Bondara nedienas, Degvielas cenas pārsniedz divi eiro, ST spriedums karājas gaisā. Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Bondara nedienas
Kopš prokuratūra lūgusi Saeimas deputātu, “Attīstībai/Par” pārstāvi Mārtiņu Bondaru izdot kriminālvajāšanai, viņa galvā vairākas dienas skanot bītlu dziesma “I am back to the USSR” (“Es esmu atgriezies PSRS”). “Visa šī situācija, kas ir izveidojusies ap mani, man atgādina kriminālu dokumentālo stāstu, ko varētu nosaukt “Mežonīgie Rietumi satiek 90. gadu Austrumus”,” deputāts teica Saeimas sēdē, kurā viņa kolēģi lēma par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.
Prokuratūra esot ieguvusi pierādījumus, kas M. Bondaru liek turēt aizdomās par dokumentu viltošanu. Bondars visu noliedz, jo ne pie kā neesot vainīgs, un redz sevi kā upuri, kuru bankas likvidators vajājot 90. gadu stilā septiņu gadu garumā.
Basketbolista, Hārvarda universitātes absolventa, bijušā Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāja nedienas saistītas ar viņa bijušo darbu – Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāja amatu (2006.–2009. g.). Bijušie bankas vadītāji tika notiesāti par nelietderīgu naudas izlietošanu un finanšu līdzekļu izzagšanu. Protams, bankas bēdīgā gala galvenie vaininieki bija tās īpašnieki, bet, ja Bondars būtu bijis tik godīgs, kā sakās esam, un laikus sarāvis sakarus ar viņiem, tad šodien viņam varbūt nebūtu jāatmaksā miljoni bankai un nebūtu uztraukumu par ģimenes mājas likteni. Tad Bondars kāda orķestra pavadībā varētu atkal pirms vēlēšanām apceļot Latgali un, iespējams, atkal nonāktu Saeimā.
Valsts prezidenta un Ministru prezidenta amata kandidāts, arī Rīgas pašvaldības vadītāja amata kandidāts – šie Latvijas Reģionu apvienības Bondaram iepriekš piedāvātie amati ir liecinājuši, ka partija uzticējās Bondaram un viņa spējām. Tagad šī partija var atviegloti nopūsties, ka partijas biedrs pirms dažiem gadiem šo politisko spēku ir pametis. Nu partijai “Latvijas attīstībai” jāprāto, kā tikt galā ar kārtējo skandālu.
Bet Bondars beidzot sapratis, ka pienācis laiks atkāpties no Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja amata. Deputāta mandātu nenolikšot, 14. Saeimas vēlēšanās gan nekandidēšot. Vai viņam ir jauns plāns?
Bažas. Atkal belziens maku trāpa
Jau lēnītēm pierodam, ka viss kļūst dārgāks. Bet šis laikam bija aizvadītās nedēļas superblieziens. Pirmdienā šķībi blenzām uz 1,937 eiro par degvielas litru, ceturtdienā pukojāmies par to, ka neielējām aizvakar, jo nu jau bija 1,987, bet piektdien… Seši centi klāt vienā dienā.
Un ne jau tas drūmākais. Apzvanīju visus iespējamos ekspertus un tirgotājus. Neatradu nevienu, kurš spētu droši apgalvot, ka nākamā (šī) nedēļa jaunus skarbus pārsteigumus nenesīs. Cerību stariņu nedod arī ieskats valdības gaiteņos. Iespējamie degvielas nodokļu samazinājumi joprojām tiek apspriesti un vērtēti. Nevis noteikti tikpat ātri, kā kāpj cenas. Tikpat vērienīgi, kā to spējusi izdarīt Vācija. Tur no jūnija benzīns ir lētāks nekā Latvijā, jo valsts lēmusi veselus 30 centus no katra litra maksāt no kopbudžeta. Ko viņi spēj, to mums būtu ļoti grūti izdarīt. Gan, kā saka, fiskāli, gan morāli. Jo ļoti jau pamatota ir nodokļu samazināšanas oponentu iebilde, ka tādā veidā mēs no kopējās nabadzības vairāk atbalstītu bagātākos un izšķērdīgākos. Proti, tos, kuri brauc ar rijīgākiem auto, brauc vairāk un ātrāk.
Šā vai tā – varam sevi apsveikt. Šobrīd esam viena no tām 12 Eiropas valstīm, kur šīs vitāli nepieciešamās preces cena lepni sākas ar ciparu divi. Apsveikt un lieki nekurnēt, bezcerīgi neprotestēt, bet vēlreiz parevidēt savus pārvietošanās paradumus. Tieši tos varam mainīt mēs paši – neatkarīgi no pasaules biržām, kariem un valdību lēmumiem.
Neskaidrība. Tiesas spriedums karājas gaisā
Saeimai bija pusotra gada, lai varētu izpildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ar ko ST uzlika par pienākumu likumdevējam paredzēt viendzimuma partneru sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus, piedzimstot bērnam, kura paternitāte nav noteikta. Tas bija jāizdara līdz šā gada 1. jūnijam, tomēr aizvadītajā nedēļā Saeimā netika pieņemts steigā virzītais Tieslietu ministrijas izstrādātais Civilās savienības likumprojekts un grozījumi Darba likumā. Jāatzīst, ka likumprojektā ir nepilnības, kuras deputātiem būtu jāapspriež, bet tā vietā lielākā daļa no viņiem izvēlējās vieglāko ceļu – nepiedalīties balsošanā, tādējādi noraujot kvorumu.
Bet tikmēr viendzimuma pāri dodas uz tiesu, lai tā noformulētu, kāda “attiecību šūniņa” valda starp šiem cilvēkiem. Tieši pagājušonedēļ Administratīvā rajona tiesa pieņēmusi pirmo spriedumu, ar kuru atzīst, ka starp pieteicējiem – viena dzimuma pāri – pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē. Šķiet dīvaini, ka tas jādara tiesai, nevis civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļai, taču parlaments priekšvēlēšanu gaisotnē šo ierasto kārtību ir sagriezis kājām gaisā. Maz ticams, ka Nacionālās apvienības un opozīcijas deputāti līdz parlamenta vasaras brīvdienām pārdomās un pēkšņi nobalsos par minēto likumprojektu, tāpēc rindā uz tiesas spriedumu gaidot vēl 27 viendzimuma pāri.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns saskatījis, ka deputātu nepiedalīšanās konkrētajā balsojumā (tādējādi neizpildot ST tiesas spriedumu), varētu būt vērtējama pēc Krimināllikuma panta. Bet Valsts prezidents Egils Levits pēc Saeimas sēdes tviterī ierakstījis šādu viedokli: “Satversmes tiesas spriedumus tiesiskā valstī respektē un pilda. Izmantojot savu rīcības brīvību, Saeimai ir jāatrod cieņpilns veids, kā īstenot tiesas lemto.”
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Jānis Butāns izteicis pieņēmumu, ka vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā varētu vēlreiz mēģināt skatīt Civilās savienības likumprojektu galīgajā lasījumā, sākumā tikai jāpagaida, kad nomierināsies emocijas.
Aizdomas. Tik daudz vārgu jauniešu?
Dažās vidējās izglītības iestādēs Latvijā pat desmitajai daļai absolventu ir tik vāja veselība, ka viņiem neesot iespējams kārtot centralizētos eksāmenus. Vismaz tā domā ārsti, kuri jauniešiem izsnieguši šos atbrīvojumus. Kopumā valstī no eksāmeniem biežāk atbrīvoti tie, kas mācās profesionālajā, mazākumtautību un tālmācības skolās. Šogad sevišķi proporcionāli daudz šādu jauniešu esot Daugavpilī – Tirdzniecības profesionālajā vidusskolā un 17. vidusskolā.
Tiesa, šie dati ir tikai par šo gadu. Valsts izglītības un satura centrs (VISC) tikai pēc Latvijas Televīzijas lūguma apkopojis sarakstu ar skolām, kurās ir visvairāk atbrīvojumu no eksāmeniem. Regulāri VISC šādus apkopojumus neveic, tāpēc nav iespējams pateikt, vai gadu no gada skolas, kurās ir daudz atbrīvoto no eksāmeniem, ir tās pašas. Tas, ka nav bijis regulārs monitorings, pārsteidz, jo ar izglītību saistītie bieži baumojuši, ka esot skolas, kurās vadība ne tik sekmīgajiem skolēniem iesakot dabūt atbrīvojumu no eksāmeniem, lai slikti rezultāti centralizētajos eksāmenos nekaitētu skolas prestižam.
Nav arī zināms, kā gadu no gada mainās atbrīvoto skaits, kaut VISC apgalvo, ka šobrīd nav novērots atbrīvojumu skaita būtisks pieaugums: “Pieņemot, ka obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem vidusskolā pieteikto skaits ik gadu ir vidēji 16 000 skolēnu, atbrīvoti no eksāmeniem ir aptuveni desmit procenti. Protams, šis skaitlis var būt mainīgs.”
Tomēr precīzāka statistika noderētu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 2019. gadā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma tika mainīta kārtība, kādā skolu absolventus atbrīvo no eksāmeniem. Iepriekš sistēma bija stingrāka – valsts dibināto profesionālo skolu absolventu atbrīvojumu pamatotība bija jāizskata ministra izveidotai komisijai; savukārt pašvaldību dibināto skolu absolventu atbrīvojumi bija jāvērtē attiecīgās vietvaras izglītības pārvaldē. Noteikumiem bija pievienots arī saraksts, kurā uzskaitītas slimības, kas var būt par pamatu atbrīvošanai no eksāmeniem. IZM uzskatīja, ka tā esot pārāk liela birokrātija, pārāk daudz ļaužu uzzinot slimotāju privātos datus un slimību saraksts neesot izsmeļošs. Visa vara palika ārstu ziņā. Tagad Veselības inspekcija pētīs, vai atbrīvojumi izsniegti pamatoti, taču vispirms tā gaidīs no IZM sarakstu ar skolām, kur skolēni atbrīvoti no eksāmeniem. Jo vienotas datubāzes, kurā valsts institūcijas šādus datus varētu smelties, nav.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Ilze Kuzmina, Atis Jansons
