Nedēļas notikumu apskats: “Latvenergo” audzē peļņu, Kaimiņš spēlēs teātri, Bordāns un Kariņš nobijās no Lemberga 58
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Astoņi gadi līdz mērķim
Pagājušajā nedēļā 1957. gadā ASV Mičiganas štatā dzimušais Pīters vai Pēteris Aloizs Ragaušs varēja svinēt būtisku uzvaru – valdības lēmums par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes sašķidrinātās gāzes terminālim beidzot pavēris durvis uz šī projekta praktisko īstenošanu, jo ļaus pārvarēt Saulkrastu un Limbažu novada iedzīvotāju iebildumus.
Lai gan Ragaušs Latviju pirmo reiz apmeklējis jau 1989. gadā, tātad pirms neatkarības atgūšanas, viņa aktīvā iesaiste Latvijas politiskajā un saimnieciskajā dzīvē datējama ar 2013. gadu, kad sākas runas par jaunas partijas dibināšanu, kas vēlāk tiek nosaukta par Jauno konservatīvo partiju.
Ragaušs pēc iepazīšanās ar partijas vadību Vašingtonā un simpātijām, kā pats saka, pret šīs partijas antikorupcijas ideoloģiju, kļuva par vienu no redzamākajiem Jauno konservatīvo finansiālajiem atbalstītājiem. Viņa rocība to atļāva, jo mašīnbūves inženiera izglītību ieguvušais Pēteris Ragaušs izveidojis veiksmīgu karjeru naftas un gāzes industrijā, uzkalpojoties līdz augstākās vadības amatiem vairākos uzņēmumos.
Rezultātā viņš reizēm tiek dēvēts par bagātāko latvieti pasaulē, ko gan pats noliedz. Viņa atbalstītā partija JKP 12. Saeimā startēja neveiksmīgi , toties 13. Saeimas vēlēšanās guva labākus panākumus, kas ļāva aktualizēt desmit gadus kopš 2008. gada teorētiskā līmenī muļļāto jautājumu par Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību.
Teorētisks šis jautājums bija tāpēc, ka Krievijas gāzes pieejamība 2018. gadā šķita nesatricināma, bet lietuvieši, nespējot vienoties ar pārējiem Baltijas kaimiņiem, paši par savu naudu Klaipēdā 2014. gadā bija uzbūvējuši līdzīgu termināli. Tas tolaik šķita pietiekams Baltijas vajadzībām.
Taču Ragaušam šis jautājums gan nešķita teorētisks, jo vēl 2014. gadā viņš staigājis pa valdības kabinetiem ar savu prezentāciju, cenšoties pierādīt, ka, pērkot sašķidrināto gāzi pareizajos brīžos, kad tā ir lēta, un izmantojot savas dabiskās priekšrocības – glabājot gāzi Inčukalna krātuvē –, Latvija var ietaupīt. Nu viņam pavērusies iespēja pierādīt praksē, ka tas tiešām ir iespējams.
Bez intereses par politiku un gāzi P. Ragaušs vēl pazīstams kā aktīvs latgaliešu kultūras atbalstītājs. Finansiāli atbalstījis vairāku filmu – “Piļsāta pi upis”, “Likteņzeme”, “Laiki. Cylvāki. Volūda” – veidošanu, ziedojis Latvijas Universitātei. Pats par sevi saka, ka viņam ir dziļas katoļu un latgaļu saknes.
Šaubas. Pirmsvēlēšanu precedents
Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA) nemulsina fakts, ka ZZS vēlas dot Latvijas valsts vadības stūri par smagiem noziegumiem pirmajā tiesas instancē notiesātajam Aivaram Lembergam, tāpēc šī organizācija deva arī viņam tribīni Latviešu biedrības namā rīkotajā premjerministra kandidātu diskusijā.
Pret to gan iebilduši atsevišķi citi politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” un “Konservatīvie”. Paredzams, ka līdzīgas domstarpības varētu veidoties arī citās pirmsvēlēšanu diskusijās, kur klātienē tiksies premjera kandidāti.
Kāpēc PBLA aicināja Lembergu? PBLA valdes pārstāve Kristīne Saulīte skaidroja, ka ZZS neesot bijis iespējams izslēgt no aicināto saraksta, jo šī partija, ņemot vērā “Factum” pēdējo socioloģisko aptauju, pārstāvot tos politiskos spēkus, kuriem ir izredzes pārvarēt piecu procentu barjeru un iekļūt 14. Saeimā. PBLA esot politiski neitrāla organizācija, tāpēc nav likusi šķēršļus Lemberga klātbūtnei.
“Jaunās Vienotības” un “Konservatīvo” premjerministra kandidāti Krišjānis Kariņš un Jānis Bordāns pēdējā brīdī atteikušies doties uz diskusiju Latviešu biedrības namā, kaut gan iepriekš bija apstiprinājuši savu dalību.
“Jaunās Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens skaidrojis, ka partija neredzot iespēju par Latvijai būtiskiem nākotnes jautājumiem diskutēt ar personu, kas pirmajā tiesu instancē ir notiesāta par smagiem kriminālnoziegumiem, tostarp kukuļņemšanu, dokumentu viltošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu u. tml.
Papildus šo personu par korupciju ir sankcionējušas ASV. Nozīmīgs pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir arī fakts, ka Lembergs Latvijas dalību NATO savulaik ir pielīdzinājis valsts okupācijai 1940. gadā.
Arī “Konservatīvie” paziņoja un reizē atvainojās, ka tās līderis Jānis Bordāns diskusijā nepiedalīsies līdzīgu iemeslu dēļ. Bordāna kungs esot gatavs piedalīties debatēs citā formātā, kur “netiktu aicināti Latvijas valsts ienaidnieki”.
Bet Lembergam uzstāšanās bija kā medus maize. “Bordāns ar Kariņu vienkārši nobijās no manis,” Lembergs paziņoja diasporai ar smaidu sejā.
Patlaban Lembergam notiek tiesas process Rīgas apgabaltiesā, kur viņš pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piecu gadu cietumsods, mantas konfiskācija un 20 000 eiro naudas sods.
Izgāšanās. Ar āmurīti pret pieminekli
Valsts policija piemērojusi 100 eiro administratīvo sodu kādam vīrietim, kurš ar nelielu āmuru šā gada februārī Rīgā bojāja nu jau nojaukto pieminekli Uzvaras parkā.
Sākotnēji par vīrieša rīcību policija sāka kriminālprocesu, tomēr vēlāk tas izbeigts un tā vietā policija sāka administratīvā pārkāpuma procesu par sīko huligānismu. Par to var piespriest 70–500 eiro naudas sodu. Sods vēl nav stājies spēkā, un to var pārsūdzēt. Pirms lēmuma stāšanās spēkā policija komentārus atsakās sniegt.
Acīmredzot tas ir tas pats jaunais cilvēks, kurš dienu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ar lozungu “Ir katram roka jāpieliek, lai liekais darbs uz priekšu tiek” sociālajos tīklos ielika video, kurā sevi filmēja, simboliski darbojamies ar āmuru pie okupācijas pieminekļa obeliska.
Taču varasvīri ar lēmumiem par pieminekļa nojaukšanu sāka nodarboties tikai no maija. Policijas loģika, iespējams, ir, ka nedrīkst katrs, kurš grib, iet pie pieminekļa un kaut ko skaldīt nost. Taču skaidrs, ka pēc kara sākšanās ar Krieviju saistītu obelisku dienas jau tika skaitītas.
Tāpēc, ņemot vērā šā brīža politisko situāciju, puisi vajadzēja attaisnot. Un vēl. Ja šādu skaldītāju ar āmurīšiem būtu sanākuši tūkstošiem, diez vai kāds tiktu sodīts. Piemēram, kad krita Berlīnes mūris, neviens no tiem, kas tur grāva un gabaliņus nesa prom, taču netika sodīti, kaut gan nekāda lēmuma par mūra graušanu nebija.
Pārsteigums. Kaimiņš atgriežas teātrī
Uz teātra skatuves atgriezīsies kādreizējais Nacionālā teātra aktieris, pašreiz vēl 13. Saeimas deputāts, Artuss Kaimiņš. Viņam paredzēta loma režisora Alvja Hermaņa iestudētajā Jaunā Rīgas teātra (JRT) jaunās sezonas izrādē “Operācija “Mindfuck””, kas pirmizrādi piedzīvos 21. oktobrī, pēc 14. Saeimas vēlēšanām.
Iespējams, politiķa līdzšinējo kolorīto un skandāliem apvīto darbošanos Saeimā var uzskatīt par teātri realitātes šova žanrā, tomēr uz īsta teātra skatuves A. Kaimiņš atgriežas pēc krietnas astoņu gadu pauzes. Viņš bija Latvijas Nacionālā teātra aktieris līdz 2014. gadam, kad tika ievēlēts Saeimā kā Latvijas Reģionālās apvienības deputāta kandidāts, bet jau 2016. gadā nodibināja partiju “Kam pieder valsts” un iekļuva arī 13. Saeimā, kurā pašlaik ir pie frakcijām nepiederošs deputāts.
Nav zināms, vai gaidāmā izrāde nav pretrunīgi vērtētā politiķa pirmais solis prom no politikas un atpakaļ pamatprofesijā – aktierspēlē –, jo uz 14. Saeimu A. Kaimiņš vairs nekandidē. Pats politiķis nekomentē gaidāmo atgriešanos teātrī, aizbildinoties ar aizņemtību.
Publicējis vien dažus teikumus sociālajos tīklos: “Pamostos. Atveru internetu. Redzu, ka ir jauna ziņa par mani. Izrādās, daudziem šo ziņu ir gribējies izstāstīt pirmajiem, būt pašiem svarīgākajiem. Pat neiedziļinoties ziņas būtībā. Bet tas pat ir lieliski. Jo par to arī būs mana ziņa 21. oktobrī.”
JRT mājaslapā lasām, ka komēdija “Operācija “Mindfuck”” ļaušot nonākt otrpus datora ekrānam un paskatīties, kā top rakstīts tas, ko mēs savos datoros un telefonos nereti lasām. Izrādes veidotāji sola doties mūsdienu informatīvās telpas labirintos – ielūkoties troļļu fabrikā, kur tiek izgudroti “patiesi” stāsti un attīstītas sazvērestības teorijas.
“Te tiek radīta informācija datoru lietotājiem, piegriezta pēc katra individuālā ģīmja un līdzības, ņemot vērā viņu privātos datus. Te tiek konstruēti jauna tipa politiķi, jauni valsts premjera kandidāti, ieviešot sajukumu ideoloģijās,” raksta JRT.
Kopā ar Kaimiņu izrādē spēlēs Sandra Kļaviņa, Sabīne Tīkmane, Gerds Lapoška, Elvita Ragovska un Lolita Stūrmane.
Oktobra izrādes jau ir izpārdotas.
Darījums. Peļņa uz papīra un dzīvē
Aizvadītajā nedēļā Latvijas sabiedrību drusku šokēja valstij pilnībā piederošās AS “Latvenergo” paziņojums par peļņu pirmajā pusgadā, kas pieaugusi divarpus reizes – līdz 141,9 milj. eiro. Ņemot vērā, ka vienlaikus krasi pieauguši elektrības rēķini, zināma šūmēšanās par šo tēmu ir saprotama un sagaidāma.
“Latvenergo” pārstāvji norāda, ka ieņēmumu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar augstām elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenām. 2022. gada pirmajā pusgadā turpinājies cenu kāpums energoresursu tirgos, dabasgāzes cenai pieaugot aptuveni 4,6 reizes, savukārt elektroenerģijas cenai Baltijā – trīs reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Turklāt pirmajā pusgadā peļņa tradicionāli esot augstāka nekā otrajā, jo pavasarī esot gada labākais brīdis Daugavas HES kaskādes darbināšanai, saražojot maksimumu elektroenerģijas, kuru iespējams pat eksportēt.
Būtu vērts atzīmēt arī to, ka “Latvenergo” lielā pelņa daļēji eksistē tikai uz papīra, jo lielu peļņas daļu nekautrējoties “pievāc” īpašnieks, proti, valsts. Tā šogad nolemts dividendēs valstij izmaksāt 70,2 miljonus eiro, savukārt 2023. gadā – ne mazāk kā 56,8 miljonus eiro.
Jau ziņots, ka uz šo dividenžu rēķina turpmāk tiks segti OIK maksājumi tiem, kas ražo elektrību no atjaunojamiem energoresursiem. Pārējā peļņas daļa acīmredzot tiks izmantota jaunā “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopuzņēmuma veidošanai, kā arī “Latvenergo”attīstībai un uzturēšanai.
Tomēr viens efekts no enerģētikas milža superpeļņas ir. Sākušās runas par to, ka jāmaina “Latvenergo” darbības mērķis – tam vajadzētu būt nevis maksimālās peļņas gūšana, bet gan elektroenerģijas cenu stabilizēšana Latvijā un maksimāli zemākās cenas nodrošināšana lietotājiem.
Sagatavojuši: Olafs Zvejnieks, Māra Libeka, Aija Kaukule, Artis Drēziņš
