Nedēļas notikumu apskats: Parādās baravikas! Modernai apziņošanai neesam gatavi. Aizdomīgas automašīnu numurzīmes 13
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Aleksandrs pagaidām klusē
Valsts prezidents Egils Levits tikai pagājušās nedēļas sākumā pavēstīja, ka iesniedz izskatīšanai Saeimā likumgrozījumus, kas paredz atzīt Latvijas Pareizticīgās baznīcas patstāvīgo un neatkarīgo (autokefālo) statusu, bet jau ceturtdien tie bija pieņemti galīgajā lasījumā un piektdien izsludināti.
Pašlaik “uz papīra” viss izskatās labi – līdz 31. oktobrim baznīcai jāsaskaņo savi statūti ar jauno likumu. Bet vai tas nozīmē arī garīgo saišu saraušanu, kam reliģijā ir daudz būtiskāka nozīme?
Zīmīgi, ka Saeimā likums pieņemts ar lielu balsu vairākumu un to atbalstījusi arī liela daļa “Saskaņas” frakcijas (daļa tās deputātu gan balsojumā nepiedalījās). Jāatgādina, ka iepriekš “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs bija uzņēmies tādu kā Latvijas pareizticīgo politiskā aizstāvja lomu, mēģinot pasargāt tos no pārmetumiem, ka baznīca neesot paudusi stingru nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā.
“Šajā “bakstīšanā” pēdējā laikā sasniegts vēl nebijis līmenis: izrādās, “viņi” arī ne tajā baznīcā lūdz Dievu,” maijā satraucās Urbanovičs, atgādinot Latvijas pareizticīgās baznīcas vadītāja jeb Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra pausto, ka “karš – tas ir bezjēdzīgākais un drausmīgākais grēks”. Tomēr pret kara izraisītājiem ne Aleksandrs, ne citas Latvijas Pareizticīgās baznīcas amatpersonas tieši nav vērsušās.
Dažas pazīmes liek domāt, ka kaut kāda koordinācija starp Latvijas Pareizticīgo baznīcu un valsts politisko vadību varētu būt bijusi, bet baznīca pašlaik nav ieinteresēta parādīt savu iesaisti. Nekādus paziņojumus Aleksandrs nav izplatījis, un arī medijiem komentāri netiek sniegti. Savukārt Maskavas patriarhāts jau nokritizējis likuma izmaiņas, pārmetot, ka “sekulāra vara” nepamatoti pieņem “baznīcas jomas kanonisku lēmumu”.
Tas, vai Latvijas pareizticīgā baznīca tagad uzsāks ceļu uz patiesu neatkarību no Maskavas vai arī tā vairāk paliks dekoratīva, lielā mērā būs atkarīga no metropolīta Aleksandra darbības. Viņš Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadībā ir ļoti ilgi – jau kopš 1990. gada. Pilsoniskajā vārdā – Aleksandrs Kudrjašovs, dzimis 1939. gadā Rudzātu pagastā (tagad Līvānu novadā).
Padomju laikā strādājis gan par skolotāju, gan viesmīli restorānā, bet par pareizticīgo priesteri iesvētīts 1982. gadā Permas apgabala Ustj-Sinu sādžas Sv. Elijas baznīcā, un 1989. gadā beidzis Maskavas Garīgo semināru. A. Kudrjašova vārds atrodams arī VDK aģentu kartotēkā ar segvārdu “Čitaķeļ” (“Lasītājs” – no krievu val.).
Metropolīts vienmēr ir uzturējis labas attiecības ar Latvijas laicīgo varu, ko apliecina gan regulāras tikšanās ar Valsts prezidentiem, gan dalība ekumēniskajos divkalpojumos. Viņš ir saņēmis otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2002) un pirmās šķiras Atzinības krustu (2010). Tāpat 2010. gadā saņēmis Krievijas Draudzības ordeni – “par nopelniem saglabājot Latvijas Pareizticīgās baznīcas vienotību un sadarbību starp Krievijas un Latvijas tautām”.
Aizdomas. Baravikas – vai tiešām vietējās?
Sēņošanas entuziastu barometrs situācijai mežā ir piedāvājums tirgū un informācija domubiedru grupās sociālajos tīklos. Šoruden – klusums. Ja nu kāds lielāks gaileņu klājiens ceļā gadījies.
Tomēr pagājušajā nedēļā barometrs sakustējās, un ne pa jokam. Pašā Rīgas sirdī – Centrāltirgū – bija parādījies plašs baraviku piedāvājums. Bildē redzams – vienādas, kā nomērītas, svaigas baravikas kārdināja izkārtotas lielās, lēzenās kastēs. “Latvijas” – tā vēstīja uzraksts pie cenas 12; 18 un 22 eiro kilogramā. Centrāltirgus pārstāvji apgalvoja, ka baraviku Latvijas izcelsmi tirgotājs pat varējis apliecināt ar dokumentiem. Tās esot grieztas Usmas pusē.
Vai baraviku dievs bija uzklausījis izmisušo sēņotāju lūgsnas, un Usmā atvēries kāds īpašs sēņu portāls? Šā vai tā, bet jau pāris dienu vēlāk portāls bija ciet, un kā “Latvijas Avīze” piektdien pārliecinājās Centrāltirgū – sēņu piedāvājumā bija palikušas vairs tikai gailenes – 5; 6 un 10 eiro kilogramā. Jautāta par Latvijas baravikām, kas taču šonedēļ bijušas dabūjamas, gaileņu tirgotāja tikai raustīja plecus, bet meitene blakus stendā smēja: “Tās jau bija nopērkamas tikai vienu dienu, un nemaz nebija Latvijas… Poļu, visdrīzākais.”
Aizdomas par minēto baraviku nevietējo izcelsmi pastiprināja arī fakts, ka “sēņu augšanai nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ” tikko atcelta Latvijas Dabas muzeja tradicionālā sēņu izstāde, kas bija plānota no 14. līdz 18. septembrim. Tās organizatori ir profesionāli mikologi. Parasti izstādes nedēļā mikologi katru rītu dodoties uz daudzu gadu desmitu garumā labi iepazītām vietām, lai ievāktu ēdamās, neēdamās, indīgās un atsevišķas aizsargājamās sēnes. Taču šoruden aukstais septembra sākums ir bijis nelabvēlīgs sēņu augšanai. Par izstādes norisi citos datumos septembrī muzejs sola informēt tuvākajās nedēļās.
Tikmēr brīvdienās aktīvākie sēņotāji sociālajos tīklos sāka publicēt savas baraviku bildes – tātad cerība uz baraviku sezonas startu tomēr ir.
Mācība. Modernai apziņošanai vēl negatavi
Pagājušajā trešdienā un ceturtdienā Aizsardzības ministrija mācību “AMEX 2022” laikā pirmo reizi veica visu Latvijas iedzīvotāju ārkārtas apziņošanu, testējot risinājuma kvalitāti. Iedzīvotājiem divu dienu laikā tika izsūtīti paziņojumi, kurā bija teikts, kā tad rīkoties krīzes gadījumā.
Taču kāpēc apziņošanas periods ilga divas dienas? Šo rindu autors to saņēma tikai otrajā dienā plkst. 16.00 – tikai četras stundas pirms apziņošanas pārbaudes noslēguma. Pieņemot, ka tiešām sākusies karadarbība vai kāda citas briesmas, – vieni jau pirms vairāk nekā diennakts varēja lēkt automašīnā, bet kāds cits, kas mitinās laukos bez TV un interneta pieslēguma, tobrīd turpināja pļaut zāli, nemaz neapzinoties pienākušās briesmas. Diennakts ir ļoti ilgs laiks.
Kā skaidroja “LMT” pārstāvis Valdis Jalinskis, uzdevums un ziņa bija skaidra jau vairākas dienas iepriekš, un mobilo sakaru operatori varēja rūpīgi sagatavoties. “Tīri tehniski vienas īsziņas, kas sagatavota latīņu burtiem un iekļaujas 160 zīmēs, “LMT” tīklā var tikt izsūtīta dažu stundu laikā.” Tomēr tā nenotika. Lai visus iedzīvotājus apziņotu, piemēram, stundas laikā, vajadzīgas investīcijas. Cik lielas – to neviens neatklāj, taču Jalinskis norādīja, ka šādas sistēmas izveidošana un uzturēšana būtu jāsedz atbilstošajām iestādēm.
Arī pats apziņošanas veids – īsziņa ar saiti uz “Sargs.lv” mājaslapu neliekas efektīvs. Jo lai kādu vietni atvērtu, nepieciešams internets, kas var arī nebūt pieejams.
Tas atkal lika uzdot jautājumu – kāpēc Latvijā nav ieviesta Eiropas apziņošanas sistēma “EU Alert”, kas darbojas vairākās ES valstīs. Kāda tvitera lietotāja “Vita Ozo”, piemēram, dalījās ar stāstu no Rumānijas ceļojuma, kad uz telefonu atnākusi ziņa par to, ka tuvumā esot… lāči. Jā, “EU Alert” ir piecas draudu pakāpes – no katastrofu un teroristu uzbrukumu paziņojumiem līdz testa paziņojumiem.
Lai “EU Alert” darbotos, jābūt ieviestai šūnu apraides sistēmai, kas ļautu katastrofu vai militāru apdraudējumu gadījumos dažu minūšu laikā uz mobilajiem tālruņiem nosūtīt ziņu par notikušo un tālāko rīcību. “Izmantojot šūnu apraidi, personas, kuras atradīsies apdraudētajā teritorijā, vienlaikus tiks informētas par apdraudējumu un saņems savos mobilajos telefonos informāciju par ieteicamo rīcību, neatkarīgi no apdraudējuma skartās teritorijas lieluma un mobilo telefonu jeb abonentu daudzuma konkrētajā teritorijā. Informācija tiks nosūtīta dažu minūšu laikā, brīdinājums tiks saņemts uz jebkuru ieslēgtu telefonu, būs nodrošināta iespēja sasniegt personas, kuras viesojas Latvijā, kā arī personas ar dzirdes traucējumiem,” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.
Latvijā vēl notiek darbs pie šūnu apraides ieviešanas, un valsts paredzējusi, ka tā jāievieš līdz 2024. gadam. Šobrīd izstrādāta tehniskā specifikācija. Notiekot darbs pie finanšu piesaistes, kas ļaušot sākt publisko iepirkuma procedūru tuvākajos mēnešos.
Noslēpums. Aizdomīgie automašīnu numuri
Pagājušā nedēļā sociālajos tīklos noritēja enerģiska domu apmaiņa par dīvainām automašīnu numurzīmēm, kas redzētas spēkratiem uz Latvijas ceļiem, īpaši Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Numuriem neesot nekādu valsts atpazīšanas zīmju – tikai burtu un ciparu virkne. Ceļu Satiksmes drošības direkcija informē, ka ar tādiem numuriem Eiropas Savienībā braukt nedrīkst. Konvencija par satiksmes drošību paredz, ka numurzīmei jābūt atpazīstamības zīmei, kas norāda dalībvalsti vai valsti, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts.
Zinātāji spriež, ka tās varētu būt Krievijā reģistrētas automašīnas, kurām numuri pārtaisīti, un, visticamāk, ar tādiem auto pārvietojas Krievijas iebraucēji. Iespējams, iebraucēji tādus izmanto, lai Eiropā viņi netiktu atpazīti, no kuras valsts nākuši. Uz valsts robežas Latvijā ar tādiem numuriem neļautu iebraukt, tāpēc iebraucēji, visticamāk, tikai jau ierodoties eirozonas valstī, pārliek numuru no oriģināla uz nelegālo dublikātu. Liecinieki arī ziņojuši, ka auto ar šādiem numuriem parkojas, kur pagadās, un rupji pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, agresīvi braucot.
Īpaši satraucošs šis temats kļuva tad, kad Valsts policija (VP) izplatīja ziņu, ka ceļu policisti 7. septembrī dienas vidū Rīgā uz Vanšu tilta apturējusi transportlīdzekli, “kuram, iespējams, bija viltotas valsts reģistrācijas numurzīmes, kas līdzīgas Krievijas valsts reģistrācijas numurzīmēm”, un pārbaudes laikā konstatēts, ka autovadītājam bijuši līdzi ieroči. Ieroču nēsāšanas atļauju viņš sākumā uzrādījis, bet ieročus – tikai tad, kad ceļu policisti izlēmuši uz notikuma vietu izsaukt arī Speciālo uzdevumu bataljonu.
Policija aicinājusi iedzīvotājus ziņot, ja mana transportlīdzekļus ar aizdomīgām valsts reģistrācijas numurzīmēm, zvanot pa tālruni 110. VP raksta, ka saņēmusi “vairākus signālus” un “aktīvi strādā šajā virzienā”.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Raivis Šveicars, Ieva Ēvalde
