Dombura atgriešanās, sola samazināt OIK, aļņi robežpārkāpēji un mācība. Nedēļas notikumu apskats 8
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Atgriezies, atgriezies vēl vienu reiz…
“Jūtos desmit gadus jaunāks,” trešdienas pievakarē tviterī bija ierakstījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bet kāds bija piezīmējis, ka droši var runāt arī par atgriešanos 20 gadus tālā jaunībā. Iemesls – Latvijas Televīzijā ierastajā laikā atkal tiek rādīts Jāņa Dombura diskusiju raidījums “Kas notiek Latvijā?” (“KNL”). LTV ēterā tas bija no 2001. līdz 2011. gadam, un tolaik “KNL” bija nozīmīga loma gan politiskās dienaskārtības, gan sabiedrības noskaņojuma veidošanā.
Vēlākajos gados LTV to mēģināja aizstāt ar citām tiešraides diskusijām, kuras vadījuši, piemēram, Gundars Rēders un Guntis Bojārs, tomēr neviena no tām īsti neieņēma to vietu, ko savulaik “KNL”. Tiesa, arī Dombura aiziešana no LTV savukārt tika skaidrota ar reitinga kritumiem un lielajām izmaksām, kas gan parasti turētas noslēpumā. Īsumā – šāds produkts Latvijas mediju tirgum esot par dārgu, un arī sabiedriskais nozīmīgums vairs nav tik liels, ņemot vērā, ka cilvēku ieradumi mainās.
Te jāatceras, ka pēc aiziešanas no LTV 2014. gadā Domburs ar jaunu raidījumu parādījās kanālā LNT, legalizējot “KNL” tautisko nosaukumu – “Domburšovs”, taču tā mūžs nebija ilgs. Vēl viens piegājiens bija sadarbība ar interneta portālu “Delfi” – vairākas no šīm diskusijām izpelnījās atzinību, un portāla vadība lika saprast, ka Dombura vārda dēļ gatavi piemaksāt, tomēr arī te attiecībās pēc laika iestājās krīze, ko plašākai sabiedrībai atklāja pats žurnālists, šī gada janvārī paziņojot, ka “Delfi” pārtraucis sadarbību ar viņu, lai gan portāls nebija tik kategorisks.
Pašlaik LTV vairs tik ļoti nevajag pārdzīvot par reitingiem, jo sabiedriskais medijs ir izgājis no reklāmas tirgus, un, iespējams, tas pavēris ceļu atpakaļ arī Domburam. Pirmais raidījums, kas bija veltīts Covid-19 tēmai, patiesi varēja radīt nostalģiju, jo gan formāts, gan stils palicis iepriekšējais. Vienā pusē – politiķi, otrā – mediķi, pa vidu diskusijas vadītājs, kas mēģina izaicināt uz asumiem. Papildus vēl emocijas uzkurināja piebilde, ka premjers un veselības ministrs atteikušies ierasties, kā arī paša Dombura kategoriskā nostāja, ka maskas televīzijas studijā valkāt neesot nepieciešams, uz ko gan mulsi atsaucās vien daži diskusijas dalībnieki.
Darījums. Elektrības rēķinos sola mazināt OIK daļu
No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, intervijā aģentūrai LETA pavēstījis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Daudzās valstīs domā, kā kompensēt elektrības rēķinu pieaugumu. Spānijā samazina PVN, Horvātijā – akcīzi degvielai, Francijā ierobežo tarifu pieaugumu. Latvija iet itāļu ceļu. Itālijas valdība nolēmusi gada pēdējā ceturksnī likvidēt sistēmas izmaksas par gāzi visiem, kā arī par elektroenerģiju ģimenēm un mazajiem uzņēmumiem. Sistēmas izmaksas ir kā papildnodoklis 20% apmērā no rēķina, ko maksā patērētāji par atbalstu atjaunīgās enerģijas avotiem un atomelektrostaciju slēgšanu.
Līdz šim Latvija atšķirībā no pārējām ES valstīm bija izvēlējusies mērķētu palīdzību ievainojamākajām iedzīvotāju grupām – no 1. novembra dubultots atbalsts 45 000 daudzbērnu ģimenēm (20 eiro mēnesī), 26 901 personai ar I invaliditātes grupu (15 eiro), 8156 ģimenēm ar bērniem invalīdiem (pa 15), kā arī 65 984 trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm (arī pa 15 eiro mēnesī). Vēl no novembra piecus mēnešus pa 20 eiro mēnesī saņems vakcinēti seniori (60+).
Šis solis – samazināt OIK sadaļu rēķinos no nākamā gada 1. janvāra par 65% – jau ietekmētu visus elektroenerģijas izmantotājus. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un lietotāja elektroenerģijas patēriņš. Tā kā biržas cenas aug, arī OIK aug, kam nebūtu jānotiek.
Paskatījos: mans rēķins par oktobri (maksāju pēc biržas cenām) ir pusotru reizi lielāks nekā jūnijā. OIK īpatsvars tajā kopš jūnija 14% samazinājies līdz 9%. To samazinot par 65%, samazinājuma ietekme uz rēķinu būs pāris eiro, kas, protams, pieaugumu nenosegs, bet gandarī tas, ka OIK vispār tiktu mazināts.
Bažas. Cieš aļņi robežpārkāpēji
Dzeloņdrāšu žogs, kas tiek novietots uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, apturējis ne tikai divkājainos, bet arī dažus četrkājainos robežpārkāpējus, turklāt ar ļoti bēdīgu iznākumu. Cik zināms, šādi gājuši bojā vismaz divi dzīvnieki. Par meža zvēru sapīšanos dzeloņstieplēs pagājšnedēļ publisku uztraukumu pauda ne tikai tauta, bet pat daža politiskā partija.
Protams, skats ar asiņainu alni un stiepļu mudžekli ragos ir dramatisks, tomēr jāpiezīmē, ka tikpat dramatisks ir arī skats, kad alnis vai jebkurš cits liels dzīvnieks izlec uz ceļa un izraisa sadursmi ar auto. Piemēram, apdrošinātāji no “Baltas” šogad saņēmuši 1200 atlīdzību pieteikumu par sadursmēm ar meža zvēriem, atlīdzības izmaksājot virs diviem miljoniem eiro. “Stirna, kas sver 20 kg, automašīnai braucot ar ātrumu 100 km/h, ielido logā ar vienas tonnas spēku, bet sadursme ar alni ir īpaši bīstama, jo viņš ir neprognozējams – iziet uz ceļa un apjūk, nespējot izlemt, iet uz priekšu vai atpakaļ,” tā “Baltas” pārstāvis Kristaps Liecinieks, piebilstot, ka staltradžu neoficiālo notriekšanas gadījumu skaits ir vēl lielāks, jo šoferi par tiem policijai neziņo, ja nav KASKO apdrošināšanas.
Vēl jāpiezīmē, ka pagājušajā – 2020./2021. gada medību sezonā nomedīti 7163 aļņi. Šīs sezonas limits ir 8493 aļņi, šobrīd ir ziņas par 1633 dzīvnieku nomedīšanu (sezona noslēdzas 31. decembrī.)
Tātad aļņu Latvijā ir daudz un jādomā, ko darīt, lai atturētu dzīvniekus no laušanās caur drāšu žogiem, kas stāv ceļā viņu ierastajai takai. Atbildīgās iestādes spriež, ka situācija var mainīties tikai pēc pastāvīgā žoga uzbūvēšanas, kuram dzeloņdrātis būs pa augšu.
Dabas aizsardzības pārvalde “Latvijas Avīzi” informēja, ka nedēļas nogalē kopā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Valsts robežsardzes speciālistiem apsekojusi nesen uzlikto pagaidu žogu. Pagaidām neko citu lietas labā nevarot darīt kā izveidot koridorus vietās, kas saskan ar dzīvnieku iemītajām takām (te gan rodas jautājums – vai šie koridori tad nepalīdzēs arī nelegālajiem migrantiem?) Otrs variants – skaņas atbaidīšanas iekārtu izvietošana. VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis sola apsekot pagaidu žogu, lai noteiktu precīzākas vietas, kur uzstādīt tehniskos līdzekļus dzīvnieku atbaidīšanai.
Tomēr valsts drošība ir primārais un kādu laiku būs jāsamierinās ar mērķa labad nestiem dzīvnieku upuriem.
Mācība. “Linča tiesa” izgāzusies
Valsts policija (VP) ir pabeigusi izmeklēšanu par traģisko gadījumu Tukumā, kur aprīlī pēc plašiem apdegumiem bojā gāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīgs Normunds Kindzulis. Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecinot, ka tā bijusi pašnāvība, nevis homofobisks uzbrukums.
Vairāku žurnālistu, politiķu un citu sabiedrības locekļu ar lielu troksni sāktā “linča tiesa” pēc Tukuma traģēdijas ir izgāzusies, bet tās dalībnieki pēc policijas pagājušās nedēļas paziņojuma tagad klusē. Nekas neliecina, ka nepatiesos pieņēmumus un apgalvojumus kāds grasītos atsaukt – jo tas taču bija tikai viedoklis. Piemēram, komunikācijas zinātņu pētniece Sandra Veinberga savā rakstā portālā “Tvnet” pēc Normunda sadegšanas izteicās par homofobiju Latvijā, asi pārmetot tās sēšanu atsevišķiem politiskiem spēkiem, bet savu rakstu viņa sāka ar apgalvojumu: “Jaunieši jau iepriekš šantažēti vairākkārtīgi, pieprasot pārvākties uz citu pilsētu, mēģinot nogrūst pa kāpnēm. Visbeidzot noziedzniekam vai noziedzniekiem piektdien izdevās četros no rīta sagūstīt Normundu, apliet viņu ar degmaisījumu un aizdedzināt.” Arī dažiem citiem Latvijā pazīstamiem žurnālistiem tolaik uzreiz bija skaidrs, ka tā bijusi nekrietna izrēķināšanās ar seksuālās minoritātes pārstāvi, lai gan izmeklēšana vēl tikai notika.
Aptuveni divas stundas pēc vietējā Tukuma laikrakstā publicētā raksta par Normunda sadegšanu arī Latvijas lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība “Mozaīka” sociālajā tīklā “Facebook” uzreiz nāca klajā ar paziņojumu, secinot, ka “pašreizējie homofobijā balstītie uzbrukumi un incidenti ir skaidrs dažu politiķu un organizāciju naidā balstītās politikas rezultāts”. Uz viena viļņa ar tiem, kuriem viss skaidrs, bija arī valdošie politiķi, un ātri tika izvirzīta ierosme papildināt krimināllikuma pantu par naida noziegumiem.
Valsts policijas (VP) aicinājumi nesteigties ar secinājumiem, pirms nav atrasti pierādījumi, topavasar nespēja nomierināt pārkarsušos prātus, kuri negribēja dzirdēt neko citu, kā vien apstiprinājumu par homofobisku uzbrukumu. “Šis gadījums publiski parādīja arī sabiedrības daļas negatīvo pusi neiecietības veicināšanā, kas faktiski robežojās ar naida runu,” tagad secina VP priekšnieks Armands Ruks.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ingrīda Mičāne, Māra Libeka, Ivars Bušmanis
