Brensons un Vils Smits investē latviešos, Aizsilniece pret straumi un frakcijas neticamās pārvērtības. Nedēļas notikumu apskats 13
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Aizsilniece peld pret straumi
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece, kura ir arī ģimenes ārste, atklātā vēstulē Valsts prezidentam Egilam Levitam, kas tika publicēta viņas “Facebook” profilā, paudusi bažas par mutes un deguna aizsegu lietošanas efektivitāti skolā.
Tostarp viņa minējusi, ka maskas esot “noklātas ar pesticīdiem”. Aizsilniece aicinājusi mainīt Covid-19 testēšanas algoritmus, ņemot piemērus no ziemeļvalstīm, kā arī atcelt masku valkāšanu skolās.
Saņemot pamatīgu kritiku sociālajos tīklos un arī medijos, Aizsilniece taisnojās, ka tas esot viņas kā privātpersonas, nevis lielākās ārstu sabiedriskās organizācijas vadītājas viedoklis. No LĀB prezidentes izteikumiem nekavējoties norobežojās šīs organizācijas valdes pārstāvji, tiesa, neanalizējot tajā pausto.
Aizsilniece ārstu vidū netiek uzskatīta par savrupnieci, kura izceļas ar kādiem saviem citiem nesaprotamiem publiskiem vēstījumiem. Kolēģi viņu raksturo kā erudītu mediķi, kurai ir arī starptautiska pieredze un zināšanas. Viņa apguvusi sabiedrības veselības pamatus Zviedrijā, Šveicē un ASV, veselības aprūpes zinības studējusi Londonas universitātē, kur ieguvusi maģistra grādu.
Ja viņa būtu ļoti kategoriska un nerēķinātos ar citu viedokļiem, diezin vai būtu 2018. gadā ievēlēta par šīs organizācijas prezidenti.
Toreiz Aizsilniece, kura ir gana aizņemta savā tiešajā darbā, uzņēmās šo sabiedrisko amatu cerībā, ka LĀB izdosies daudz labāk nekā līdz šim uzlabot ārstu finansiālo situāciju, aizstāvēt viņu profesionālās un tiesiskās intereses. Īpaši ņemot vērā, ka biedrībā ir ne tikai 2849 ārsti no vairāk nekā sešus tūkstošus lielās ārstu saimes, bet kā juridiskie biedri ir arī visas profesionālās asociācijas.
Iepriekš pieminētā vēstule nav pirmā, ko Aizsilniece rakstījusi valsts augstākajām amatpersonām. Viņu sadusmoja Saeimā un Ministru kabinetā visā nopietnībā apsvērtā iecere Krimināllikumā paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojumus.
Toreiz viņa nosūtīja vēstuli visām trim augstākajām valsts amatpersonām. Tajā Aizsilniece norādīja, ka “tikai autoritāros režīmos problēmas tiek risinātas ar aizliegumu un sodu palīdzību, tādējādi novēršot uzmanību no galvenā – nespējas vadīt valsti un sabiedrību”.
Savā valdīšanas laikā Aizsilniece ir centusies tikt sadzirdēta, un viņu sadusmo situācijas, kad tas nenotiek. Viens no pēdējiem piemēriem ir Latvijas Radio žurnālista Laura Zvejnieka intervija ar viņu aizvadītajā nedēļā. Kad žurnālists centās ievirzīt sarunu vakcinācijas virzienā, Aizsilniece virzījās no tā projām. Neoficiāli zināms, ka viņa, būdama homeopāte, nav kvēla vakcinācijas fane, lai gan nekad nav arī uzstājusies pret to.
Sarunā viņa pievērsās citam būtiskam aspektam, proti, nepietiekamajam mediķu finansējuma jautājumam, tam, ka nedrīkst atņemt iepriekš piešķirtās ievērojamās piemaksas par kovida slimnieku ārstēšanu. Žurnālista mēģinājumi panākt, lai ārste kaut ko skarbu pasaka arī par sabiedrības kūtro attieksmi pret vakcināciju, beidzās nesekmīgi – Aizsilniece atsveicinājās un nolika klausuli.
Darījums. Gerkens bez Gerkena
Tā paiet pasaules godība! Šo labi zināmo frāzi varētu attiecināt uz nule klajā nākušo faktu, ka pazīstamais uzņēmējs Raimonds Gerkens vairs nav sava uzņēmuma “Gerkens un Co” īpašnieks. Tagad uzņēmums nonācis Andreja Vasiļjeva rokās, kurš tajā darbojās kopš 2013. gada. Vasiļjevs ir piecu uzņēmumu īpašnieks, to skaitā arī “Mēbeļu nams”. Pēcpadomju laikā tik populāro veikalu īpašniekam Gerkenam, izrādās, tagad vairs nepieder neviens uzņēmums.
Salīdzinoši nesen viņa kontā bija 47 tā saucamo “lēto šmotku” veikali. Tie atradās Vecrīgā un citviet Rīgas prestižos rajonos, tirdzniecība Gerkenam atnesa turību un miljonāra statusu. Taču pircēju ieradumi un tirgus dalībnieki mainījās un Gerkens vairs nespēja pielāgoties izmaiņām. 2016. gadā vēl bija atvērti trīs Gerkena veikali, taču uzņēmējs sūrojās, ka viņa pircēji no Latvijas aizbraukuši.
Pēdējos gados Gerkens vairāk “zīmējās” dzeltenās preses slejās, kur plaši tika atainoti viņa rīkotie zolīšu turnīri. Tikmēr veikalu darbība palēnām izsīka. Kā redzams pēc “firmas.lv” datiem, ziedu laikus uzņēmums piedzīvoja 1996. gadā, kad apgrozījums pārsniedza divus miljonus eiro (tolaik – 1,59 miljonus latu), bet pagājušo gadu uzņēmums pabeidza ar 890 tūkstošu eiro apgrozījumu un 210 tūkstošu eiro peļņu, tā darbība – noliktavu un uzglabāšanas pakalpojumi. Lai arī 2017. gadā publiski izskanēja Gerkena teiktais, ka viņš restartēs savu biznesu un lēti tirgos dārgos itāļu zīmolus, acīmredzot restarts tomēr nav izdevies.
Dīvainība. Frakcijas neticamās pārvērtības
Kad Saeimas deputāts pats pamet vai tiek izslēgts no frakcijas, mediji, rakstot par viņu, bieži lieto apzīmējumu “neatkarīgais deputāts”. Protams, var diskutēt par šo politiķu “neatkarību” un juridiski korektāks apzīmējums būtu “pie frakcijām nepiederošais” vai “ārpusfrakciju deputāts”, bet ieradumam ir liels spēks un tā nu tas turpinās.
Šajā Saeimas sasaukumā šādu ārpusfrakciju deputātu ir ļoti daudz, un dažreiz tiek jokots, ka kopā viņiem sanāktu lielākā frakcija parlamentā. Tas gan tiešām ir tikai joks, jo Saeimas Kārtības rullis šādu iespēju nemaz neparedz. Tajā teikts: “Ne mazāk kā pieci viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju.” Tātad deputāts oficiāli pat nevar pāriet uz citu frakciju, tāpat nevar kopā ar citiem atkritējiem veidot kaut ko jaunu. Un tomēr Saeimā parādījusies frakcija “Neatkarīgie”.
Tā sevi pārdēvējusi bijusī “KPV LV” frakcija, kuras pārvērtībām grūti izsekot. Laiku pa laikam kāds no tās izstājas, taču daži deputāti arī atgriežas. Daži ir partijā, kas tāpat jau mainījusi nosaukumu, daži nav. Līdz ar nosaukuma maiņu frakcijā atgriezīsies Aldis Gobzems un Karina Sprūde, kuri jau nodibinājuši paši savu partiju “Likums un kārtība”.
Noprotams, ka tieši Gobzems, kas ieinteresēts, lai viņam nepārtraukti tiktu pievērsta uzmanība, kļūs par frakcijas priekšsēdētāju un šajā statusā varēs piedalīties arī dažādās aktivitātēs, kas individuālam deputātam nav iespējamas. Pārējie frakcijas pārstāvji acīmredzot gatavi apmierināt Gobzema ambīcijas, lai gan viņa partijā stāties neplānojot – vēl viena dīvainība.
Pārsteigums. Brensons un Vils Smits investē latviešos
Latvijas apdrukas uzņēmumi rullē! Vien pāris mēnešu laikā abi zināmākie ne vien Latvijas, bet arī pasaules apdrukas uzņēmumi piesaistījuši desmitiem miljonu eiro investīcijas. “Printful” 109 miljoni eiro ļāva uzņēmumam kļūt par pirmo Latvijas jaunuzņēmumu – vienradzi.
Viņu tuvākie konkurenti “Printify” nule kā paziņojuši par 38 miljonu eiro investīcijām no dažādiem riska kapitāla fondiem un eņģeļinvestoriem, tostarp naudu latviešu uzņēmumā investējusi miljardierim Ričardam Brensonam piederošā “Virgin Group”, aktierim Vilam Smitam piederošais riska kapitāla fonds “Dreamers VC”, kā arī individuāli investori no igauņu veiksmes stāsta “TransferWise”, lietuviešu vienradža “Vinted” u. c. “Printify” informāciju neapstiprina, bet neoficiāli zināms, ka viens no individuālajiem investoriem ir arī kāds latviešu basketbolists – multimiljonārs, kura uzvārds pavīdēja tehnoloģiju portāla “TechCrunch” ziņā. Īsi pēc tam šī basketbolista vārds ziņā vairs nebija redzams, portālam aizbildinoties, ka juridisku iemeslu dēļ daļu investoru uzņēmums neatklāj.
Daudzi ir pārsteigti par tik zināmu investoru iesaisti tiešākajā “Printful” konkurentā. Kāpēc ieguldīt uzņēmumā, kurš ir mazāks un vēl nav vērts vairāk nekā miljardu? Mani šādu jautājumu uzdošana izbrīna. “Printify” šobrīd aug pat straujāk par “Printful”, kaut gan darbību sāka vairākus gadus vēlāk.
Ir tikai gada līdz divu jautājums, kad līdz ar nākamo investīciju raundu arī “Printify” vērtība pārsniegs miljardu. Abu uzņēmumu biznesa modeļiem ir savas priekšrocības, bet domājams, ka “Printify” biznesa modelī ir mazāk “zobratu”, kam “saplīst”, jo nav fizisku noliktavu un ražošanas procesa – “Printify” uztur virtuālo vidi, kuru var izmantot jebkurš. Būtībā tas ļauj daudz ātrāk biznesu mērogot globālā līmenī.
Jau pavisam drīz Latvijā būs divi t. s. vienradži jeb uzņēmumi, kuru vērtība pārsniegusi miljardu. Turklāt abi pārstāvēs vienu nozari, abi ir tiešākie konkurenti, kuru starpā šķīdušas dzirksteles. Domājams, ka tieši konkurence abus dzinusi uz priekšu. Pat igauņiem nav tādas nozares, kurā būtu divi vienradži. Latvijā jau pavisam drīz būs un tas būs tikai sākums.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Māris Antonevičs, Sandra Dieziņa, Raivis Šveicars
