Divi šāvieni gaisā, trešais – par 250 eiro. Un stiprā Latvijas pase. “LA” nedēļas apskats 0
Cilvēks. Darbi skaļāki par vārdiem
Bobsleja etalons – droši vien nebūs daudz pārspīlēts, ja Oskaru Melbārdi, kuru kopš pagājušās nedēļas oficiāli var dēvēt par olimpisko čempionu, godāsim tik cēli.
Jau 18 gadu vecumā, kad viņš atnāca uz vīrišķīgo sporta veidu, izlases galvenais treneris Sandis Prūsis norādīja, ka tāds lietaskoks redzeslokā parādās reti. Četrus gadus nostartējis kā stūmējs, Oskars pats piesēdās pie stūres un vēl pēc četriem, 2014. gadā, no Soču olimpiskajām spēlēm atveda sudrabu četriniekos un piekto vietu divniekos. Kas pēc krievu sportistu blēdībām un diskvalifikācijām nu de iure pārvērtušies par zeltu un bronzu.
Šķiet, Oskara darbi vienmēr runājuši vairāk par vārdiem. Viņš jau ne reizi vien uzsvēris, ka medaļu pārdali uztver bez sajūsmas, jo īstās emocijas ir tad, kad pēc brauciena ieraugi rezultātu tablo, un ar laika nobīdi tās nav iespējams iegūt. Sportista pieticība gan nemaina būtību, ka stiprākais jānoskaidro godīgā cīņā un, ja kāds šo aksiomu mēģinājis apiet, lauri pienākas citam. Un iegūtais tituls nav mazāk vērtīgs, varbūt pat otrādi.
Taču spožajām medaļām ir arī otra puse. Oskaram Melbārdim daudz nācies cīnīties ar veselības likstām, ņemot lielu pauzi gan pēc muguras operācijas, gan kājas muskuļa savainojuma. Lai noteiktu toni startā un cīnītos par pašu augstāko vietu, bobslejā ir milzīgas slodzes. Aizvadīto sezonu viņš izlaida un cer, ka rudenī atkal būs gatavs traukties lejup pa reni. Melbārdim vēl tikai 31 gads, tāpēc jānovēl, lai izdodas savest kārtībā veselību un veiksmīgi sagatavoties 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm.
Melbārdis ir pirmais latvietis, kas brīvā Latvijā kļuvis par čempionu ziemas olimpiskajās spēlēs. Vasarā divkārt apzeltīts ir BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, vienreiz – vingrotājs Igors Vihrovs.
Pārsteigums. Lai jaunā LTV vadība turpina pārsteigt
Kad pagājušā gada pēdējā darba dienā pēkšņi no amata tika atbrīvoti divi Latvijas Televīzijas valdes locekļi, pārsteigti bija daudzi. Pagāja laiks, publiski tika iztirzāti skaitļi, fakti un argumenti. Pieklusa aktīvāko sabiedrisko norišu komentētāju sašutums un pārsteigums.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) izsludināja konkursu uz LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem. Kopumā tika saņemti 36 pieteikumi, kandidāti tika vērtēti trijās kārtās.
Pēdējā kārtā no sešiem pretendentiem NEPLP izvēlējās un par LTV valdes priekšsēdētāju iecēla biznesa konsultantu, SIA “Olainfarm” mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu, bet par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos – XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.
Konkursa komisijas priekšsēdētāja, NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, paziņojot šo lēmumu, teica zīmīgus vārdus, ka LTV tagad sāksies “jauni laiki” un jaunā vadība ieviesīs “aktīvas pārmaiņas”. Viņa arī atzina acīmredzamo faktu, ka nevienam no jaunajiem valdes locekļiem nav tiešas pieredzes mediju darbā.
Lieki piebilst, ka paziņojumam par LTV jauno vadību sociālajos tīklos sekoja kārtējais sašutuma un pārsteiguma vilnis, ko vēl krāšņāku padarīja Jaunās konservatīvās partijas prasība atbildīgajai Saeimas apakškomisijai anulēt konkursa rezultātus un arī “Jaunās Vienotības” publiski paustā vēlme par šo jautājumu iztaujāt NEPLP pārstāvjus.
Te gan jāpiebilst, ka reta ir bijusi tā reize pēdējo pārdesmit gadu laikā, kad “sašutums” un “pārsteigums” nepavadītu sabiedrisko mediju vadības nomaiņas procesus. Tāpat nereti izrādījās, ka sākotnēji tik skarbi kritizētie vadītāji drīz vien kļuva teju neaizvietojami.
Tāpēc, pieliekot punktu pagājušās piektdienas pārsteigumu sērijai, jānovēl jaunajai LTV vadībai turpināt pārsteigt sabiedrību jau pozitīvā nozīmē ar labām pārmaiņām. Savukārt politiķiem apzināties savas atbildības robežas un nepamatoti nejaukties NEPLP un LTV darbā. Lai kāda būtu uzņēmuma vadība, LTV nevar nedz tā vienkārši pazust no zemes virsas, nedz kardināli mainīt saturu vai sākt kalpot kādam vienam politiskam spēkam. Pat pieļaut tādu domu nozīmē nenovērtēt un noniecināt televīzijas lielā kolektīva godprātīgo darbu.
Noslēpums. Kuri nelaimēja loterijā, tie piemeta skolotāju algām
Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija naudu skolotāju algām “atrada” no Latvijas Bankas peļņas (2,6 miljoni eiro) un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” dividendēm (2,9 miljoni eiro). Kopā ar jau agrāk rezervētajiem 1,55 miljoniem eiro skolotāju algām kopsummā būšot jau aptuveni septiņi miljoni eiro. Naudas nebija, bet pēkšņi radās 5,5 miljoni. No kurienes?
Latvijas Bankā atbild, ka 2018. gada peļņa bijusi lielāka, nekā bija rēķinājuši valsts budžeta plānotāji, tāpēc daļu no neplānotā viņi nolēmuši atvēlēt skolotāju algām. Pērn peļņa bija 14,6 miljoni eiro, no tiem atbilstoši likumam 70% jeb 10,2 miljoni eiro tiek ieskaitīti budžetā.
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars teic, ka arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas Loto” finanšu rādītāji esot bijuši labāki, nekā plānots, tāpēc varējuši lemt par papildu naudas piešķiršanu skolotāju algām no šī avota. Kopumā šogad skolotāju algām gan nepieciešami vismaz deviņi miljoni eiro. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece Saeimas komisijas sēdē secinājusi: “Vēl divi miljoni eiro jāsameklē.”
Tad jau šis būs nevis “tehniskais budžets”, bet “meklējumu un atradumu budžets”…
Prieks. Stiprā Latvijas pase
Daudzus ceļotājus noteikti iepriecināja ziņa, ka Taizeme no 14. aprīļa atceļ vīzu režīmu Latvijas pilsoņiem. Turpmāk bez vīzas tur varēs uzturēties ne ilgāk par 30 dienām. Līdz šim Latvijas pilsoņi varēja justies diskriminēti salīdzinājumā ar kaimiņiem igauņiem, kuriem iespēja ceļot uz Taizemi bez vīzas bija jau vairākus gadus, kamēr mūsu Ārlietu ministrija visu laiku atrunājās, ka par to notiekot sarunas. Nu tām beidzot ir pozitīvs iznākums.
Tikmēr Šveices uzņēmums “The Henley&Partners”, kas jau ilgstoši pēta un veido “pasaules pasu indeksu”, Latvijas dokumentu pašlaik novērtējis kā desmito “spēcīgāko”, jo tas dodot iespēju bez vīzas apceļot 180 valstis. Te gan jāpiebilst, ka tā ir dalīta desmitā vieta un par Latviju “spēcīgākas” ir 27 valstis. Piemēram, par visstiprākajām atzītas un pirmajā vietā ierindotas Japānas, Singapūras un Dienvidkorejas pases, kas ļaujot apceļot 189 valstis, otrajā vietā Vācija – 188, bet trešo dala Dānija, Somija, Francija, Itālija, Zviedrija – 187. Latvija savu desmito vietu dala ar Lietuvu, Ungāriju, Slovākiju un Slovēniju.
Darījums. Divi šāvieni gaisā, trešais – par 250 eiro
Konkurences padome (KP) ceturtdien no Saeimas saņēma ieroci pret negodīgām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Līdz šim likums paģērēja godīgu konkurenci tikai no privātajiem uzņēmumiem, bet pieņemtie grozījumi Konkurences likumā to pieprasīs arī no valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Nu “Rīgas ūdens” vairs nevarēs brīvi tirgot ūdeni pudelēs. “Rīgas karte” saviem norēķiniem par autostāvvietām vairs nevarēs vienīgā piešķirt Rīgas domes atlaides, negodīgi konkurējot ar “Mobilly”. Un “E-talons” vairs nevarēs būt vienīgais norēķinu veids par braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā. Jādomā arī, ka pašvaldības vairs nevarēs būt līdzīpašnieki “Rīgas Apriņķa Avīzei”. Un tā piemērus varētu saukt vēl.
Izmaiņas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Tomēr vispirms Konkurences padomei pirmais šāviens būs jāraida gaisā – KP pārrunas kalpos kā brīdinājuma šāviens. Mūsdienīgi izsakoties, vispirms tiks īstenots princips “Konsultē vispirms!”. Ja ar pārrunām neizdosies nodrošināt normu ievērošanu, padome raidīs otro šāvienu – uzliks par pienākumu novērst konkurences kavējumu. Ja pašvaldība šo pienākumu neievēros, KP būs tiesīga piemērot naudas sodu apmērā līdz 3% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro.
Nav jau tā, ka līdz šim pārrunas nebūtu devušas rezultātus. Likums bija vēl tikai melnrakstā, bet KP panāca, ka SIA “Ūdeka” novērš negodīgos ūdens skaitītāju uzstādīšanas izcenojumus Ventspilī. Un vēl četrās pašvaldībās – Aizkrauklē, Olainē, Tukumā, Dobelē. Jautājumā par ūdens skaitītāju uzstādīšanu pērn padevās arī SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”. Taču Rīgas pašvaldības uzņēmumi neko no pārmestā neņem vērā, un tur nekas cits nepalīdzēs kā maksimālais sods 3% no apgrozījuma.
Sagatavojuši: Ilmārs Stūriška, Ivars Bušmanis, Sanita Upleja, Māris Antonevičs, Zigfrīds Dzedulis
