Cilvēks ar lielo burtu. No Jāņa Kvēpa atvadoties 0
Ir brīdis, kuru mēs negaidām, tas pārsteidz mūs pēkšņi. Skaudrās realitātes nazis ieduras mūsu apziņā un apstulbina. Uz brīdi, apmulsuši, apstājamies, nespēdami noticēt. Lēnām saprotam, ka noticis kas neatgriezenisks, ka ar to būs jāsamierinās, jo tikko kopā ietie ceļi ir šķīrušies uz visiem laikiem. Kopā varēsim turpmāk kavēties tikai atmiņās.
Un tās var būt tikai gaišas jo Jāņa Kvēpa dzīves gājums ir lielisks piemērs tam, kādam ir jābūt krietnam cilvēkam, tādam, par kuru lepni var būt ne tikai viņa tuvie un mīļie, bet to spējusi novērtēt arī valsts, būt arī augsti novērtētam hokejā.
Sevi meklējis medicīnā, un kopā ar to sevi atradis hokejā. Izaudzis un saaudzis kopā ar to visas savas dzīves garumā. Piemērs, drīzāk etalons spējai saprasties, pielāgoties iedzīvoties jebkurā dzīves situācijā, saglabājot pašam sevi. Ir lietas, kuras mūs vieno, satur kopā. Viņā bija kaut kas no mugurkaula, kas tāds, ap kuru turas ,veidojas viss pārējais. Tāda kā ass vai magnēts.
Ar viņu bija viegli – svilpodams, ar humoru, vieglu plaukstas uzsitienu pa dibenu. ,,Maļina “,viņš mēdza teikt, viss būs kārtībā – arī tās ir zāles, kuras palīdz, ja zini kā, ko un kad. Viņš bija zinošs, viņam ticēja un, kas vēl svarīgāk – uzticējās. Nestučija, bija korekts un prasīgs, ja tas skāra komandas galveno līniju. Sieva katram sava – tas katram skaidrs, bet ģimene taču jābaro – viss vienkārši, kārtībai jābūt. Kolēģu cienīts, spēlētāju respektēts, sabiedrībai un publikai autoratīvs – tāds viņš jutās savas dzīves labākos gadus. Autoritāte, personiskie starptautiskie kontakti – pateicoties vēlmei mācīties valodas kā saprašanās pamatu – tas viss veidoja viņu par īpašu. Vēl dabas dotā muzikalitāte, spēja to pasniegt un dāvāt apkārtējiem bija apbrīnojama. Aizrāvās ar lasīšanu, orientējās visā notiekošajā kā sportā tā sabiedriskajā dzīvē un pie visa tā milzīga vēlēšanās darboties, būt noderīgam, līdz pat dzīves spēles beigu sirēnai.
Būdams ierindā līdz pēdējam – tāds viņš arī paliks manā atmiņā. Esam gana daudz, atvēlētā mums, dzīves laika kopā pavadījuši un varu apgalvot, ka šādu cilvēku dzīvē sastapt ir liela laime, tāpēc, ka viņi ir retums. Cilvēks, uz kuru var paļauties – viņš bija tieši tāds.
Esam zaudējuši krietnu cilvēku un vienu no uzticamākajiem hokeja kareivjiem Jāni Kvēpu, puisi no Cesvaines, kurš savu vārdu ar lieliem burtiem ierakstījis Latvijas hokeja vēsturē.
Ar dziļāko līdzjūtību tuviniekiem un patiesā cieņā atvadoties, Ēvalds Grabovskis.
