
Izgāšanās. Dārgākais skaitītājs Rīgas ielās 3
7400 eiro dienā par kavēšanos ar Brīvības ielas remontu. “Par divām dienām kopā sanāk jau 14 800 eiro. Par nedēļu būs 51 800 eiro. Ja kavēs divas nedēļas – 103 600 eiro. Matemātika vienkārša,” tā soda naudu, kas uzlikta būvfirmai AS “A.C.B.”, sociālajos tīklos skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Dāvja Serdāna, “A.C.B.” projektu vadītāja, norādītie iepriekš neparedzētie šķēršļi, par kuriem kā projekta izpildītāji nebijām informēti. Pirmkārt, komunikācijas darbu apjoms un termiņi netika līgumā minēti. Bet gan “Rīgas ūdens”, gan “Sadales tīkls”, gan “Lattelecom” veica savus darbus vieni pēc otra, un “A.C.B.” gaidīja. Betona bruģakmens vienīgais ražotājs Latvijā bija apstājies. Papildus pieprasīta gan valč-betona ieklāšana pieturvietās, gan lietus ūdens noteku izbūve. Atklāts divreiz vairāk pagrabu lūku. Taču Satiksmes departaments neuzskatīja šos argumentus par pietiekamiem, lai pagarinātu termiņu. 27. septembris un 30. septembris vēl lielai daļai uzņēmumu ir būvdarbu izpildes beigu termiņš. Arī viņiem tiks aprēķinātas soda naudas par kavējumu. Šāda Rīgas mēra rīcībspēja rīdziniekus varētu priecēt, ja neliktu aizdomāties par darbu plānošanu no pasūtītāja puses. Kad darbi Rīgas ielās tika sākti, ceļu būves sezona bija jau pusē. Vai tiešām pašvaldību vēlēšanas bija pietiekams iemesls, lai būvniekus iespiestu neizpildāmi īsos termiņos?