārsti un nevaram noteikt, cilvēkam vajag ātros jeb nē, tāpēc labāk piezvanīt un izsaukt kvalificētu palīdzību, nevis vienkārši paiet garām. Jā, esmu saņēmis bieži no ātrajiem rājienus: viņš taču piedzēries, bet joprojām, ja redzu, ka cilvēkam slikti, turpinu zvanīt.”
“Šodien man arī gadījās kādam vecam vīram izglābt dzīvību, kurš 30° karstumā bija izdomājis čāpot uz aptieku…diezgan patālu… mēģināja tikt līdz piemājas soliņam, taču kājas saļima…labi, ka pamanījām – tur vēl kādas min. karstajā saulē un būtu viss…seja jau zili sarkana… arī likās, ka ātrie brauc mūžību, taču beigu beigās tās bija kādas 4-5 minūtes. Cerams, viss beidzās labi,” savā nesenajā pieredzē dalījās lietotāja Monta.