Dailē atgriež Smiļģa garu. “Amerika” paliks neatklāta. Nedēļas notikumu apskats 7
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Atgriež Smiļģa garu Dailē
“Padarīja atkal varenu” – nekas labāks par pēdējo četru ASV prezidentu priekšvēlēšanu kampaņās lietoto saukli prātā nenāk, domājot par Dailes teātri Viestura Kairiša mākslinieciskajā vadībā un to, kas aizvadītajā nedēļā notika teātra balvas “Spēlmaņu nakts” ceremonijā.
Gadiem ilgi kritiķu nežēlastībā kritušais Dailes teātris, kura vadību teātra simtgadē, no troņa gāžot līdzšinējo “patriarhu” Dž. Dž. Džilindžeru, pārņēma divi direktori – mākslinieciskais direktors un režisors Viesturs Kairišs un direktors Juris Žagars –, ir godam īstenojis jauno vadītāju solījumu stūrēt Dailes kuģi jaunos ūdeņos un atgriezt tajā Smiļģa garu.
Smiļģis nudien atnāca un uzvarēja – monumentālais “Smiļģa” iestudējums Viestura Kairiša režijā saņēma 2020./2021. gada teātra sezonas “Grand Prix” kā labākā izrāde absolūtā žūrijas vienprātībā.
Turklāt Viesturam Kairišam (kopš šā novembra – arī Triju Zvaigžņu ordeņa komandierim) šajā “Spēlmaņu naktī” ticis individuāli dubults suminājums. “Skatuves nagla” saņemta arī par kopdarbu ar scenogrāfi (un dzīvesbiedri) Ievu Jurjāni “par režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi, radot iestudējumu vizuālā teātra estētikā” – protams, izrādē “Smiļģis”. Mazliet pasmaidot – balvas paliek ģimenē.
Ir krietni jāparakņājas “Spēlmaņu nakts” balvas annālēs, lai atskārstu, ka iepriekš Dailes teātris pie gada labākās izrādes titula šajā gadsimtā nav ticis, kur nu vēl pie kopumā sešām (!) “Skatuves naglām” vienā sezonā – šoreiz starp “Spēlmaņu nakts” laureātiem arī Dailes teātra aktrises Vita Vārpiņa un Ieva Segliņa, scenogrāfe Marija Ulmane un režisors Dmitrijs Petrenko. Acīmredzami Kairiša noteiktais teātra kurss attaisnojas.
Arī pašu Viesturu Kairišu “Spēlmaņu nakts” žūrija, atšķirībā no kino balvas “Lielais Kristaps”, līdz šim nav pārāk lutinājusi. Pēdējo divdesmit gadu laikā režisors, strādājot dažādos teātros un operā, saņēmis četras teātra balvas (2018, 2008, 2001, 1999).
Atzinīgi vērtējot Dailes atdzimšanu, līdzās kritikas atzinībai atliek vēlēt ne tikai augstās latiņas noturēšanu, bet arī skatītāju interesi – kā zināms, nereti tā iet savus ceļus.
Sasniegums. Vietējais vienradzis “Mikrotīkls”
“Mikrotīkls” kļuvis par pirmo privātā kapitāla uzņēmumu, kas ir pārvarējis viena miljarda eiro barjeru Latvijas vērtīgāko uzņēmumu “TOP 101” veidošanas vēsturē. SIA “Mikrotīkls”, sasniedzot 1,24 miljardu eiro lielu vērtību, liecina biržas “Nasdaq Riga” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Prudentia” veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu “TOP 101”. Pelnīti un gaidīti.
Bet šī ziņa ved mulsumā – kur palicis Latvijas pirmais vienradzis – “Draugiem Group” apdrukātājs “Printful”? “TOP 101” reitingā tas ir 15. vietā ar vērtību vien trešdaļas miljarda apmērā.
Tam ir izskaidrojums. Neapstrīdot vienradža statusu, reitinga veidotāja AS “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš šādu secību “TOP 101” vērtējumā pamato ar trim argumentiem: pirmkārt, “TOP 101” vērtējumā izmanto trīs gadu finanšu plūsmu, kas AS “Printful” gadījumā vēl nav iespējama un nav arī stabilas plūsmas.
Otrkārt, uzņēmuma vērtība ir pašu un investoru noteikta. Treškārt, gada pārskatā neparādās ārvalstu operācijas – uzņēmumu vērtība atspoguļo tikai daļu.
Bet, atgriežoties pie “Mikrotīkla”, jāatgādina, ka tā īpašnieki ir Latvijas pilsoņi – Arnis Riekstiņš un Džons Tallijs (pilsonību ieguva gada sākumā). Tehnoloģiju uzņēmums “Mikrotīkls” (darbojas ar zīmolu “MikroTik”) pērn strādājis ar 356 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa sasniedza teju 83 miljonus eiro, liecina “Firmas.lv” dati.
Tik labi gāja arī tāpēc, ka mājsēdē palielinājās pieprasījums pēc ātrdarbīgām interneta mājas pieslēgumu iekārtām, centrālajiem maršrutizētājiem un komutatoriem.
“Mikrotīkls” ne tikai ražo rūterus mājsaimniecībām un liek pretī savu produkciju tai sakaru līdzekļu lavīnai, kas nāk no Ķīnas, bet arī palīdz sabiedrībai ieviest tehnoloģisko risinājumu. Gan īpašnieki personīgi, gan uzņēmums. Pēdējais ir WiFi iekārtu dāvinājums Rīgas izglītības iestādēm 49 tūkstošu eiro apmērā.
Skaudības un sacensību gara veicināšanai jāatgādina, ka Igaunijā ir jau pieci vienradži – “Skype” ir pievienojušies arī “Playtech”, “TransferWise”, ”Bolt” un “Pipedrive”.
Izgāšanās. “Amerika” paliks neatklāta
Neērtā situācijā nonāca Vidzemes koncertzāles “Cēsis” pārstāvji. 4. decembrī bija ieplānots Vestarda Šimkus koncerts “Amerika”, bet pagājušonedēļ, redzot koncerta reklāmas, ļaudis tviterī sāka interesēties – kā gan koncerts varot notikt, ja Vestards Šimkus publiski paudis savu kritisko nostāju pret vakcinēšanos pret Covid-19 un “pret jebkādu vakcinācijas statusā balstītu cilvēku šķirošanu”.
21. oktobrī vietnē “Facebook” viņš rakstīja, ka pret šo vīrusu neesot vakcinējies un “tomēr neesmu arī “antivakseris” (šī dehumanizējošā palama laikam nekad netiks uzskatīta par politnekorektu, vai ne?), jo ar daudzus gadus pārbaudītām vakcīnām esmu potējies pret vīrusiem, kuri ir daudzkārt bīstamāki”.
Viņš arī paudis uzskatu, ka “vakcīnu klīniskie pētījumi nav pabeigti, faktiski padarot tās par eksperimentālām”. Varbūt mākslinieks pārslimojis un saņēmis sertifikātu, vaicāja sociālo tīklu interesenti.
Šosestdien mīkla atrisinājās – Vidzemes koncertzāles tviterkontā ierakstīts, ka koncerts atcelts, “pamatojoties uz šodien oficiāli saņemto apstiprinājumu no mākslinieka, ka uz koncerta brīdi viņam nebūs spēkā esoša vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, kas nepieciešams pasākumam zaļajā režīmā”.
Nesen līdzīgi izgājis citiem organizatoriem, kuri bija izsludinājuši Jolantas Gulbes-Paškevičas kvinteta koncertu 19. novembrī VEF Kultūras pilī Rīgā. Mūziķe jau iepriekš publiski ir paudusi savu noliedzošo attieksmi pret vakcinēšanos. Arī šis koncerts tika atcelts, kā rakstīja pati Jolanta Gulbe-Paškeviča feisbukā, “dēļ principiālā QR koda”.
“Diskreditēt veselu cilvēku, kurš savu veselības stāvokli var pierādīt, veicot testu (kaut piecus pēc kārtas!), pierāda tikai to, ka esošai varai ir citi merkantili un politiski savtīgi mērķi!” uzskata māksliniece, kura pati nesen izlēma pievērsties arī politikai, kļūstot par Šlesera jaunās partijas līdzdibinātāju.
Kā zināms, visā pasaulē skatuves māksliniekiem ir savs raideris – organizatoriem rakstiski piestādīts dažādu prasību kopums, sākot ar informāciju par instrumentu izvietojumu uz skatuves, beidzot ar dzērienu sarakstu ģērbtuvē.
Šajos laikos izskatās, ka organizatoriem, lai nenonāktu neērtā situācijā, vispirms jāiesniedz māksliniekiem savs raideris ar galveno punktu: “Sertifikāts!”
Darījums. Miljoniem neticami lētu testu
Valdība nolēmusi, ka gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, strādājot savā darba vietā klātienē, kur ir saskarsme ar citiem darba kolēģiem, no 6. decembra divreiz nedēļā līdz nākamā gada janvāra vidum būšot jāveic Covid-19 ātrais antigēna tests. Tādā veidā samazināšot koronavīrusa transmisiju par 10–15%.
Lielā ātrumā Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs ir noorganizējis iepirkumu, noslēdzis vispārēju vienošanos ar piecām firmām. Ar pavisam jaunu martā izveidoto uzņēmumu “Ekspress laboratorija” noslēgts jau pirmais testu piegādes līgums – piecās dienās tam ir uzticēts atvest uz Latviju četrus miljonus testu.
Laboratorijas, kas kā starpnieki kopš 15. novembra piegādā antigēna testus izglītības iestādēm, zina, ka miljoniem testu piegāde ir ļoti sarežģīta, īpaši laikā, kad tuvojas svētki un kravas lidmašīnas ir pieblīvētas ar Ziemassvētku precēm un dāvanām.
Tie, kas jau šobrīd nodarbojas ar testu izplatīšanu skolās, pārsteigti arī par testu zemo cenu – 0,75 līdz 1,25 eiro par vienu eksemplāru, īpaši, ja ņem vērā, ka cenā iekļauti arī piegādes izdevumi.
Nav arī īstas skaidrības, cik uzticama ir pieminētā “Ekspress laboratorija” un cik liela pieredze ir šim uzņēmumam liela apjoma medicīnas preču sagādē. Pēdējo gadu dati par uzņēmuma apgrozījumu un peļņu portālā “Firmas.lv” nav redzami.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pagājušajā nedēļā Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kas izmeklē valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, atzina, ka viņam neesot atbildes uz jautājumu, vai var uzticēties paštestu piegādātājam SIA “Ekspress laboratorija”, no kā valsts plāno iegādāties Covid-19 slimību izraisošā vīrusa antigēna paštestus par trim miljoniem eiro.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Aija Kaukule, Ivars Bušmanis
