Dzērājšoferiem jāatvadās no auto, deputāti – rindā pirmie, izglābj lidmašīnas pasažiera dzīvību. Nedēļas notikumu apskats 12
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Ar aizdomu ēnu
Pēc katrām vēlēšanām ir kādi neapmierinātie, kas apgalvo, ka balsis saskaitītas nepareizi vai pat notikusi kāda lielāka mēroga krāpšana. Un, ja divus mēnešus pēc tam medijos parādās ziņas par to, ka Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pirmajā brīdī var rasties priekšstats, ka tūlīt ies vaļā liels skandāls.
Stāsts šoreiz tomēr ir garlaicīgāks – runa nav par pašām vēlēšanām, bet par, iespējams, negodīgiem iepirkumiem.
CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas vaina arī nav pierādīta – nekādas apsūdzības viņai pašlaik nav izvirzītas.
Lietā kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas. Zināms, ka KNAB veicis procesuālās darbības informācijas tehnoloģiju uzņēmumā “SOAAR”, kas pēdējos gados uzvarējis apjomīgos CVK un citu valsts iestāžu iepirkumos.
Jau tuvākajā laikā Saeimā tiks lemts par Bērziņas atbrīvošanu no amata. Viņa gan arī iepriekš izteikusies, ka nevēlas šo darbu turpināt, tomēr tagad prom nāksies doties, aizdomu ēnas pavadītai.
Nepilni četri gadi CVK vadītājas amatā viņai sagādājuši daudz pārdzīvojumu (iepriekš tās vairāk bija dažādas ķibeles vēlēšanu rīkošanā), kas tagad varētu izskatīties kā kaut kāds lāsts, ņemot vērā, ka viņas priekšgājējs (un bijušais priekšnieks) Arnis Cimdars komisijas vadībā diezgan mierīgi pavadīja 22 gadus.
Atsevišķu partiju vēlme “atsvaidzināt” šo iestādi ar citu vadītāju 2019. gadā vairāk izskatījās pēc politiska untuma, nevis nepieciešamības. Tiesa, tagad tiek atgādināts arī tas, ka sadarbība ar “SOAAR” sākusies jau Cimdara laikā.
“Vienmēr esmu strādājusi pēc labākās sirdsapziņas,” tagad saka Kristīne Bērziņa, lai gan tas neizslēdz iespēju, ka netīras lietas notikušas viņai aiz muguras, izmantojot pieredzes trūkumu iestādes vadīšanā.
Pārsteigums. Dzērājšoferiem jāatvadās no auto
25. novembrī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas nosaka, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, vai par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem, kā arī paredz transporta līdzekļa konfiskāciju vai arī naudas sodu, atbilstošu tās pilnai vai daļējai vērtībai, ja konkrētais transporta līdzeklis nepieder dzērājam.
Skaidri un nepārprotami. Vienkāršā valodā runājot, brauksi lielā reibumā, pat neko citu nepārkāpjot, nepatikšanas lielas – ar naudas sodu un tiesību zaudēšanu vien cauri netiksi.
Kriminālatbildība par braukšanu dzērumā līdz šim bija, ja iereibušais bija bez autovadītāja tiesībām. Un, ja reibuma pie stūres dēļ cieta cilvēki, varēji jau droši kravāt mantiņas uz cietumu un pazaudēt transporta līdzekli. Bet bija par maz – izskatās, ka daļu cilvēku tas nebaidīja. Tāpēc likumdevējs lēma par radikālāku sodu.
Pēc pirmās nedēļas izskatās, ka līdz daudziem “nav vēl aizgājis”, ka lieta būs nopietna. Valsts policija informē, ka no 25. novembra līdz 1. decembrim uzsākti 24 kriminālprocesi par braukšanu vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā un četri kriminālprocesi par narkotisko vielu lietošanu.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis intervijā LTV par aizturētajiem autobraucējiem teicis: “Reibuma pakāpes ir salīdzinoši lielas. Un pie šāda reibuma vadītājs nevar objektīvi izvērtēt sekas un to, kāda varētu būt šī galīgā nolemjošā soda sankcija. Strādājot ar aizturētajiem vadītājiem, droši varam pateikt, ka daļa zināja, ka ir stājusies spēkā kriminālatbildība. Bet, neskatoties uz to, viņi sēdās pie stūres un turpināja braukt lielā reibumā.”
Par konfiscēto automašīnu likteni kriminālprocesā lems prokurors vai tiesa. Līdz galīgajam lēmumam auto atradīsies Nodrošinājuma valsts aģentūrā, kur katra diennakts par auto uzglabāšanu maksā 2,13 eiro, ziņoja LTV.
Prieks. Kā filmā
Bijušais Saeimas deputāts, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs un reto slimību ārsts Andris Skride tikai filmās bija redzējis, kā lidmašīnās pasažierim paliek slikti un viņš tiek glābts.
Viņš nekad nevarējis iedomāties, ka arī pats kādreiz varētu tikt iesaistīts filmas cienīgā sižetā.
Aizvadītajā nedēļā, lidojot no Amsterdamas uz Bostonu, lai piedalītos ikgadējā plaušu hipertensijas konferencē, dakteris pirmo reizi mūžā izglāba pasažieri nevis uz zemes, bet debesīs.
Pusstundu pēc tam kad “Delta Airlines” lidaparāts bija pacēlies un dakteris Skride bija iegrimis grāmatas lasīšanā, viņš izdzirdējis stjuarti jautājam, vai lidmašīnā esot kāds ārsts. Dakteris pacēlis roku un ticis aizvests pie kāda vīrieša, kurš jau gandrīz bija zaudējis samaņu.
“Viņš bija pavisam bāls, viņam bija zems pulss un mazliet bija sāpes vēderā un krūtīs, un es sapratu, ka viņam ir vagāla reakcija, kas rodas stresa, dažādu manipulāciju dēļ… Stjuartes pasniegtajā medicīniskajā somā atradu atropīnu, iedevu to slimajam pasažierim, jo tas noņem “nervus vagus” ietekmi uz sirdi,” tā šo saspringto notikumu atceras Andris Skride. Viņam vienmēr somā esot oksimetrs, tas šajā reizē lieti noderēja.
Skride pasažierim, kura veselība esot problemātiska, jo viņa sirds asinsvadi paplašināti ar stentu, ne tikai sniedzis neatliekamo medicīnisko palīdzību, pēc kuras viņam esot palicis krietni labāk, bet arī iedevis aspirīnu, lai slimnieka asinsvados neveidotos trombi, kā arī dubultojis statīnu devu, kas pasargātu viņu no infarkta. Dakteris rekomendējis šos medikamentus lietot ik dienu.
Kad pasažiera dzīvībai vairs briesmas nedraudēja, katrs stjuarts individuāli pienācis pie Skrides un pateicies viņam gan vārdiski, gan ar labiem dzērieniem, beigās pasnieguši dāvanu – šampanieti.
Izgāšanās. Deputāti – rindā pirmie
Pamatīgu viļņošanos raisījis Dziesmu un deju svētku padomes 30. novembra lēmums Saeimas deputātiem un ministriem saglabāt privilēģiju rezervēt biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem. Svētki gaidāmi nākamajā vasarā, kad Dziesmu svētku tradīcijai aprit 150 gadi, un pagājšceturtdien padome lēma par biļešu tirdzniecību un to cenām.
Padomes lēmums nozīmē, ka deputātiem un ministriem arī turpmāk tiks piešķirts zināms “blats”, jo viņi ātrāk varēs tikt pie Dziesmu un deju svētku biļetēm (paši gan maksājot), kamēr citi gaidīs rindās internetā un pie biļešu kasēm.
Vienprātības par šo lēmumu gan nebija arī pašā padomē – no deviņiem padomes locekļiem četri balsoja par, pret bija trīs (pašvaldību kultūras centru pārstāvis Toms Upners, izglītības ministres Anitas Muižnieces pārstāvis Ints Teterovskis un Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāve Lilija Zobens). Balsojumā atturējās divi – kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve Agita Zariņa-Stūre (“Jaunā Vienotība”).
Kā vēsta aģentūra LETA, Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Sarmīte Ēlerte atbalstījusi privilēģijas saglabāšanu, savu viedokli pamatojot ar šādu argumentāciju – savulaik Dziesmu svētki radušies kā tautas pašorganizācijas kustība, tomēr šodien tiek sagaidīts, ka Dziesmu svētki tiek finansēti no valsts budžeta; lēmumā par finansējumu svētkiem piedalās gan Ministru kabinets, gan Saeima, tāpēc Ēlertes ieskatā “būtu jocīgi”, ja šāda rezervēšanas iespēja Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem būtu liegta.
Te der atcerēties britu politiķes Mārgaretas Tečeres savulaik teikto – “nav tādas lietas kā valsts nauda – ir tikai nodokļu maksātāji”, un šajā kontekstā Ēlertes paustais apliecina, ka dažuprāt mūsu valstī ir elite, kurai privilēģijas pienākas pēc noklusējuma.
Uz Dziesmu svētku padomes pārstāves dīvaino pamatojumu asi reaģējusi arī publiskā doma.
Politologs Jānis Ikstens sociālajos tīklos ironizē: “Ar kaunu jāatzīst, nezināju, ka ar finansējumu Dziesmu svētkiem nepiedalās nodokļu maksātāji.”
“Jautājums tikai, kuriem tad būtu jābūt svarīgākiem – tiem, kuri par finansējumu lemj, vai tiem, kuri šo finansējumu ar saviem nodokļiem nodrošina,” sociālajos tīklos paudis kādreizējais deputāts Kārlis Seržants. “Jauno cietumu arī finansē no valsts budžeta. Varbūt rezervējiet arī tur sev vietu,” sarkastiski trāpīgi komentē “Twitter” lietotājs Raitis Gavrilko.
Tikmēr no pašiem Saeimas deputātiem izskan viedokļi, ka viņi nemaz nevēlas privilēģijas. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija pat aicinājusi parlamentu lemt par atteikšanos no privilēģijām Saeimas deputātiem un ministriem.
Vai iespēja rezervēt biļetes Dziesmu un deju svētkiem ir pieņemama no ētikas viedokļa – to izvērtēt Saeimas deputātus un Ministru kabineta locekļus aicinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas padomes lēmumā gan nesaskata interešu konflikta pazīmes.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Aija Kaukule, Artis Drēziņš
