Miljonāriem astoņi miljoni gar degunu? Ar slepenām vēstulēm pret direktori, izjukušās bēres. Nedēļas notikumu apskats 6
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Ar slepenām vēstulēm pret direktori
Kultūras ministrija (KM) paziņojusi, ka nolēmusi nepagarināt darba tiesiskās attiecības ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktori Danu Bjorku un izsludināt konkursu uz teātra valdes locekļa amatu.
Viens no iemesliem, kas figurē ministrijas argumentācijā, ir iespējama nelojalitāte. Jāatzīst, D. Bjorkai un Rīgas Krievu teātrim kā krievu kultūras iestādei Latvijā kopš aizvadītā gada 24. februāra ir pievērsta īpaša uzmanība. D. Bjorka arvien aicināta skaidrot gan pašas, gan Krievu teātra pozīciju attiecībā pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, un, jāatzīst, Krievu teātra direktore atkārtoti paudusi Krievijas nosodījumu.
Arī Krievu teātris pirms katras izrādes atskaņo (publikas dažādi uztvertu) paziņojumu, ka teātris ir pret karu, Krievu teātrī šobrīd arī uzņemti Ukrainas mākslinieki. Tiesa, laikā, kamēr daudzviet Eiropā, bet īpaši Ukrainā, attieksme pret krievu kultūru un valodu kā krievu imperiālisma idejas iemiesotāju un agresora saziņas līdzekli kļuvusi noraidoša, Krievu teātris un tā direktore nepagurstot aicina nevērsties pret krievu valodu un kultūru.
Intervijā “Delfi” pagājušajā nedēļā D. Bjorka arī atzina, ka Krievu teātrī arvien esot aktieri, kuri neprotot latviešu valodu pietiekamā līmenī.
Kultūras ministrija vēstīja, ka tā saņēmusi vēstules ar sūdzībām par teātra vadību, pārmetot ne tikai iespējamu lojalitātes trūkumu, bet arī nepamatotu darbinieku atlaišanu, sliktu mikroklimatu un vadības stilu. Reizē esot saņemtas arī atbalsta vēstules D. Bjorkai.
Jāatzīst, ka šobrīd šis izskatās pēc nepatīkama precedenta, ka, lai tiktu vaļā no neērta teātra (jebkuras valsts iestādes) vadītāja, pietiek, iespējams, ar dažām nelabvēļu vēstulēm.
Vēl dīvaināks šis gadījums izskatās, dzirdot KM apgalvojumus, ka ministrijai neesot pretenziju pret teātra direktori.
KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš medijiem teic, ka ministrija esot apmierināta ar teātra vadības darbu, mākslinieciskie sasniegumi esot lieliski un finanšu mērķi ir sasniegti.
Jauns konkurss par teātra direktora amatu šoreiz esot veids, kā objektīvi izvērtēt līdzšinējās valdes locekles darbu. KM aicinājusi Bjorku pieteikties konkursam, kas esot iespēja “sākt visu no baltas lapas”, izvērtējot iepriekšējo darbību, un, ja izrādīsies, ka viņa ir spēcīgākais kandidāts, viņa varēs turpināt vadīt teātri.
Šobrīd kļuvis zināms, ka D. Bjorka atkārtoti pretendēs uz teātra vadītājas amatu, uzskatot pret viņu vērstās apsūdzības par apmelojumu. Būtu tikai korekti, ja konkrētie pārmetumi D. Bjorkai tiktu publicēti, citādi šādi “klusie telefoni” izskatās, mazākais, nenopietni.
Neskaidrība. Miljonāriem astoņi miljoni gar degunu?
Viņnedēļ Finanšu ministrijā (FM) sagatavotais un Krišjāņa Kariņa otrajai valdībai iesniegtais rīkojuma projekts, kurš paredz atcelt Krišjāņa Kariņa pirmās valdības izdoto rīkojumu atpirkt zemi zem Biķernieku nacionālās sporta bāzes ēkām Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā.
Pagājušā gada 31. augustā valdība, pēc Satiksmes ministrijas priekšlikuma, piekrita nopirkt no vairākiem bagātniekiem 18 hektārus par 8,12 miljoniem eiro – divreiz dārgāk, nekā to novērtējuši nekustamā īpašuma tirgus vērtētāji, un desmit reižu dārgāk par tai pašlaik noteikto kadastrālo vērtību.
Ar valdības piekrišanu uzņēmējs Igors Skoks un ar Gunta Rāvja ģimeni saistītais uzņēmums “Grif 28” katrs saņemtu 3,246 miljonus eiro. Andrim Putānam, Mārtiņam un Uldim Brīzem piederošā SIA “Resursi” – vairāk nekā pusotru miljonu eiro.
Tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits pēc tam neveikli taisnojās, ka par zemes pirkumu esot lēmis nevis viņš, bet ministrijas ierēdņi…
Bet jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs tagad saka, ka valsts šādu darījumu krīzes apstākļos nemaz nevarot atļauties, tāpēc paļaujas uz Finanšu ministrijas lēmumu.
FM gatavotais darījuma atsaukuma projekts vieš cerību, ka Kariņa valdība šoreiz ņems vērā Fiskālās disciplīnas padomes aicinājumu nešķiest valsts budžeta naudu un patiešām atcels pērn pašas izdoto rīkojumu.
Ja šī cerība piepildīsies, tad tās vietā tik un tā paliks liela neskaidrība par Biķernieku nacionālās sporta bāzes turpmāko likteni. Valsts turpinās nomāt zemi? Vai tomēr apņēmīgi izlems par zemes atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām?
Diemžēl šis Latvijas vēsturē nav vienīgais gadījums, kā rīkojas vienas dienas saimnieki ministri… Tikpat spilgts piemērs tam, kā savtīgas intereses ņem virsroku pār nacionālajām, ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēka Talejas ielā.
2007. gadā Aigara Kalvīša vadītā valdība nolēma, ka jaunā VID ēka jāceļ uz bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra pārstāvētās SIA “Mežaparks SPV” piederošās zemes, par investoru piesaistot Krievijas miljardieri Viktoru Vekselbergu, kuram tā laika Latvijas valdība uzticēja ne tikai uzbūvēt, bet arī 30 gadus apsaimniekot VID ēku. 2015. gadā SIA “Mežaparks SPV” piedāvāja valstij atpirkt tai piederošās 68,5% kapitāla daļas par aptuveni 22 miljonu eiro.
Līdzības ar it kā Satiksmes ministrijas ierēdņu atbalstu pārdot valstij zemi zem Biķernieku nacionālās sporta bāzes ēkām būtībā ir nepārprotamas. Atšķiras vien darījumu summas.
Aizdomas. Sapnis piepildījies
Valsts drošības dienests paziņojis, ka 3. janvārī aizturējis kādu Latvijas pilsoni, kas “strādā vienā no Kremļa kontrolē esošās aģentūras “Rossiya Segodnya” informācijas resursiem”. Kā noprotams, runa ir par “Sputņik Lietuva” redaktoru Maratu Kasemu, kurš jau vairākus gadus darbojas Krievijā un acīmredzot bija ieradies Rīgā, lai nosvinētu Jauno gadu. Par sava “labākā drauga” nelaimi vienā no saviem regulārajiem videovēstījumiem jau paguvis izbļaustīties arī Latvijā meklēšanā izsludinātais Beness Aijo.
Marats Kasems plašāku atpazīstamību pirmo reizi ieguva pirms desmit gadiem, kad 2013. gada vasarā internetā parādījās video ar viņa uzrunu – stāvot Maskavas centrā, toreizējais “Saskaņas centra” jaunais politiķis rupjiem krievu lamuvārdiem apsaukāja Salaspils novada iedzīvotājus, kuri pašvaldību vēlēšanās esot izdarījuši nepareizo izvēli.
Nobalsojuši par visādiem tur …, bet vajadzējis balsot par pašu Kasemu un viņa pārstāvēto partiju. Vēlāk rupeklis, kurš ar Krievijas vēstniecības atbalstu Maskavā bija kļuvis par Tautu draudzības universitātes studentu, taisnojās, ka tikai gribējis “pateikt kaut ko smieklīgu”. Partiju Kasemam gan nācās atstāt (2018. gadā viņš Saeimas vēlēšanās kandidēja no saraksta “Par alternatīvu”), tomēr Maskavā iegūtās “politoloģijas” zināšanas pavēra jaunas iespējas, kas saistītas ar Kremļa propagandas mašīnas apkalpošanu. Lietuva jau pirms četriem gadiem Kasemu iekļāva savā “melnajā sarakstā”, tikmēr Latvijā, kā sev ierastajā stilā iepriekš bija norādījis VDD, viņš atradās dienesta “redzeslokā”. Pats propagandists Latvijā iznākošajam krievu laikrakstam “Segodņa” iepriekš bija stāstījis, ka naktīs “mostas aukstiem sviedriem” pēc sliktiem sapņiem, ka viņu aiztur lidostā “Rīga” un iesloga cietumā uz desmit gadiem, tomēr šoreiz viņš savu ierašanos Latvijā īpaši neslēpa un soctīklos pat ievietoja bildes, kurās pozē pie Brīvības pieminekļa.
Izgāšanās. Izjukušās bēres
Vairāk nekā nedēļu divas nelaimīgas ģimenes gaida to dienu, kad varēs apglabāt savas mirušās tuvinieces. Par šo visai kuriozo un grūti saprotamo notikumu Latvijas sabiedrībai pavēstīja LTV raidījums “Panorāma” – P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas morgā kādas nelaiķes piederīgajiem tika izsniegta cita nelaiķe.
Tuvinieki, kuri bēru dienā nevēlējās atvērt zārku, pat neuzzinātu, ka viņi apglabājuši svešu cilvēku, ja vien traci nebūtu sacēlušas otras nelaiķes meitas, kuras piedzīvoja milzīgu vilšanos bēru dienā, un ja vēlāk morgā mazdēls nebūtu atpazinis savu vecmāmiņu, kuras kapa kalniņā ieguldīts citas sievietes mirušais ķermenis.
Ierodoties kapličā, meitas konstatējušas, ka mirušais cilvēks, kurš guļ zārkā, ir viņu mammas drēbēs, bet tā neesot viņu mamma.
Persona, kas organizējusi bēres, centusies iestāstīt, ka cilvēks pēc nāves mainoties. Tad gan viena no meitām vairs neesot izturējusi un iebļāvusies: “Tie nav mūsu mammas mati! Viņai bija skaisti, balti mati!”
Pēc tam kad ekshumējamās nelaiķes meitas vērsās policijā, tā uzsāka kriminālprocesu, bet tas ir ieildzis, tāpēc bēru diena vēl nav zināma.
Arī Stradiņa slimnīca savākusi informāciju par šo kuriozo notikumu. Kā skaidroja slimnīcas valdes pārstāve Ilze Kreicberga, turpmāk nekas tāds nenotiks, jo morga darbiniekiem būs stingri jāievēro tā sauktais četru acu princips, proti, diviem cilvēkiem jāpārliecinās, vai aproce ar mirušā identifikācijas datiem ir pie īstā nelaiķa.
Arī apbedītājam būtu jāpārliecinās, vai tas ir īstais nelaiķis, kuru viņš grasās izvadīt pēdējā gaitā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka apbedīšanas firmas par šo rūpalu saņem nozīmīgas naudas summas, nedrīkstētu būt tā, ka šī biznesa pārstāvjiem ir vienalga, ko viņi apglabā.
Sagatavojuši: Aija Kaukule, Māra Libeka, Māris Antonevičs, Zigfrīds Dzedulis
