Baltais pulverītis, Levita zvans un kovida pacientu dārgās stacijas. Nedēļas notikumu apskats 7
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Baltais pulverītis
Māra Oltes seja bieži redzama televīzijā, un var teikt, ka viņš ir plaša profila speciālists, ko paguvušas iepazīt dažādas interešu grupas atšķirīgās paaudzēs.
Kādam viņš varbūt labāk zināms saistībā ar makšķerēšanu, kur gadu gaitā pats kļuvis par zīmolu, ko apliecina arī tas, ka “Re:TV” raidījums tā arī nosaukts “Makšķerē ar Olti”. Citiem, iespējams, labāk pazīstams kā biologs un vides aktīvists, kurš kopā ar brāli Uģi realizē dažādus projektus Vides filmu studijā un darbojas dažādās ar dabu saistītās biedrībās – “Ērgļu sirds”, “Zivju gani”, “Sudrablasis”… Savulaik vadījis erudīcijas šovus “Prāta banka” un “Vai tu esi gudrāks par piektklasnieku?”, kā arī piedalījies populārajā Latvijas iepazīšanas seriālā “Te”.
Tāpat viņš regulāri tiek aicināts par dažādu pasākumu vadītāju, kā arī ir sava dzimtā Ērgļu novada patriots un sabiedriskais aktīvists. Iepriekš bijis ievēlēts Ērgļu novada domē, bet nu kļuvis par apvienotā Madonas novada deputātu (no Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zemnieku savienības apvienības saraksta).
Tieši politiķa statuss uzliek papildu slodzi aizvadītajā nedēļā uzvirmojušajam skandālam pēc kāda video noplūšanas interneta soctīklos, kur M. Olte jautrā kompānijā redzams šņaucot baltu pulverīti. Pirmais iespaids – tiek lietotas stiprās narkotikas kokaīns, kas, protams, ir krimināla padarīšana un liels traips reputācijai.
Kā noprotams, video filmēts Islandē, kur Olte piedalījies vēl vienā televīzijas projektā, ko īsteno producentu kompānija “Brīvdienas TV”. Starp pārējiem šova dalībniekiem, kas ir divdesmitgadnieki, 53 gadus veco Olti var uzskatīt par veterānu, un tieši ar to viņš izskaidro šo situāciju. “Kad aizbraucām uz Islandi, mūsu kompānijas jaunieši viegli sadullojās.
Viņi mani ievilka mūsdienu tendencēs… (..) Un tad jaunieši mani izglītoja, kā kļūt populāram. Ka jāizdara kaut kas traks,” viņš tagad skaidrojis medijiem. Baltais pulverītis gan neesot narkotika, bet, kā saka Olte – “balta figņa”, kas īpaši esot populāra Vācijā (tāda tiešām ir un tiek dēvēta par “Oktoberfesta kokaīnu” vai vācu valodā – “Wiesn Pulver”).
Protams, varētu arī teikt, ka šņaukti milti vai veļas pulveris, šobrīd to ir grūti pārbaudīt, tomēr fakts, ka Islandē kokaīnu nav viegli iegādāties, turklāt šāds apjoms maksātu brangu naudu, liek domāt, ka Oltem varētu būt taisnība.
Gadījumu sola vērtēt arī Madonas novada dome, taču Oltes karjeru televīzijā tas diez vai ietekmēs. Vēl pirms vairākiem gadiem viņš kādā intervijā atzinis: “Esmu biologs, tāpēc esmu daudz ko izmēģinājis, sākot ar mušmirēm un indīgajiem augiem. Mums Latvijā arī ir savi maģiskie augi, kurus izmantojam rituālos.”
Šaubas. Nedraudzīgā kūdra
Pirms divām nedēļām ES vides un okeānu komisārs Virgīnijs Sinkēvičs, sniegdams interviju “Latvijas Avīzei”, satrieca kūdras ieguvējus un izmantotājus: kūdras produkti neietilps klimatam draudzības draudzīgas saimniekošanas ietvarā.
Vispirms viņš kā ar nazi nogrieza, ka kūdra nav atjaunojamais resurss. Kaut gan zinātnieki nav pateikuši “melns vai balts”. Kūdra esot daļēji atjaunojams resurss, tiesa, pārsimts gados. Tā nonākusi sava veida “pelēkajā sektorā”. Neviens vairs nestrīdas, ka kūdru dedzināt ir tikpat klimatam nedraudzīgi kā ogles, Latvijā to nedara. Trakākais, ka kūdru nedrīkstēs rakt un atgriezt atpakaļ augsnē – pretēji tam, ko cerēja dārzkopji un dārzeņkopji. “Kūdras izstrāde purvos un tās izmantošana būs liegta,” paziņoja komisārs.
“Kūdrai ir alternatīvas, un Īrija tam ir labs piemērs, kur pakāpeniski samazina kūdras ieguvi,” viņš piebilda. Pēc labā piemēra vaicājām “Latvijas Avīzes” korespondentei Īrijā Ingunai Miezei (baltic-ireland.ie). “Īrijā 2019. gadā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka lielajos purvos komerciālā kūdras rakšana ir iespējama, izejot cauri sarežģītai daudzpakāpju licencēšanas un plānošanas sistēmai. Praktiski tā jau ir apturēta, viņa vēsta. Dārzkopji un sēņu audzētāji ir īpaši satraukti par radušos situāciju. Valdība ir izveidojusi darba grupu, lai meklētu alternatīvas, ziņojums gaidāms šā mēneša beigās.
Bet pagaidām alternatīva ir atrasta… Latvijā. Pirms nedēļas Īrijas ostā ienāca kuģis ar 3600 t kūdras, kuru Droghedas ostā sagaidīja 200 kravas automašīnu. Tā vietā, lai kūdru iegūtu 10 km attālajā Vestmītas purvā, tas piegādāts 3000 km attālumā no Latvijas. Lai nodrošinātu Īrijas dārzkopju un sēņaudzētāju vajadzības, nepieciešami divi tādi kuģi mēnesī. Lūk, alternatīva, komisāra kungs!
Aizdomas. Levita zvans
Aizvadītajā nedēļā lielu šūmēšanos sociālajos tīklos un politiskajās aizkulisēs radīja Valsts prezidenta (VP) Egila Levita zvans no Amerikas, kur viņš atradās darba vizītē, “Attīstībai/Par” deputātēm Vitai Tēraudai un Inesei Voikai. Deputātes pašas neatklāja šā fakta atspoguļotājai LTV “Panorāmai”, tieši kas un kā runāts.
Bet vairāki avoti LTV norādījuši, ka Levits sarunās prasījis, lai deputātes nokārto frakcijas atbalstu viņa nominētajai un Tieslietu padomes, kā arī valdības atbalstītajai Satversmes tiesas (ST) tiesneša amata kandidātei Irēnai Kucinai, kura patlaban ir VP padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos. Pretējā gadījumā Levits kritizēšot “Attīstībai/Par” ministrus un valdību. Levita sacītais esot iztirzāts partijas Saeimas frakcijā.
Zināms, ka tieši Levits bija pirmais, kurš izraudzījās Kucinu, un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, pazīstot Kucinu, neiebilda. Viņas profesionālās spējas netika apšaubītas nevienā augstākajā institūcijā, kura izskatīja Kucinas piemērotību amatam, pat koalīcijā par viņu bija visu partiju pārstāvji, tajā skaitā arī “Attīstībai/Par”.
Bet te pēkšņi izrādās, ka tomēr šīs partijas Saeimas frakcija domā savādāk un kā būtisku iemeslu min tiesneša atlases procedūras pārkāpumu, proti, pārāk lielu steigu. ST tiesneša amata pretendentu atlases nolikums publicēts 2. augustā, bet jau nākamajā dienā notiek atlases komisijas sēde. Tas radot neuzticību procesam.
Taču jautājums jau nav tik daudz par procesu, kā par to, ka koalīcijas partneris šajā augstajā amatā, visticamāk, vēlas redzēt citu personu – liberālu un partijai pietuvinātu.
Vēršanās pret Kucinu kā personīgi Levita nominētu kandidāti varētu uzskatīt kā vēršanos arī pret viņu un prezidenta izpratni par konstitucionālās tiesas tiesneša lomu, atzina Levitam tuvu stāvošas personas, tāpēc arī esot sekojis pieminētais zvans. Tas gan radījis neizpratni ministros un nav nācis par labu arī pašai Kucinai, jo VP iejaukšanās šajā lietā, lai cik būtiska tā būtu tiesu sistēmai, viņa labo gribu apvij ar aizdomu ēnu un intrigām par abu personīgajām attiecībām.
Pats Levits LTV paudis, ka noticis pārpratums. Viņš sarunā nav izdarījis spiedienu, bet gan skaidrojis, ka Kucinas izvirzīšanas process bijis korekts un atbilst likumam. Runa par kritiku valdībai esot bijusi daļa no, iespējams, pārprasta salīdzinājuma.
Neskaidrība. Kovida pacientu dārgās stacijas
Pagājušās otrdienas valdības sēdē radās domstarpības starp Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Indru Dreiku un finanšu ministru Jāni Reiru (“Jaunā Vienotība”) par finansējuma izlietojumu kovida pacientu gultām. “Cik tad īsti izmaksā viena šāda gulta?” – interesējās Reirs. Dreika tā arī nespēja atbildēt, jo vairāk nekā 86 miljoni, kas no valsts budžeta piešķirti slimnīcu kapacitātes stiprināšanai, tērēti ne tikai gultu aprīkojumam, bet arī dārgām medicīnas iekārtām – datortomogrāfiem, portatīvajām rentgena iekārtām, mākslīgās plaušu ventilācijas un dezinfekcijas iekārtām, vairākās slimnīcās turpinoties telpu pārbūve un pielāgošana…
Gan finanšu ministrs, gan valdības vadītāks Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) vēlējās uzzināt, cik tad papildu gultu kovida slimniekiem iekārtots. Vismaz to viņiem izdevās noskaidrot – esot 120 papildu intensīvās terapijas gultas. Dreika gan pūlējās skaidrot, ka gulta nav tikai dzelzs gabals ar matraci, bet tā esot kā milzīgs komplekss ar dažādām cilvēka dzīvību uzturošām dārgām iekārtām. Savukārt Kariņš ierosināja, ka kompleksam latviskāks vārds būtu stacijas un reizē pauda izbrīnu, ka par 86 miljoniem iegādātas tikai 120 stacijas.
Lai viestu skaidrību naudas izlietojumā un glābtu savu valsts sekretāri, VM nekavējoties izplatīja preses relīzi, kurā norādīja, ka bez pieminētajām 120 intensīvās terapijas gultām, kur palīdzību saņems pacienti ar smagu slimības gaitu, pārējiem Covid-19 pacientiem pārprofilētas 710 gultas un papildu izveidotas 197 gultas. No vairāk nekā 86 miljoniem eiro, 25,4 miljoni piešķirti slimnīcu infrastruktūras uzlabošanai, 28 miljoni observācijas un intensīvās terapijas gultu uzturēšanai, bet 33 miljoni eiro Covid-19 pacientiem paredzēto gultu aprīkošanai un izveidošanai. Taču joprojām nav atbildes uz Reira jautājumu, cik tad izmaksājusi viena gulta.
