“Paparaci” zaudē tiesā, izgāšanās Saeimā un cepumu magnāts – cilvēku tirgotājs? Nedēļas notikumu apskats 1
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Cepumu magnāts – cilvēku tirgotājs?
Aizdomās par trešo valstu pilsoņu nelegālu nodarbināšanu un cilvēku tirdzniecību aizturēts cepumu ražotāja “Adugs” īpašnieks un patiesā labuma guvējs Jāzeps Zukuls. Policija pēc saņemtām sūdzībām noskaidrojusi, ka konditorejas uzņēmumā ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, atņemot tiem pases un ilgstoši nemaksājot algas.
Gan Jāzepa Zukula, gan “Adugs” vārds plašāk medijos vairākkārt izskanējis jau iepriekš, to vidū krimināllietā par balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanās par labu sarakstam “Saskaņa”. Zukuls Preiļu tiesā 2016. gadā atzinis, ka aģitējis vēlēšanās balsot par partiju “Saskaņa” un esot palūdzis vienu no lietā apsūdzētajiem parunāt ar cilvēkiem šajā sakarā.
Izskanējuši aicinājumi apmēram 25–27 cilvēkiem balsot par “Saskaņas” sarakstu, liekot krustiņu pirmajam numuram Andrejam Elksniņam. Zukuls tiesā arī norādījis, ka Elksniņš uzņēmumā “Adugs” ticies ar biznesmeņiem. Tāpat Zukuls tiesā norādījis, ka toreizējais partijas “Vienotība” politiķis Dzintars Zaķis piedāvājis viņam sadarboties un pirkt balsis par labu “Vienotībai”, taču viņš no šā piedāvājuma esot atteicies.
Uz noziedzīgās grupas līdera saistību ar politiskajām aprindām reģionā norāda arī policijas pārstāvji. Zukuls pirms vairākiem gadiem sniedza interviju “Latvijas Avīzei”, tiesa gan, vairoties no publicitātes un kategoriski atsakoties no fotografēšanās. Jau tolaik bija sajūta, ka uzņēmumā visi procesi ārkārtīgi stingri tiek kontrolēti. Tagad cepumu magnāts pats nonācis stingrā uzraudzībā.
Pārsteigums. Sveiciens no Kanādas
Kanādas nacionālās drošības ministrs Hardžits Sadžans aizvadītajā nedēļā divreiz pārsteidza latviešus ar īpašiem cieņas un solidaritātes apliecinājumiem. Vispirms, attālināti piedaloties drošības un ārpolitikai veltītajā Rīgas konferencē, viņš tiešraidē parādījās ar sarkanbaltsarkanu lentīti pie žaketes un ar kaklasaiti Latvijas karoga krāsās.
Tomēr interesantākais bija tas, ka karmīnsarkans šoreiz bija arī viens tieši Sadžanam raksturīgs un obligāts garderobes elements – turbāns. Tas saistīts ar Kanādas ministra reliģisko piederību un izcelsmi – viņš ir sikhs (reliģija, kas izplatīta Indijā). “Esmu tā saģērbies tāpēc, ka latvieši vienmēr mani fantastiski uzņēmuši. Tas ir mazākais, ko varu darīt,” sacīja Sadžans.
Tomēr jau pēc dažām dienām viņš pārsteidza vēlreiz – uzvelkot Latvijas hokeja izlases kreklu un nofilmējot īpašu videosveicienu. “Es vēlu visiem latviešiem, laimīgu neatkarības dienā. Kā redzat, esmu uzvilcis jūsu nacionālās hokeja valstsvienības formu, jo šajos gados mēs esam izveidojuši lieliskas attiecības,” saka ministrs.
Tieši Kanāda ir vadošā valsts Latvijā izvietotajai NATO kaujas grupai, kuru veido vairāk nekā 1300 karavīru no deviņām NATO dalībvalstīm – bez Kanādas tajā ir arī Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Melnkalnes un Spānijas karavīri.
Izgāšanās. Sveiciens tukšai telpai
Ārkārtējās situācijas apstākļos Latvija sagaidīja gan Neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu 4. maijā, gan Latvijas proklamēšanas 102. gadadienu 18. novembrī. Abās valstij nozīmīgajās dienās Saeimas svinīgā sēde notika attālināti, kad Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) svinīgo runu Saeimas sēžu zālē teica, klātesot vien Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas prezidijam un frakciju vadītājiem.
Pārējie parlamentārieši runu klausījās citās telpās. Atšķirībā no parastajām Saeimas sēdēm, kurās deputāti reģistrējas, balso un uzstājas debatēs, svinīgajā sēdē viņi tikai noklausās Saeimas priekšsēdētājas runu, bet nepieslēdzas platformai e-saeima. Svinīgā sēde tika translēta arī Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.
Pirms uzrunas Ināra Mūrniece sasveicinājās ar visām frakcijām, kas bija izvietotas dažādās telpās. Daļa deputātu bija uzlikuši arī sejas maskas. Katrā zālē deputāti pamāja pretim spīkerei. Taču brīdī, kad Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), viņas sveicienam neviens neatsaucās un ekrānā varēja vērot tukšu telpu, kurā nav neviena cilvēka.
ZZS deputāti esot nolēmuši Saeimas priekšsēdētājas uzrunu vērot katrs savās mājās, “Latvijas Avīzei” pastāstīja ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis. Saeimas priekšsēde par to bijusi informēta. Saeimas svinīgajā sēdē klātienē ZZS pārstāvēja Raimonds Bergmanis, kurš kā frakcijas vadītāja vietnieks atradās lielajā zālē.
“Mēs solidarizējamies ar sabiedrību un, manuprāt, rīkojāmies atbildīgi, godinot Latviju tās proklamēšanas dienā katrs savā ģimenē, ar kuru kopā noskatījāmies svinīgo runu. Ne jau atrašanās parlamenta ēkā norāda uz patriotismu,” sacīja U. Augulis. Tviterī Latvijas Zemnieku savienība bija ievietojusi foto, kur redzams, ka partijas biedri noliek ziedus pie valstsvīra Kārļa Ulmaņa pieminekļa.
Mācība. Spriedums, kas iedzen stūrī “paparaci”
Turpmāk dzeltenajiem preses izdevumiem būs vairak jāpadomā, ja gribēsies publicēt kādu privātās dzīves mirkli no sabiedrībā pazīstama vai ne tik pazīstama cilvēka ikdienas un svētku notikumiem.
Par to parūpējusies juriste Kristīne Dupate, kura aizvadītajā nedēļā saņēma ziņu par savu uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā – Latvijas valsts būs spiesta viņai izmaksāt 7000 eiro par morālo kaitējumu un 532 eiro tiesāšanās izdevumus.
Dupate ECT vērsās pirms deviņiem gadiem, kad nesekmīgi bija izgājusi visas Latvijas tiesu instances. Juristi bija nokaitinājis žurnāls “Privātā Dzīve”, kurš 2004. gadā un atkārtoti 2007. gadā bija publicējis rakstu, kurā bija redzamas slepeni uzņemtas bildes un to apraksts par kādu personīgu notikumu Dupates un viņas toreizējā vīra Jāņa Nagļa dzīvē, proti, otrā bērna piedzimšanu.
Fotogrāfijas atainoja, kā vecāki pamet slimnīcu pēc bērna piedzimšanas. Juriste nesūdzējās par to, ka žurnāla lasītāji ir saņēmuši informāciju par ģimenes pieaugumu; viņa bija dusmīga par paparaci slepenajām izdarībām un aprakstiem pie bildēm.
ECT savā spriedumā min, ka Latvijas tiesa, noraidot Dupates sūdzības, piemēram, nebija nodalījusi to informāciju, kuru bērna tēvs labprātīgi sniedza par laimīgo notikumu ģimenē, no tās informācijas, kas skāra iesniedzējas privāto dzīvi.
Nacionālās tiesas argumentācijā nekur neesot izlasāms, ka fotogrāfiju pievienošana rakstam bijusi nepieciešama, lai nodrošinātu raksta ticamību, vai sabiedrībai būtu bijusi īpaša vajadzība pēc šīs papildu informācijas. Nacionālās tiesas neesot ņēmušas vērā arī to, ka sūdzības iesniedzējai bija jāšķērso publiskā telpa starp slimnīcas ieeju un automašīnu, lai atvestu mājās jaundzimušo, un par šo visnotaļ privāto notikumu nebija jāparedz publicitāte.
Bet lielākais ECT iemestais akmens nacionālo tiesu dārziņā ir tas, ka Latvijas tiesas nebija vērtējušas, vai šāda rīcība ir saderīga ar pienākumiem un atbildību, kas saistīta ar vārda brīvības izmantošanu, radot valstij pozitīvu pienākumu rīkoties, lai nodrošinātu privātās dzīves aizsardzību.
Sagatavojuši: Sandra Dieziņa, Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ināra Egle
