Cilvēks – ciemiņš dzīvnieka teritorijā 0
Apkārt čivina putni, koku lapās šalc vējš un savvaļas zirgi izliekas cilvēku nemanām. Šoreiz esam atbraukuši līdz Papes dabas parkam, kas atrodas pašā Latvijas dienvidrietumu stūrī pie Baltijas jūras.
Ezers 30 centimetru dziļumā
“Ja man jautātu, ar ko Papes dabas parks ir tik īpašs, tad teiktu: šeit vienkopus sapulcējies tāds dabas savienojums, ko nekur citur neatrast! Mums ir jūra, ezers, purvs, upītes, meži un kāpas, kā arī savvaļas zirgi un tauri, un īpašas putnu sugas,” atbild Papes dabas fonda vadītājs Ints Mednis.
Un tiešām, šeit ir ko redzēt! Lai viss izdotos pilnvērtīgi un laiks netiktu tērēts pa tukšo, jāizvēlas kāda no takām. Piemēram, Dabas procesu vai Papes ezera dabas taku. Tiesa, izlemjot par labu vienai no tām, jāapbruņojas ar pamatīgu izturību un pacietību, jo pirmā stiepjas deviņu ar astīti kilometru garumā, bet otra ir 26 kilometrus gara. Ja uz Papes dabas parku dodaties brīvdienās un automašīnā kaut kādā veidā var iestūķēt arī velosipēdus, ieteicams tos ņemt līdzi. Tad apskate neievilksies uz pārāk ilgu laiku, un ķermenis varēs aktīvi izkustēties. Turklāt dabas takas regulāri tiek pļautas, lai tur varētu pārvietoties ne tikai kājinieki.
Ejot kādā no abiem virzieniem, ieraudzīsiet ļoti daudz. Dabas procesu taka ved kādu gabaliņu gar Baltijas jūru – tur manīsiet dažāda reljefa ainavas. Vietām izveidojies stāvkrasts, bet citur līdz pašai jūrai aug niedres. Savukārt, kā nojaušams jau pēc nosaukuma, Papes ezera dabas taka izveidota apkārt pašai ūdenstilpnei un ļauj pilnībā iepazīt tās apvidu. Tur ligzdo gandrīz 280 putnu sugas, no kurām 84 Latvijā ir īpaši aizsargājamas, bet vismaz vienai – griezei – šāds statuss ir visā pasaulē.
Interesanti, ka ezers ir visnotaļ sekls – tā vidējais dziļums ir tikai trīsdesmit centimetri, tomēr pa to var pārvietoties ar laivām. Tās iespējams nomāt. Pašlaik parka teritorijā gan nav kārtīgas laivu piestātnes, bet ir iecere tādu izveidot. Lai, dodoties takās, neaizklīstu neceļos, tajās izlikti informācijas stendi un šiltītes, kas norāda, kur doties.
Ļoti iespējams, ka Nidas purvā – vienīgajā Latvijas augstajā purvā, kas atrodas blakus jūrai, – sastapsiet kādu dzīvnieku: tur mīt aļņi, rubeņi, zosis un pat vilki. Katrs no tiem rūpējas par ekosistēmu un padara to tik dabisku, kāda tā ir pašlaik. Abas takas ceļotāju ved cauri mežam, kur var laimēties pamanīt lūsi vai kādu aizsargājamu putnu. Dabas parkā mitinās arī melnais stārķis.
Papes dabas parkā konstatēti 22 Eiropas Savienības nozīmes biotopi, no tiem 11 ir prioritāri un 14 – Latvijā īpaši aizsargājami.
Taurus nebarot!
Papes dabas parks jāapciemo agri no rīta vai vēlu vakarā – tad daba ir visaktīvākā, iesaka fonda vadītājs. Savas dienas gaitas uzsāk vai beidz savvaļas zirgi un tauri, kuri šajā diennakts laikā pie ezera sastopami lielā skaitā, bet dienā izklīst kur kurais. 1999. gadā Pasaules Dabas fonds šeit ieveda 18 savvaļas zirgus, piecus gadus vēlāk kārta pienāca arī tauriem. Izskatās, ka dzīvnieki ir savā starpā sadraudzējušies, jo karstā laikā labprāt uzturas vienā barā. “Papes dabas parks bija pirmā vieta Latvijā, kur tika izmitināti savvaļas zirgi. Pēcāk šo ideju pārņēma arī citi. Pašlaik šeit dzīvo 45 zirgi un 54 tauri,” stāsta Ints Mednis. Acīmredzams, viņi ir pieraduši pie cilvēkiem, jo uzmanīgi vēro apmeklētājus un nebūt netaisās laisties lapās. Tiesa, tauru neviltotā interese brīžiem uzdzen šermuļus un liek justies ne gluži komfortabli. Protams, jābūt uzmanīgiem – dzīvniekus nedrīkst barot un iet tiem tuvāk par 30 metriem. Tas jādara tikai gida pavadībā, kurš visu izstāstīs un parādīs, bet pēc tam ļaus apmeklētājiem pašiem brīvi staigāt pa aploku.
Ints uzskata, ka savvaļas zālēdāju loma ainavas veidošanā ir nenovērtējama. “Noēdot krūmus un zāli, zirgi un tauri apkārtni ir izveidojuši tādu, kāda tā būtu dabiski, nevis aiz nožogojuma. Šādi procesi ir izdevīgi ne tikai šiem, bet arī citiem parka iemītniekiem. Kur noēsta zāle, biežāk ganās zosis, bet uz zemes ligzdojošie pļavu putni sastopami, kur tā garāka. Savukārt bagātīgas ziedaugu plantācijas iespējams atrast vietās, kur zaļumi vispār nav skarti.” Īpaši skaistas ir pļavas, kas ziedot visu laiku, – vienu nedēļu dzeltenas, otru sarkanas, bet trešo baltas.
Papes parks izveidots privātā teritorijā, ko fonds ieguvis uz nomas tiesībām, tādēļ nebrīnieties, ja pa ceļam ieraudzīsiet kādu privātmāju.
Negantie postītāji
Turpat blakus dabas parkam atrodas arī Baltijas jūra. To apzinīgi sargā 22 metrus augstā Papes bāka, kuru neklātienē var apskatīt uz Latvijas Pasta 2007. gadā izdotās pastmarkas. Tiesa, tornim piekļūt nav iespējams, jo tam apkārt apjozts žogs. Tomēr brīvdienu piemiņas fotogrāfija ar bāku fonā ļaus atcerēties te jauki pavadīto laiku.
Ik gadu parku apskatīt ierodas apmēram 3000 tūristu no dažādām pasaules malām – pērn te bijuši ceļotāji no 29 valstīm. Ir arī tādi, kas mērojuši ceļu no Austrālijas un Jaunzēlandes, taču lielākoties cilvēki brauc no tuvākajām kaimiņvalstīm – Lietuvas, Krievijas un Polijas.
“No dažu kilometru attālās Lietuvas ir savi 95 procenti Papes dabas parka apmeklētāju. Diemžēl daudzus neinteresē nekas cits, kā vien piebraukt pēc iespējas tuvāk jūrai, pabūt kāpās, iedzert alu un sasist gabalos kādu informācijas stendu,” Ints ir pavisam pikts. “Turklāt bez sirdsapziņas pārmetumiem ūdenī tiek mesti tīkli un gaidīts lielais loms. Dabas parkā to darīt aizliegts, tāpēc zvejā pieķertie tiek sodīti – rakstām administratīvā pārkāpuma protokolus un konfiscējam visus makšķerēšanas piederumus, arī laivas.
Šādi gadījumi ir iemesls, kāpēc vēlamies ieviest maksu par iebraukšanu Papes dabas parka teritorijā, piemēram, 50 santīmus vai latu vienai automašīnai. Iegūtos līdzekļus ieguldītu apkārtnes attīstībā. Citādi tagad to vien darām, kā uzkopjam teritoriju pēc šādiem ceļotājiem.”
Parks nav zooloģiskais dārzs
Papē atrodas Latvijā vienīgā ornitoloģijas stacija, kas ir atvērta jau kopš 1967. gada. Dabas parks, kur ir tik daudz lidoņu sugu, putnu vērotājiem ir īpaši interesants. Pašlaik te ir tikai viens putnu vērošanas tornis. To gan ir grūti atrast – mums ar redakcijas šoferi pat pēc Inta norādēm neizdevās to sameklēt. Otrs skatu tornis pirms gada nodedzis. Iespējams, tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana. Nākamgad tā vietā tikšot uzcelta jauna skatu vieta un tiekot arī domāts, kā to uzraudzīt un pasargāt no neģēļiem.
“Parka lielākā burvība ir tā, ka šeit nekas neatrodas vienuviet. Apmeklētājam pašam ir jāizdomā, kur viņš vēlas doties. Gribi aiziet līdz ezeram – aizej, vēlies apskatīt dzīvniekus – vēro! Daudzi gan domā, ka dabas parks ir kā zooloģiskais dārzs, kur viss notiks pats no sevis: ej tik pa taciņu no viena dzīvnieka pie cita, tie jau tevi gaidīs! Mēs savā parkā tomēr cenšamies, lai tā apmeklētāji dabu un dzīvniekus vērotu no malas, netraucējot viņus un nepadarot to uzvedību nedabisku.”
Ko vēl apskatīt * Netālu no Papes (15 km) atrodas Bernāti – tur ir Latvijas sauszemes galējais rietumu punkts. Tas iezīmēts ar tēlnieka Viļņa Titāna veidoto akmens zīmi Zaļais stars. * Ja ir aizbraukts līdz Bernātiem, atliek mērot vēl 16 km un apskatīt arī Liepāju.
Derīgi zināt! * Ar sabiedrisko transportu Papē nokļūt nav vienkārši. Jābrauc līdz Liepājas autoostai un no turienes uz Rucavu (izmaksas kopumā aptuveni 8 lati vienā virzienā). Atlikušie 10 kilometri no Rucavas līdz Papei jāmēro paša spēkiem. Ar automašīnu no Rīgas līdz Papei jādodas pa A9 (Liepāja) un A11 (Rucava) ceļu, brauciens prasīs aptuveni trīs stundas. * Rēķinieties, ka dabas taku izstaigāšana prasīs visu dienu. * Laivu izbraucienam Papes ezerā var iznomāt par 5 latiem dienā. * Biļete pastaigai parkā gida pavadībā pieaugušajam maksā 1,5, bet ģimenei – 3 latus. * Lai zinātu, kur atrodaties, noderēs GPS ierīce. * Nodrošinieties ar ēdienu un pielejiet pilnu benzīna bāku, jo nedz Rucavā, nedz Papē nav vietas, kur paēst un uztankoties. * Ja dienu iepriekš ir lijis, paņemiet līdzi gumijas zābakus. * Vasaras laikā tur čum un mudž no insektiem, tāpēc jāpaņem pretlīdzeklis. |
