Diplomāte ar simt gadu dzīves pieredzi un “Lido” jauna ēra. “LA” nedēļas apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Diplomāte ar simt gadu dzīves pieredzi
Skatoties uz Ainu Nagobads-Ābolu, grūti noticēt, ka izcilā diplomāte 9. jūnijā nosvinēja savu simto jubileju. Viņa bija viena no pirmajiem vēstniekiem atjaunotajā Latvijā, strādājusi Francijā, Spānijā un Portugālē, kā arī bijusi Latvijas pastāvīgā pārstāve UNESCO.
Bija ierasts, ka ik gadu Aina Nagobads-Ābola ieradās Latvijā, lai piedalītos 4. maija – Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienas – svinībās dzimtenē. Iespējams, ka būtu ieradusies arī šogad, ja vien svītru ceļošanai nebūtu pārvilcis koronavīruss.
“Tā man ir liela, patiesi liela diena. 1918. gada 18. novembri es nepiedzīvoju, jo vēl nebiju dzimusi. Taču manā ģimenē šo dienu vienmēr svinēja. Bet sirdij tuvākais ir un paliek 4. maijs, kura norisēm 1991. gadā sekoju televīzijā. Tolaik jau aktīvi darbojos Parīzē, veidojot Latvijas vēstniecību, biju sākusi “virināt pirmās durvis”,” diplomāte atceras intervijā laikrakstā “Brīvā Latvija”.
Ģimene 1944. gadā atstāja Latviju. Aina studēja Tibingenas universitātē Vācijā, ieguva zobārstniecības ķirurģes diplomu. Taču lielāko darba mūža daļu kopā ar vīru Guntaru Ābolu strādāja viņa naftas rūpniecības uzņēmumos. Ģimenē izaudzinājusi divus bērnus – meitu Ingrīdu un dēlu Jāni, arī trīs mazmeitas un divus mazdēlus.
Visus šos gadus Aina Nagobads-Ābola ir bijusi tilts starp Francijas sabiedrību un Latviju, iezīmējot mūs franču apziņas kartē, stāstot par mūsu vēsturi un kultūru.
Viņas privātie kontakti bijuši par pamatu vairākiem ļoti nozīmīgiem notikumiem atjaunotās Latvijas vēsturē.
Ja mēģinātu sarindot tos pēc nozīmīguma, tad viens no galvenajiem būtu Francijas prezidenta Fransuā Miterāna vizīte Latvijā. Viņas privātā pieredze un kontakti, piemēram, ar Francijas bankas direktoru de Larosjē kungu, līdzēja arī atgūt Francijā noglabāto Latvijas zeltu.
A. Nagobads-Ābolai ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, Francijas Goda leģiona ordenis un Portugāles Lielais Nopelnu krusts.
Diplomāte apaļo jubileju sagaidīja savās mājās Parīzes piepilsētā Vezinē, kur arvien turpina aktīvi sekot līdzi norisēm Latvijā. Tur arī viņa saņēma Ārlietu ministrijas sagatavoto video ar jubilāres kolēģu, draugu, radinieku un citu laikabiedru sveicieniem un atmiņām.
Darījums. “Lido” partneru maiņa
Alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja “Amber Beverage Group Holding” plāns iegādāties lielāko pašmāju ēdināšanas tīklu “Lido” daudziem bija pārsteigums. Taču nozares pārzinātāji jau bija lietas kursā par “Lido” zaudējumiem Vācijā, kur pērn nācās slēgt abus restorānus, bet šogad Covid-19 izraisītās krīzes dēļ uzņēmums bija spiests uz laiku slēgt savus restorānus.
“Amber Beverage Group Holding” nav vienīgais investors, kurš tiek piesaistīts, lai varētu turpināt attīstīt uzņēmumu.
“Vedam pārrunas ar vēl vairākiem, kas varētu nākt līdzšinējā sadarbības partnera vietā. Šis partneris izstājas un brauc projām,” piektdien “Latvijas Avīzei” sacīja “Lido” prezidents Gunārs Ķirsons. Noprotams, ka runa ir par otru “Lido” patiesā labuma guvēju, Krievijas pilsoni Vladimiru Šestakovu.
Citu iespējamo sadarbības partneru vārdus Ķirsons neatklāja, jo noslēgti konfidencialitātes līgumi. Lielāka skaidrība būšot divu mēnešu laikā. Ķirsons piebilda, ka uzņēmumā daudzas lietas jāmaina, lai varētu pārvarēt tādu krīzi, kāda nule kā piedzīvota. Kā jauna partnera piesaiste mainīs uzņēmumu, vēl grūti pateikt.
Bet jaunais līdzīpašnieks “Amber Beverage Group Holding” pēc darījuma īstenošanas varētu iegūt tiesības vienpusīgi pārvaldīt “Lido”.
Jāpiebilst, ka alkohola ražotāja grupā ietilpst arī “Latvijas balzams”, kura patiesais labuma guvējs ir neviens cits kā alkohola industrijas magnāts un miljardieris Jurijs Šeflers – viņa īpašumā 2012. gadā nonāca Ķirsona muiža Viešūra ezera krastā Gaiziņkalna apkārtnē.
Neveiksme. Mērfija likums elektroenerģijas nozarē
Otrdienas rītā vairāk nekā 160 000 klientu Daugavas labajā krastā – daļā Rīgas, Pierīgas, Ogrē, kā arī Limbažu un Siguldas apkaimēs apmēram pusotru stundu palika bez elektrības. Kā vēlāk atklāja “Augstsprieguma tīkla” speciālisti, bojāta pamatizolācija 330 kilovoltu kabelim starp TEC-1 un Imantas apakšstaciju.
Tā kā jauda, kas plūst pa šo kabeli, ir ārkārtīgi liela, bojājums izraisījis pat nelielu sprādzienu. Negadījuma dēļ pārstāja darboties abas termoelektrostacijas.
Rezultātā visa Daugavas labā krasta elektroenerģijas jauda sadalījās pa mazajām 110 kV stacijām, kuras ar lielo jaudu nespēja tikt galā – piedzīvoja pārslodzi un atslēdzās.
Situācija nebūtu tik nopietna, ja avārijas laikā nebūtu bijis atslēgts cits 330 kV kabelis starp TEC-2 un Salaspili, taču to šobrīd rekonstruē. Rezultātā visa jauda gūlās uz TEC-1 un Imantas apakšstaciju savienojošo kabeli.
Kaut arī elektrības padeve, ņemot vērā notikušā apmērus, tika atgūta ļoti īsā laikā, notikušais tomēr raisa bažas, iedomājoties, cik viegli ir palikt bez elektrības – viens bojājums kabelī un ikdiena faktiski apstājas. Turklāt elektrības padeve vitāli nepieciešama vairākiem stratēģiski svarīgiem objektiem un elementiem.
Kā ir, piemēram, ar sakaru torņiem? “LMT” pārstāvis Valdis Jalinskis sacīja, ka visās bāzes stacijās, kur tas ir iespējams, ir akumulatori, bet kritiskajos punktos arī dīzeļģeneratori. Otrdiena neveiksmīga bija visam Baltijas elektroenerģijas tirgum.
Problēmas skāra ne tikai Latviju, tehniskas problēmas piemeklēja arī “NordBalt” Zviedrijas un Lietuvas starpsavienojumu, kā arī joprojām turpinās remonts “EstLink” starpsavienojumā starp Igauniju un Somiju. Faktiski abām mūsu TEC otrdien bija jādarbojas pat ar lielāku jaudu nekā parasti.
Mērfija likuma cienīgie otrdienas notikumi sāpīgi atsaucās arī uz trešdienas elektrības cenām “NordPool” elektroenerģijas biržā – no astoņiem rītā līdz četriem vakarā elektrības biržas cena bija pat sešas reizes augstāka nekā dienās pirms tam.
Kā Igaunijas sabiedriskajam medijam vēlāk norādīja Igaunijas elektroenerģijas ražotāja “Eesti Energia” vadītājs Hando Suters, viņš neatceroties, kad iepriekš vienlaikus būtu noticis tik daudz sliktu lietu. Atliek vien cerēt, ka atbildīgie par nozari Latvijā izdarīs visu, lai negadītos situācija, kurā viens bojājums var radīt tik daudz negatīvu notikumu.
Izgāšanās. Izdomātā rasisma upuri
ASV protesti pēc melnādainā Džordža Floida nogalināšanas policijas aizturēšanas laikā ir ne vien radikalizējušies un pārmetušies uz citām valstīm, bet ieguvuši arī jaunas formas, kas mazliet sāk atgādināt tās vēstures revīzijas, ko mēdz īstenot totalitāri un autoritāri režīmi. Piemēram, Mao Ķīnā pagājušā gadsimta 60. gados īstenoto “kultūras revolūciju”, kuras viens no mērķiem bija iznīcināt vēstures pieminekļus, bibliotēkas, daoistu un budistu klosterus kā jaunajai ideoloģijai neatbilstošus.
Pašlaik tiek gāzti Amerikas atklājēja Kristofora Kolumba un citu vēsturisku personāžu pieminekļi – tikai tāpēc, ka viņu rīcība un uzskati no mūsdienu (!) skatupunkta nav bijuši pareizi.
Londonā apķēpāts pat Vinstona Čērčila piemineklis, neskatoties uz viņa milzīgo ieguldījumu cīņā pret nacismu. ASV no straumēšanas platformas “HBO Max” steigšus izņemta filma “Vējiem līdzi”, gan solot, ka tā vēlāk tikšot atlikta atpakaļ ar “pareiziem” pavadošajiem komentāriem.
Šie ir tikai daži no piemēriem, taču kreisā histērija sasniegusi arī Latviju, kur tai atrodas daži kvēli sekotāji. Pagaidām gan viņu piedāvājums izklausās pēc humora un atšķirībā no dažām citām zemēm sabiedrība ir diezgan rezervēta. Taču pirmie asni parādās.
Partija “Jaunā Saskaņa” (nejaukt ar “Saskaņu”) prasa Jēkabpili pārdēvēt par Krustpili, jo “hercogs Jēkabs, kura vārdā ir nosaukta Jēkabpils, nedeva latviešiem brīvību, bet vēl arī paverdzināja Āfrikas tautas Gambijā un indiāņus Tobāgo, ir skaidras vēsturiskas ziņas, ka hercogs Jēkabs ir tirgojies ar Āfrikas vergiem no savām kolonijām, kā arī, iespējams, ir līdzvainīgs pie daudzu indiāņu iznīcināšanas Tobāgo salā”.
Uzbrukumu piedzīvojusi saldējuma “Pols” reklāmas kampaņa “Krāsainais starp baltajiem”, kurā daži saskatījuši rasismu, tāpēc uzņēmums “Food Union” to ir atsaucis. Cits saldējums – Rūjienas “Melnītis” – saņēmis līdzīgus pārmetumus no kādas “Attīstībai/Par” biedres, kurai rasistisks izlicies produkta angliskais nosaukums “Blacky”, jo Amerikā šo vārdu dažreiz lietojot nicinošā nozīmē pret melnādainajiem.
Izdomātā rasisma upuru skaits vairojas, jo mūsdienu “hunveibini” sajutuši, ka šis ir viņu laiks.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Sandra Dieziņa, Raivis Šveicars, Māris Antonevičs
