Ceļā uz politiku, viens no iemesliem “Piebalgas alus” pārdošanai, Bubulim atņem Atzinības krustu. Nedēļas notikumu apskats 5
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Ceļā uz politiku?
Pandēmijas laikā, kad saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām krīt iedzīvotāju uzticība partijām, valdībai, Saeimai un Valsts prezidentam, pavisam cita aina paveras, ja apskatās tiesībsarga reitingu, – tas aizvadītajā gadā pat pieaudzis.
Vēl viens zīmīgs kontrasts – ja aplūko SKDS aptaujas rezultātus 2011. gadā, kad amatā pirmo reizi tika ievēlēts Juris Jansons (attēlā), un 2020. gadā, var secināt, ka uzticības līmenis šajā laikā dubultojies (pozitīvi tolaik atbildējuši 28%, bet tagad – 56%).
Tāpēc būtu grūti paskaidrot, ja (nepopulārais) parlaments tagad tā demonstratīvi “izrēķinātos” ar (populāro) tiesībsargu, neapstiprinot viņu uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Tas arī nenotika, un aizvadītajā nedēļā J. Jansons saņēma pārliecinošu deputātu vairākuma atbalstu un varēs amatā atrasties vēl četrus gadus. Vairāk gan ne, jo Saeima ir parūpējusies, lai turpmāk viens cilvēks šajā amatā varētu atrasties ierobežotu laiku.
Lai “neaizsēdētos” – tāds ir formālais iemesls.
Bet jāņem vērā, ka tādi amati kā tiesībsargs vai valsts kontrolieris ir diezgan piemēroti arī kā tramplīns politiskajai karjerai (ne vienmēr gan veiksmīgai, kā pierādīja Ingunas Sudrabas gadījums), jo iestādes vadītājs parasti uzstājas kā kritiķis, vērš uzmanību uz nebūtībām un cīnās par taisnību.
J. Jansons pēdējos gados aktīvi pievērsies sociālo jautājumu risināšanai un arī kritizējis valdības darbību Covid-19 krīzes laikā.
“Kaut kas bišķiņ meistarībā sagājis greizi, valdība sapinusies,” viņš nesen uzsvēra intervijā “Latvijas Avīzei”, norādot uz daudzajām pretrunām valdības paziņojumos un lēmumos.
Daudzi jau viņu redz politikā pēc četriem gadiem vai varbūt pat ātrāk. Arī pats J. Jansons jau nedaudz patrenējās šajā lauciņā, ļaujot Zaļo un zemnieku savienībai sevi 2019. gadā pieteikt kā Valsts prezidenta kandidātu.
Bet tālākas nākotnes plānus viņam pagaidām nav nekādas vajadzības atklāt.
Pārsteigums. Zaudētā atzinība
Jelgavas uzņēmējam Gunāram Bubulim būs jādodas uz Valsts prezidenta kanceleju, lai atdotu atpakaļ viņam 2016. gadā piešķirto IV šķiras Atzinības krustu.
G. Bubulis vairs nav pieskaitāms pie “Godaprāta ļaudīm”, kā to nosaka Atzinības krusta devīze, un nespēj arī cēli tālāk nest šo apbalvojumu, jo tiesa viņu atzinusi par vainīgu tīšā noziedzīgā nodarījumā – viņš izspiedis 150 tūkstošus eiro lielu kukuli.
Kopš 2004. gada, kad tika atjaunoti trīs augstākie valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts –, Bubulim līdzīgu likteni, kad atņemts apbalvojums, piedzīvojuši vēl seši ordeņa kavalieri.
Lai gan Ordeņa kapituls pirms augstākā valsts apbalvojuma piešķiršanas katru pieteikto kandidātu cenšas pārbaudīt, tomēr nav iespējams atklāt to, vai cilvēks gadu gaitā neiekritīs kārdinājumos, kas var beigties arī ar cietumsodu.
G. Bubulim no sēdēšanas aiz restēm gan izdevās izvairīties, jo viņš vienojās ar prokuratūru par 141 900 eiro naudassodu par gandrīz tikpat liela kukuļa došanas mēģinājumu.
Kā vēstīja LTV raidījums “De facto”, kukulis bijis paredzēts, lai uzņēmuma “Jelgavas komunālie pakalpojumi” projekts tiktu pie Kohēzijas fonda līdzfinansējuma. Šis uzņēmums, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, pieder Jelgavas pilsētas domei un SIA “Kulk”, kas savukārt agrāk piederējis Bubulim.
Nu augstais valsts apbalvojums Bubulim ir anulēts. Ordeņa kapituls sekošot līdzi, lai viņš to atnes. Ja ne, tad Atzinības krustu atsavinās Valsts policija.
Darījums. Lielražotāji uzblīst
“Cēsu alus” pagājušajā nedēļā paziņoja par “Piebalgas alus” visu kapitāldaļu iegādi. Darījums gan vēl jāapstiprina Konkurences padomei.
“Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone solījusi, ka tiks saglabāta gan “Piebalgas alus” rūpnīca, gan ražošanas tehnoloģijas, bet “Cēsu alus” piedalīsies produkcijas pārdošanas un loģistikas procesos.
Līdz šim patiesie labuma guvēji “Piebalgas alū” bija bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Krievijas pilsonis Igors Šeheļevs, kurš ir bijušais uzņēmuma “Finsudprom” prezidents.
Uzņēmuma struktūrā ietilpst arī “Jaroslavļas kuģubūvētavas rūpnīca”, kas būvē kuģus Krievijas armijai. 2019. gadā Šeheļevs iekļuva ASV sankciju sarakstā.
Baumo, ka tas bijis viens no iemesliem “Piebalgas alus” pārdošanai.
No vienas puses – ir pat prieks, ka šaubīgam Krievijas darbonim vairs nebūs nekādas saistības ar tik latvisko “Piebalgas alu”, bet, no otras puses, žēl, ka vēl viens kvalitatīvs vidējās cenu kategorijas alus ražotājs pagūlies zem liela koncerna naudas.
Šis ir jau otrais t. s. vidējā līmeņa ražotāja pārdošanas gadījums īsā laikā. 2019. gadā “Cido grupa” nopirka “Bauskas alu”.
Tendence ir nepatīkama, jo dodamies virzienā, kurā tirgus būs pārblīvēts ar lielo koncernu ražojumiem, kamēr neatkarīgo ražotāju brūvējumi iznīks.
Šo nišu šobrīd veikalu plauktos pārstāvēs nu vairs tikai “Valmiermuižas alus”, “Užavas alus” un “Latgales alus” (kurā arī ir apšaubāma īpašnieku struktūra).
Varbūt var pieskaitīt arī “Brāli”, taču šis ražotājs veikalos pārstāvēts krietni mazākos apjomos, kā arī “Labieti”, kas gan jau ir pavisam citā cenu kategorijā.
Cerams, ka nenonāksim Igaunijas situācijā, kurā jau ilgstoši vietējie alus dzērāji sūkstās par ierobežoto izvēli – palikuši lielo koncernu lētie darinājumi vai dārgā gala amatalus ražotāji.
Šaubas. Karavīrus pie šļircēm?
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aizvadītās ceturtdienas valdības sēdē pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā “esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem” un ka vakcīnu loģistiku vajadzētu uzticēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS).
Kaut gan valdības vadītājs jau janvārī masu medijos stāstīja, ka ar veselības ministru Danielu Pavļutu apspriedīšot ideju piesaistīt armiju vakcīnu piegādāšanā, tomēr rīcība nesekoja, jo ar valdības atbalstu uzradās Vakcinācijas projekta birojs.
Bet birojs šajā laikā jau paspējis iemantot tādu nepatiku, ka sabiedrības iniciatīvu vietnē “manabalss.lv” sāka vākt parakstus par tā likvidāciju, nedēļas laikā savākti vairāk nekā 17 tūkstoši parakstu.
“Lai mazinātu birokrātiju un nepārdomātu finansiālo līdzekļu izšķērdēšanu, atsevišķa Vakcinācijas biroja izveide nav nepieciešama,” uzskata iniciatīvas autori. Tagad šī iniciatīva būs jāvērtē Saeimai.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”) gada sākumā centās pārliecināt, ka armija tiks galā ar vakcīnu piegādi potēšanas vietās, jo NBS virsnieki un instruktori spējot efektīvi plānot nodrošinājumu, transporta loģistiku un atbalstu kaujas vienībām.
Taču diez vai NBS virsnieki un instruktori būs apmierināti, ka viņiem uz vakcinācijas vietām mazpilsētās, ciemos, pie lauku ģimenes ārstiem būs jānogādā pa vienai, divām vai trim zāļu pudelītēm, jo sakarīgu rindu izplānošana un vakcīnu ievešana laikus Latvijā nu gan nav armijas uzdevums.
Ja nedarbojas pirmais posms, no kura atkarīgs nākamais, tad visa loģistikas ķēde agrāk vai vēlāk sabruks.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Raivis Šveicars
