Gorkšam sarkanā kartīte. Ko nevar dienesti, to paveic vistas. Nedēļas notikumu apskats 1
Cilvēks. Gorkšam parāda sarkano kartīti
Latvijas Futbola federācijas (LFF) opozīcijai ar otro piegājienu izdevies gāzt prezidentu Kasparu Gorkšu, kurš šajā amatā sabija mazāk nekā pusotra gada.
Tas, domājams, ir viens no īsākajiem termiņiem Latvijas sporta biedrību vēsturē.
Viņu gribēja noņemt no distances jau pēc astoņiem mēnešiem, taču februāra apvērsums bija nesekmīgs. Vai tiešām Gorkšs bija tik slikts vai nevarīgs, lai par katru cenu censtos dabūt viņu prom, īpaši apzinoties, ka jaunas prezidenta vēlēšanas ir jau nākamā gada aprīlī? Vai arī savas intereses viņa vadībā nespēja īstenot citādi domājošie, bet iepriekšējā vadība sāka satraukties par viņu atstātā mantojuma šķetināšanu?
Visdrīzākais, patiesības grauds ir meklējams katrā no trim versijām, bet, kurā pārsvarā, – tas ir gaumes un interpretācijas jautājums. Ir skaidrs, ka Kasparam, iesēžoties tik augstā krēslā uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām, bija ļoti grūti. Trūka prasmju, zināšanu un pieredzes, milzīga opozīcija, domubiedru trūkums LFF valdē un futbola piramīdas virsotnē – lielajos klubos, plus doti skaļi solījumi, kurus teju neiespējami realizēt.
Tajā pašā laikā vēlme Gorkšu padzīt būtu saprotama tad, ja saskatāmi skaidri likuma pārkāpumi. Bet tādu nav.
Kasparam Gorkšam vajadzēja veiksmīgāk sastrādāties ar saviem oponentiem, censties atrast kopīgu valodu. Bijušā izlases kapteiņa attieksmes jautājuma problēmas izkristalizējās arī sarunās ar citiem futbola sabiedrības pārstāvjiem. Jāpiebilst gan, ka attiecības allaž ir divu pušu stāsts.
Diez vai mēs gribētu īpaši kontaktēties ar kādu, kurš regulāri “no trešā stāva čurā uz galvas”.
Pārsteigums. Plaisā Dailes teātra pamati
Pēc Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja Dž. Dž. Džilindžera gāšanas pirmās plaisas piedzīvojusi arī ātrumā sadiegtā teātra pagaidu mākslinieciskā padome – par atkāpšanos paziņojis Dailes teātra direktors Andris Vītols.
Lai arī šī teātra sezona rit pēc iepriekšējās inerces, šobrīd nav skaidri divi svarīgākie jautājumi – kāda būs Dailes mākslinieciskā vīzija nākotnē un kurš / kuri to īstenos, tā raisot bažas par teātra stabilu funkcionēšanu ilgtermiņā.
“Divu nedēļu laikā tikos ar aktieriem, kolektīvu un repertuāra padomi, arī ar atsevišķiem režisoriem – kopumā loģisks secinājums bija, ka teātrim vajag jaunu vadītāju – jaunu līderi, jo radās iespaids, ka šobrīd mākslinieciskā padome vēlmi pēc pārmaiņām neatrisinātu,” pēkšņās atkāpšanās iemeslu sarunā ar “LA” skaidro A. Vītols.
“Esmu stabilitātes un prognozējamības piekritējs, bet varbūt jāļauj vispirms nākt trakām idejām, nevis tās uzreiz jānoraida.”
A. Vītols prognozē, ka jauna teātra direktora apstiprināšana var prasīt, mazākais, trīs četrus mēnešus, reizē atzīstot, ka pati mākslinieciskā vadītāja posteņa funkcija izrādījusies neveiksme.
“Ja viens režisors tiek piesiets vienam teātrim kā mākslinieciskais vadītājs, viņš tiek ierobežots savās radošajās izpausmēs, un tas nav pareizi. Veiksmīgāks būtu vadības modelis, kurā darbojas direktors intendants kopā ar mākslas vai štata režisoru padomi.”
Ziņa par A. Vītola atkāpšanos esot pārsteigusi Dailes teātra aktieri Juri Žagaru, kurš nesen intervijā LTV pauda interesi par Dailes teātra direktora amatu.
Sarunā ar “LA” viņš atzina, ka ir gatavs “apsvērt kandidēšanu uz šo amatu, ja Kultūras ministrija izsludinās konkursu un tā nosacījumi būs atbilstoši”.
Kauns. Latviskums reklāmā, ne biznesā
“Šodien, 16. oktobrī, “Air Baltic” [reisā] BT218 Berlīne–Rīga paziņojumi pasažieriem tika sniegti tikai angļu un krievu valodā. Kas, lūdzu, atbild par šādu mūsu “nacionālās” aviokompānijas politiku?” – tā interneta sociālajos tīklos ierakstījusi bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Politiķei piebalsoja arī daudzi citi interneta lietotāji, kas saskārušies ar līdzīgu situāciju.
Savās reklāmas kampaņās lidsabiedrība nereti cenšas izmantot nacionālo akcentu, piemēram, filmējot klipus par Jāņu svinēšanu, krāsojot lidmašīnu sarkanbaltsarkanā krāsā un tamlīdzīgi, tomēr biznesā tā nav prioritāte.
Tieši tādu pašu pārmetumu “Air Baltic” jau 2015. gadā izteica Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kuram mēģinājums klātienē skaidrot, kāpēc paziņojumi lidmašīnā skan angliski un krieviski, bet ne latviski, beidzās ar asu konfliktu un pat policijas iesaisti.
“Atgriežoties no dienesta komandējuma, ievēroju, ka “Air Baltic” darbinieki sniedz informāciju par tranzītlidojumiem krievu un angļu valodā. Aicināju darbinieci paskaidrot, kādēļ netiek lietota arī valsts valoda. Darbiniece neatbildēja uz jautājumu pēc būtības, vien norādīja, ka viņas rīcība atbilst “Air Baltic” iekšējās kārtības noteikumiem,” tolaik rakstīja Kaimiņš.
Jāpiebilst, ka lidsabiedrība arī V. Vīķei-Freibergai tviterī atbildējusi līdzīgi – angļu un krievu valodā tiekot sniegta informācija, kas domāta tranzīta pasažieriem, taču solījusi nodot informāciju “tālākai pārbaudei”.
Darījums. Novadu reforma būs!
Pavasarī 119 pašvaldību vietā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) administratīvi teritoriālās reformas kartē piedāvāja 35 pašvaldības.
Pagājušonedēļ valdība pieņēma reformas modeli jau ar 39 pašvaldībām – piecām republikas pilsētām un 34 novadiem.
Visbūtiskākā “darījuma” pazīme ir valdības partiju vienošanās atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu. Pieņemot “KPV LV” rosinājumu izveidot Lejaskurzemes novadu, atstājot Liepājas pilsētu atsevišķi, un Nacionālās apvienības aicinājumu to pašu darīt plānotajos Daugavpils un Rēzeknes novados, un JKP šīs kartes akceptēšanu “par 90%”, varētu secināt, ka novadu skaitam Saeimā nevajadzētu būtiski mainīties.
Nu varbūt vēl Jelgavas mēra Rāviņa vēstuli varētu ņemt vērā, jo Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta ar 60 000 iedzīvotāju. Tā atbilst visiem VARAM definētajiem kritērijiem, lai to saglabātu atsevišķi.
Vai aiz 40 varētu pavilkt sarkano līniju pašvaldību skaitam? “Mērnieku laiki” Saeimā, visticamāk, turpināsies par novadu robežām (Rūjiena, Ikšķile, Saulkrasti).
Tā būs principa “par lielām un vienādi spēcīgām pašvaldībām” likšana pretī katra novada dabiskajai vēlmei pievienoties bagātākam vai vienkārši – ierastākam kaimiņam.
JKP Saeimas diskusijās sola ienest dalījumu “kultūrģeogrāfiski, balstoties arī vēsturiskajā pieredzē”, kas varētu atjaunot strīdus par Suitu un Sēlijas novadu.
Pagājusī nedēļa nostiprināja pārliecību, ka reforma tomēr notiks! Jo tās bremzētāja ZZS nav pie teikšanas. Valstij jānodrošina līdzsvarota attīstība visos novados.
Mācība. Ko nevar dienesti, to paveic vistas
Kopš septembra vidus, kad visa Latvija uzzināja par saindēšanos Siguldas bērnudārzos, kontrolējošie dienesti – gan Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), gan Slimību profilakses un kontroles centrs – nepaguruši medīja zarnu nūjiņas E.coli infekcijas avotu.
Daudzie nomazgājumi un analīzes kā nedeva, tā nedeva gaidīto atbildi. Aizdomās tika turēti vispirms arbūzi, tad vispārēja ažiotāža pārsviedās uz citrusaugļiem.
Atsevišķi ēdināšanas uzņēmumi vecāku un skolotāju spiediena rezultātā pat izslēdza importa augļus no ēdienkartes. Siguldas bērnu izglītības iestādes tika pārbaudītas katru dienu, atklājot aizvien jaunus pārkāpumus, tomēr – ne vēsts no meklētā infekcijas avota.
Pēc nedēļas PVD tomēr paklupa pār citu infekciju izraisītāju – uz bērnudārzu “Ieviņa” un “Saulīte” pavāru rokām jau pēc to dezinficēšanas tika konstatēta zeltainā stafilokoka klātbūtne. Drīz atklājās, ka paralēli E.coli izraisītajai saslimšanai vieglākā formā norisinājies arī salmonelozes uzliesmojums.
Turpmākajā gaitā infekciju avotu meklējumi kļuva jau pavisam sazaroti. Un visbeidzot – urrā – ir rezultāts!
Atklājies, ka ar salmonellu piesārņotu vistas gaļu Latvijā veselās četrās partijās ievedis Polijas uzņēmums “Cedrob S.A.”, turklāt gaļa tikusi izplatīta caur vairākiem vairumtirgotājiem, un to gardu muti apēduši ne tikai Siguldas, bet arī Rīgas, Liepājas, Ventspils, Jelgavas un Ogres bērni. Kas tad ir noskaidrots?
Šķiet, tie ir Latvijas šmulīgākie pavāri, jo citviet ēdiena gatavotāji ir pacentušies ievērot visas būtiskās higiēnas prasības, gan pienācīgi termiski apstrādājot gaļu, gan arī to attiecīgi uzglabājot un apstrādājot. Līdz ar to salmonellas nav varējušas nodarīt pāri nevienam vairāk. Tā nu Polijas vistas ir veikušas lakmusa papīrīša funkciju, un, visdrīzāk, arī īstais E.coli avots nav jāmeklē tālu. Vai to izdosies noskaidrot? Cerams, ka vēl nav par vēlu!
Sagatavojuši: Ilmārs Stūriška, Aija Kaukule, Māris Antonevičs, Ivars Bušmanis, Ieva Ēvalde
