KNAB datorgrafiķis pārsteidz. Ģirģens izaicina premjeru. Aizsedz muti! “LA” nedēļas apskats 1
Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ivars Bušmanis, Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Ģirģens izaicina premjeru
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens paudis vēlmi kļūt par Latvijas Futbola federācijas vadītāju. Tagad daudzi aicina viņu netērēt laiku, deldējot iekšlietu ministra krēslu, bet uzreiz pievērsties futbola lietām, ar kurām viņš, kas zina, varbūt tiks galā labāk.
Sabiedrības sašutumu izpelnījušies 9. maija notikumi, kad liels skaits cilvēku devās pie tā sauktā uzvaras pieminekļa Pārdaugavā – tas nu nemaz neatbilda valdības noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem. Tobrīd tas nozīmēja visu publisko pasākumu aizliegumu, atļauju kopā atrasties tikai diviem cilvēkiem un noteikumu strikti ievērot divu metru distanci.
Tomēr iekšlietu ministrs uzskata, ka policija lieliski tikusi galā ar pienākumiem. Attaisnojumi ir dažādi. Vispirms tika stāstīts, ka mēs vienkārši esam muļķi – nemākam saskatīt pareizo ainu un ļaujamies optiskajiem māņiem.
Nedēļas nogalē Ģirģens jau izvēlējās citu taktiku un izaicinoši uzdeva retorisku jautājumu – kas tad policijai bija jādara?
“Ja kāds domāja, ka es sadzīšu mašīnas, arestēšu cilvēkus, izlaidīšu suņus, asaru gāzi, tad diez vai tā būtu bijusi pareiza pieeja,” “Rīga TV24” sacījis Ģirģens, un šis citāts ļoti iepaticies arī Maskavas propagandai, kur iekšlietu ministrs parādīts pozitīvā gaismā.
Tāpat viņu uzslavējuši 9. maija pasākumu organizatori – kā nu ne, ja Rīgā 9. maiju šoreiz varēja svinēt ar lielāku vērienu nekā Maskavā, kur neviens pat nemēģināja pārbaudīt, vai varas noteiktie ierobežojumi tiešām “darbojas”.
Notikušais, lai arī radījis nelielu viļņošanos koalīcijā, visticamāk, nekādas politiskas sekas neatstās. Ģirģena demisiju neviens nepieprasa un premjers, šķiet, apmierināsies vien ar dažām kritiskām piezīmēm.
Bet kādas būs 9. maija sekas uz Covid-19 izplatību un Latvijas iedzīvotāju veselību, var tikai minēt.
Neskaidrība. Aizsedz muti!
Satiksmes autobusu vadītājiem dotas tiesības neielaist pasažieri, ja viņš nav aizsedzis muti un degunu ar šalli, lakatu vai uzlicis aizsargmasku. Rīgā pašvaldības policija sabiedriskajā transportā kontrolē, vai cilvēki lieto sejas aizsegu.
Tam, ka valdība ir izvirzījusi prasību visiem sabiedriskajā transportā nēsāt sejas un deguna aizsegu, vērojama mērena sabiedrības pretestība.
Šī prasība nav tas pats, kas divu metru distance vienam no otra un roku mazgāšana, kuras efektivitātei ir zinātniski pierādījumi. Kā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un ne tikai viņš, esot daudz nianšu, kas valdības lēmumu par maskām padara par efektīvu tikai trešdaļā gadījumu.
Nošķaudoties zīda šallītē, vīruss izlaužas cauri, tāpat kā mājās šūtai sejas aizsargmaskai, bet ķirurģiskās maskas ar filtrējošo slāni, kas nopērkamas aptiekās, piemēram, pensionāriem, diezin vai būs pa kabatai, jo tās ir pārāk dārgas.
Arī vairākās citās Eiropas valstīs ir šāda prasība, tikai atšķirība tā, ka ne visās prasības ievērošanā ir iesaistīta policija un dota vara pakalpojuma sniedzējiem neielaist transportā pasažierus, kuriem deguns un mute nav aizklātas.
Tur, piemēram, autobusu vadītājam ir izsniegta paciņa ar vīrusu necaurlaidīgām maskām, kuras viņš var izdalīt tiem pasažieriem.
Darījums. Baltijas Šengena vēl nedarbojas
Kaut arī Baltijas valstu ārlietu ministri saprašanās memorandu par ceļošanas ierobežojumu atcelšanu parakstīja tikai piektdienas pusdienlaikā, jau no pusnakts Latvijas pilsoņi varēja ieceļot Igaunijā un Lietuvā.
Prieks, ka Baltijas valstis spēj vienoties par šādu soli un šī vienošanās ātri iekļuva Eiropas ziņu apritē. Līdz ar memoranda parakstīšanu Baltijā atsākas starptautiskie pasažieru pārvadājumi, pārvietošanās pa sauszemi, gaisu un jūru.
Tomēr Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums, ka “kļūsim par tādu kā mazo Šengenu”, dabā neapstiprinās. No apmēram 25 autoceļu robežu šķērsošanas vietām ar Lietuvu atvērtas tikai trīs – Saloču–Grenctāles, Būtiņģes–Rucavas un Smelīnes–Medumu robežpunktos. Arī Igaunijā iebraukt var tikai pa trešo daļu no Šengenas ceļiem – pieci: caur Ainažiem, Rūjienu, Valgā-1, Valgā-3 un uz Murati.
Jāsecina, ka vairāk domāts par tūrisma atjaunošanu un par starppilsētu satiksmi nekā par pierobežā ierastās darbaspēka kustības, radinieku apmeklējumu un tirgošanās atjaunošanos.
Premjeram Krišjānim Kariņam taisnība, kad viņš atgādināja, ka Latvija nav slēgusi savas iekšējās robežas ne ar Igauniju, ne Lietuvu. Tiesa, jo aizsargbarjeras, bloki un mucas ir saliktas otrpus Latvijas robežas.
Ja raugāmies no iespējamās vīrusa Covid-19 pārnēsāšanas aspekta, tad tagad to drīkst pārvadāt lielākos attālumos starp pilsētām, bet pierobežu kontakti liegti. Līdz īstajai Šengenas kārtībai vēl mazliet jāpagaida.
Prieks. Kad pašvaldība nedara, valsts piespiež
Jau no nākamā gada vecāki brīvāk varēs izvēlēties bērnudārzu: ja vien tas būs pašvaldības dibināts bērnudārzs, nebūs jāskatās, kādā valodā tas piedāvā apgūt pirmsskolas izglītību.
Jo visiem pašvaldību bērnudārziem no 1. septembra būs jāpiedāvā pirmsskolas izglītības programmas latviešu valodā. Paralēli gan varēs pastāvēt arī tā sauktās mazākumtautību, kas visbiežāk ir krievu, grupas.
To paredz Saeimas pieņemti grozījumi likumos, ko bija iesniegusi Nacionālā apvienība pēc tam, kad tai neizdevās panākt, lai Rīgas dome aktīvāk atbilstoši vecāku pieprasījumam atver latviešu grupas.
Gana bieži vecāki bija sūdzējušies, ka uz krievu bērnudārziem ir daudz mazākas rindas, jo mazākumtautību ģimeņu bērni arī bieži vien tiek pieteikti latviešu dārziņos.
Protams, likuma izmaiņas vēl nenozīmē, ka arī praksē bērnudārzu latviskošana būs veiksmīga. Rīgā par bērnudārziem atbildīgie vairākkārt norādījuši: grupas jau var atvērt, bet kas tajās strādās, jo pirmsskolas pedagogu trūkst.
Kaut likums prasa visiem pedagogiem, tostarp bērnudārza audzinātājiem, augstākajā līmenī zināt valsts valodu, praksē vismaz vecākās paaudzes pedagogi ne vienmēr labi runā latviski. Vai vecāki maz gribēšot bērnu laist pie pedagoga, kurš latviski nerunā perfekti?
Izmaiņas likumā pašvaldībām liks pārvērtēt prioritātes, vairāk domāt par to, kā nodrošināt patiešām latviski runājošus pedagogus visos bērnudārzos, un neatlikt problēmu risināšanu uz nezināmu nākotni.
Dīvainība. KNAB “ķirsī”
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un tā algotais datorgrafiķis atkal pārsteidzis.
Ik pa laikam žurnālistiem iznāk tulkot infografiku, kas papildina KNAB sausās ziņas par kādām rosinātām krimināllietām, nenosaucot iesaistīto personu uzvārdus, amatus utt.
Pagājšnedēļ šādu ziņu: “KNAB š. g. 12. maijā nosūtījis krimināllietas materiālus [..] kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu” papildināja vizualizācija, kurā bez dažādiem citiem simboliem bija uzzīmēti naudasmaisi, koks (vītols?), ķirši utt.
Tviterī ļaudis smejas un brīnās. Iveta Kažoka: “O, mistērijas infografiku formā ir atgriezušās!” Linards Āboltiņš: “Kolosāls pandēmijas piedāvājums garlaikotajiem.
KNAB jaunākā spēle “Uzmini noziegumu”. “Atrodi sevī mītošo Mis Mārplu vai inspektoru Bārnabiju!”
Bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs gan aizrāda: “Kāpēc par saviem panākumiem nespējat runāt nevis ar neizdibināmiem komiksiem, bet cilvēkiem saprotamā veidā?”
KNAB raksta, ka “infografikai ir informatīvs raksturs”. Ej nu izlobi informāciju no šā rēbusa, bet aģentūra LETA iztulkojusi, ka KNAB rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Ronaldu Alpi par 85 000 eiro izkrāpšanu un 190 000 eiro krāpšanas mēģinājumu no vairākām personām.
